Valmieras 736. gadadienas svinību otrās dienas ieskaņa, turpinot mūspuses labākās tradīcijas, bija atvēlēta mājražotāju, zemnieku saimniecību un amatnieku ražojumu tirdziņam.

Pagājušajā nedēļā kafejnīcā «Tērbata» norisinājās jau otrais stāstu vakars, kurā četri cilvēki, kas saistīti ar Valmieru, dalījās ar savu dzīves stāstu, dzīvojot citā valstī, un ar pieredzi, atgriežoties Latvijā. Klātesošie varēja uzdot jautājumus par kontaktu veidošanu jeb tīklošanos un lietu kārtību citviet, tāpat runātāji iedvesmoja būt atvērtākiem pret jaunām idejām un būt drosmīgākiem. Pasākumu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, biedrība «Ar pasaules pieredzi Latvijā» un Valmieras attīstības aģentūra.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Skrīveru zemkopības institūta speciālisti Burtnieku novada sēklkopības saimniecībā «Adzelvieši» tur ierīkotajos izmēģinājumu laukos nesen organizēja interesentu kupli apmeklētu lauku dienu par dažādu nektāraugu, zaļmēslojuma un slāpekli piesaistošu augu audzēšanu un izmantošanu.

Beverīnas novada aktīvās jaunietes piedalījās Valmieras pilsētas svētku tirdziņā Jēgums Raiņa ielā, kur blakus pieredzējušajiem tirgotājiem piedāvāja pašu šūtos un izdaiļotos auduma maisiņus.

Vasara aiziet savā noslēdzošajā fāzē. Valmieras skolās vēl valda klusums, pie dažas aktīvi rit renovācijas darbi. Jaunatnes centra «Vinda» dažās telpās arī notiek remonts, gatavojoties jaunajai sezonai.

Vārdi "administratīvi teritoriālā reforma" šogad Latvijā atkal ir īpaši aktuāli. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aktīvi rīko konsultācijas ar novadu deputātiem par iecerēto reformu. Pašvaldību attieksmē pret piedāvātajām pārmaiņām pagaidām iezīmējas tādas kā trīs līnijas. Daļa nogaida. Īpaši tas raksturīgs reģionālās attīstības centriem, kuriem tāds statuss arī paliks. Ja pievienos mazākos novadus, neko darīt – pieņems. Savukārt daļa no tiem, kuriem draud pievienošana, protestē. Sevišķi jau novadi, kuri kaut nelieli, tomēr noteiktās funkcijas veic. Vēl ir pašvaldības, kas it kā piekrīt reformai, vien sūdzas par ministrijas piedāvāto modeli, tāpēc izvērtē citus iespējamo pārmaiņu variantus. Taču pašreizējiem notikumiem un plāniem ir arī krietni sena priekšvēsture.

Ģimenes ārstes LĪGAS BĪLĀNES prakses atvēršana šī gada martā bija notikums ne tikai Saldus novada Lutriņu pagasta iedzīvotājiem, kas pēc iepriekšējās dakteres aiziešanas pensijā nepalika bez primārās veselības aprūpes, bet arī tādēļ, ka pagājuši 20 gadi kopš jauna ārsta atnākšanas. L. Bīlāne pastāsta, ka otra jaunākā ģimenes ārste Saldus novadā strādā kopš laika, kad Līga bija vidusskolniece un pati reģistrējās pie viņas par pacienti.

Ikšķilieši protestē, pašvaldības šķendējas par informācijas un dialoga trūkumu, atsevišķas pat paudušas gatavību vērsties tiesā. Tā visa cēlonis ir plānotā administratīvi teritoriālā reforma, un jau šobrīd skaidrs, ka pašvaldību apvienošanās nenoritēs viegli. Taču raiti nav klājies arī Igaunijai, kur šāda reforma notika pirms pāris gadiem.

Kafejnīca "Divjūriņas" pie Kolkasraga darbojas jau otro gadu un ir kolcenieku Sigitas un Māra Grīnpukalu ģimenes lolojums. Tieši uz Kolku devāmies noskaidrot, kāda ir tālāk no pašvaldības centra dzīvojoša aktīva cilvēka pieredze sadarbībā ar pašvaldību.

No nākamā gada pamatskolas un vidusskolas klasēs pakāpeniski sāks ieviest valdības apstiprināto jauno izglītības standartu. Tas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences – lai viņi skolā iegūtās zināšanas un prasmes spētu veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Reforma it kā gatava. Taču Daugavpils 10. vidusskolas direktore, pieredzējusī latviešu valodas skolotāja Valija Salna saka, ka izglītības reformai vēl būtu jāgatavojas, to nevar sākt "tukšā vietā".