Par skaistu tradīciju kļuvušie Burkānciema mūzikas svētki jau astoto gadu neformālā dārza gaisotnē pulcēs publikas iemīļotus, zināmus māksliniekus un jaunos talantus. 11. jūlijā pēcpusdienā Burkānciema republikā sava dārza vārtus Namdaru ielā kā katru gadu vērs šī pasākuma dvēseles Ritma un Aivars Cepīši.

Lācis pastaigājas pilsētā – tāda ziņa no Jēkabpils maija beigās satricināja vai visu Latviju. Bet dažus jēkabpiliešus plēsējs nebija nobaidījis, cilvēki tuvojās lācim, lai to nofilmētu un varētu parādīt ne tikai draugiem, bet arī sociālajos medijos. Vēl pēc pāris dienām lācis tika manīts pie Kokneses, kur no Likteņdārza puses peldējis pāri upei.

Vasara ir laiks, kad apkārt viss zied un zaļo. Priecājamies, ka dārzos ienākas ogas un dārzeņi, kaitina, ka zāle un nezāles tik ātri aug, puķes nozied. Dzīvoklī atkritumu spainī aizvien vairāk nonāk produkti, kas sabojājušies, neapēstais. Lielais sadzīves atkritumu konteiners ātri piepildās.

Pirms dažiem gadiem uzņēmējs, dabas fotogrāfs, ģeogrāfs un ūdens avotu pētnieks JĀNIS BIKŠE izdeva grāmatu par Latvijas un pasaules ūdens avotiem. 

Laikmetīgajai dejai Latvijā jūnijā aprit 30 gadi. Valmierā laikmetīgās dejas jubilejas svinības aizsākās jau 22. maijā ar puertorikāņu izcelsmes mākslinieces Janiras Kastro meistarklasi.

Sākoties skolēnu brīvlaikam, Valmieras Mūzikas skolas stīgu orķestris (vadītājas Maija Ozola un Dace Zariņa) devās braucienā uz Paņevežu Lietuvā, lai no 5. līdz 7. jūnijam piedalītos Starptautiskajā Baltijas valstu mūzikas skolu Stīgu orķestru festivālā.

Ir 30. maijs, kad ar prāmi no Tallinas mūsu piecu vīru kompānija atkal dodas meklēt zivju trofejas Zviedrijas ūdeņos. 

Lielākoties meteoroloģiskie novērojumi interesē jomas, kuras visvairāk ietekmē laikapstākļi un klimats – lauksaimniecības un būvniecības nozari, bet meteoroloģiskā informācija ir nozīmīga ar citās sfērās, piemēram, pašvaldībām, apdrošinātājiem.

Līgo svētku galds nav iedomājams bez daudziem tradicionāliem gardumiem, taču tikai retais no tiem var lepoties ar Eiropas Savienības aizsargāta kulinārā mantojuma statusu. 

Varbūt tikai nevilšus, taču mūsu valsts varnešiem būs paveicies īstenot vienu no svarīgākajām saulgriežu svētku tradīcijām – sakopt sētu, laukus un dārzus, lai līgo vakarā var priecāties bez bēdu. Lai pēkšņi radušos likstu dēļ siers (vai šaš­liks, ko nu tielēties...) neiesprūst kaklā.