Šoreiz īss atskats uz Valmieras/ORDO basketbolistu trim pēdējiem mačiem abpus gadu mijai. Žēl, bet punkti BBL un LBL ieskaitēs tajos klāt nenāca.

Valmieras Spēka Pasaules organizators dažkārt mīl sarežģīt dzīvi sev un kolēģiem, organizējot darbietilpīgus un komplicētus turnīrus. Tā pērn (lasi 2016) tika izmēģināts sacensību trio de iure — vienā dienā, de facto — divās: Valmieras skolēnu un studentu mači spiešanā guļus, valsts meistarsacīkstes klasiskajā spēka trīscīņā juniorēm, jauniešiem, junioriem un senioriem, kā arī Latvijas studentu čempionāts. Iepriekš šajā trio startēja 112 dalībnieki, šogad (lasi 2017) šis skaitlis uzlēca līdz 140 un nozīmēja, ka de facto sacensības noslēgsies nevis sestdienā, bet jau krietni uz svētdienas rīta pusi. Mačus kuplināja viesi sportisti no Lietuvas, Lielbritānijas, savukārt Latvijas soģiem palīdzēja tiesnesis no Igaunijas.

«Negribas jau tā teikt, bet iekšēji taču apzināmies, ka tā sarkanā līnija ir pārkāpta. Es nezinu, kam būtu jānotiek, lai novadā, pierobežā, kur kādreiz bijušas desmitiem viensētu, atgrieztos cilvēki,» sacīja zemnieks MAREKS BĒRZIŅŠ, kurš Mazsalacas novadā apsaimnieko 700 hektārus zemes. Par zemnieku saimniecību «Lojas» var teikt, ka tajā dažādas saimniekošanas nozares saplūst kā strautiņi, veidojot panākumu un izdošanās upi.

Mazsalacas novadā par lielāko problēmu, domājot par tā attīstību un jaunu iedzīvotāju piesaisti, nosauc bezdarbu. Darba vietu trūkumu mazpilsētā un pagastos.

Kocēnu novada pašvaldība vairākus gadus izsludina iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu konkursus. Bērzainieši tajos aktīvi piedalījušies un finansiālu atbalstu saņēmuši nu jau piecu projektu īstenošanai.

AIJA KUĢE. Kad viņa, toreizējās Varoņskolas (tagad Valmieras Valsts ģimnāzija) skolniece, vasarās strādāja Liesmā, likās, nākotnē būs lieliska žurnāliste, jo jau savos jaunajos gados Aija bija radoši brīva, neko negribēja zināt par kādiem vispārpieņemtiem štampiem. Domas un sapņi raisījās, viņa droši gāja cilvēkos un ieguva daudzus draugus mākslinieku, aktieru vidē. Tolaik iespēju studēt ārpus Latvijas izmantoja ne tik daudzi, arī Latvijai atvēlēto nedaudzo vietu dēļ bija jāiztur nopietns konkurss, bet Aija to spēja, un īstenībā viņas lēmums arī nepārsteidza.

Pērn Latvijā dažviet tā pamatīgi pasmirdēja. Lielākā šmuce sanāca vasaras viducī, 18. jūnijā, kad izslavētajā kūrortpilsētā Jūrmalā vairāk nekā hektāru lielā platībā aizdegās un krietni ilgi svila nelegāla plastmasas atkritumu glabātava. Jau no pāris plastmasas kanniņām, tās iemetot ugunskurā, degšanas procesā rodas gana daudz smirdīgu un gana indīgu izgarojumu, tad kas vēl sanāk, ja sarkanais gailis tiek klāt plastmasas blāķim, 23 tūkstošiem tonnu, teju futbollaukuma lielumā! Trakākais, ka šie krājumi, kas kalpoja par izejmateriālu paaugstinātas bīstamības ugunsgrēkam, nebija vietējie, bet importēti no tik pareizi simtgadīgā skandināviskā demokrātijā dzīvojošās Zviedrijas...

Palīdzēt līdzcilvēkiem — ar ideju, pleca sajūtu vai līdzekļiem, tāda ir ļoti daudzu nevalstisko organizāciju, biedrību darba ikdiena un tāds arī to darbošanās mērķis.

Vidzemes slimnīcā realizē Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētu projektu, kura laikā ir plānots pārbūvēt vairākas nodaļas.

Gada nogales pēdējās trīs dienās Valmierā viesojās biedrības Domus Rigensis Juvenum biedri — vairāk nekā divi desmiti jauniešu no Vācijas un Baltijas valstīm.