Kad pīlādži uzliesmojuši un Latvijas zaļās rotas lapas ar ogām cenšas degt vienā sārtā, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā kopā sanāca rencēnieši, kurus ieinteresēja rokdarbu izstāde «No pagātnes pūra dārgumiem» un uzziņa par seno Ciores muižu un tās iedzīvotājiem vēlākā laikā.
Šoreiz, apmeklējot kaimiņu novadus, pieteicāmies ciemos pie zīmola «Raunas mājas vistu olas» radītājiem IVARA SALMAŅA un ELITAS SIMSONES. Iemesls vizītei Raunas pagasta «Puriņos -1» ir tāpēc, ka tā saimnieki šovasar bija to 26 novadu uzņēmēju pulkā, kurus Priekuļos, Liepas muižā godināja Vidzemes plānošanas reģions savā gadskārtējā pasākumā «Vidzemes stāsti».
Optibet futbola virslīgā tikai vienai komandai nedeg papēži, proti, Riga FC, kurai pēc personisku rēķinu nokārtošanas ar valmieriešiem svētdienas vakarā nu atliek tikai pārkāpt pāri pašu astei, lai otro gadu pēc kārtas paceltu virs galvām čempionu kausu. Tikmēr pārējām komandām vēl visas iespējas pacelties vai noslīdēt – pārsteigt vai sarūgtināt savus līdzjutējus.
Septembra vidū Budapeštā, Rumānijā, notika vienas no lielākajām karatē sacensībām Eiropā – Budapest OPEN 2019. Tajās piedalījās vairāk nekā 1800 sportistu no 35 valstīm. Latviju pārstāvēja Ruslana Sadikova sporta skolas audzēknis, valmierietis Kristiāns Anrī Pētersons. Viņš startēja kategorijā līdz 50 kg vecumā no 12-13 gadiem. Pirmās cīņas bija ļoti grūtas, un tās sportists uzvarēja ar savu cīnītāja garu. Tiesneši pie vienāda punktu skaita uzvaru tomēr piešķīra latvietim. Turnīra gaitā sekoja pārliecinošākas uzvaras, līdz ar četrām uzvarām sportists nokļuva finālā. Tajā, cīnoties par 1. vietu, ar niecīgu pārsvaru tomēr piekāpās Ukrainas sportistam.
«Globālais un lokālais» ir jauns laikraksta «Liesma» pielikums, ko varēsiet iepazīt reizi mēnesī. Šoreiz tajā padziļināti pētām globalizācijas diktētos vides mērķus un to sasniegšanu.
Kocēnu novada Vaidavas pagasta zemnieku saimniecības «Silkalni» saimniece ZELTĪTE KAVIERE smej, ka drīz viņa uz Jāņiem varēs tirgot biļetes visiem dabisko pļavu meklētājiem. Nudien, Valmieras apkārtnē, un ne tikai, tādas sameklēt kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.
Globalizācija Latvijā – jau baronu laikos
Globalizācijas ietekme ainavu jomā Latvijā meklējama jau baronu laikos, secina ainavu arhitekts JĀNIS SIRLAKS:
Rūpes par vidi ir arī rūpes par ūdeņiem. Šoreiz – dažas aktualitātes par Burtnieku novadā paveikto, rūpējoties par Burtnieku, ceturto lielāko ezeru Latvijā. Pa ezera akvatoriju vasaras sezonā ikdienā pārvietojas ne tikai ar zvejnieki un makšķernieki ar laivām, bet arī citi aktīvas atpūtas cienītāji ar vēja dēļiem, ūdens motocikliem, kruīza kuģīti, SUP dēļiem un citiem peldlīdzekļiem. Parasti ezerā vietas pietiek visiem ūdens satiksmes dalībniekiem, taču lielākās domstarpības nereti rodas par dažādām aktivitātēm, kuras cilvēki raduši un arī vēlas baudīt krastā.
Biškopis RIMANTS GAIDAMOVIČS šajās dienās ir nevaļīgs – vēl kāds bišu būris jāpārvieto, un, lai arī ieziemošana pabeigta, piebarošana joprojām notiek, tāpēc arī uzreiz ķeramies pie galvenā.
Viņi pirms divpadsmit gadiem bija līdumnieki, bet citādi, nekā tas ierasts. Pļavā, tukšā vietā Ļubinsku ģimene sāka būvēt ģimenes māju. Nevis šādu tādu, bet pamatīgu salmu māju.