Valmierietis

Turpmākais stāsts noklausīts no autora jaunības dienu drauga, kuram darba darīšanās bieži nākas ceļot, tostarp arī uz Krieviju, ieskaitot arī šīs valsts aiz Urālu kalniem esošās lielpilsētas.

Šovasar Miķelis bija klāt kādā ne pārāk kupli apmeklētā pasākumā Valmieras nomalē esošā kantorī, kurā atbraukušie Rīgas ciemiņi un arī vietējie centralizētā siltuma tirgotāji paziņoja pilsētniekiem vēsti, no kuras vienam otram no klātesošajiem atkārās žoklis: jaunajā apkures sezonā Valmierā centralizētais siltums, kurš līdz šim cenas ziņā pilsētniekiem bija teju vismīlīgākais visā valstī starp dižpilsētām, tagad būšot par 26,6% dārgāks t.i. no 46,98 eiro/MWh uzlekšot līdz 59,50 eiro/MWh (bez PVN)!

Sestdien, 29. jūlijā, Valmiera jau ceturto reizi centīsies nosargāt Latvijas spēcīgākās pilsētas titulu. Valmieras posms svaru stieņa spiešanā guļus uz reižu skaitu «Latvijas spēcīgākā pilsēta 2017» notiks no plkst. 11.30 līdz 14.30 Valmieras Kultūras centra laukumā.

Trešā jūlija nedēļa Valmieras pirmsskolas izglītības  iestādes «Sprīdītis» bērniem pagāja, naski gatavojoties «Sprīdīša» teātra festivālam. Visas nedēļas garumā katrā grupiņā bērni savu skolotāju vadībā gatavoja teatralizētu uzvedumu un runāja «par» un «ap» teātri.

«Valmiera ir  jauneklīga, brīva pilsēta, kas attīstās. To sajutu jau laikā, kad studēju Vidzemes Augstskolā, kad sāku strādāt pašvaldībā. Tas bija pirms vairākiem gadiem, bet manī šī sajūta nav zudusi. Valmierā ir daudz uzņēmīgu, strādāt gribošu cilvēku, kuri domā, kā vairot labklājību. Arī es esmu gatavs būt šajā komandā un darboties,» saka Toms Upners, kurš kopš 2013. gada novembra vada Valmieras Kultūras centru un pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts arī par pilsētas pašvaldības  domes deputātu.

Turpinām publicēt Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas organizētā konkursa “Manas dzimtas relikvija” labākos darbus. Vienā ģimenē relikvija ir vērpjamais ratiņš, kas kalpojis vairākām paaudzēm, citā grāmata vai rotaļlieta, vēl trešajā — dzimtas mājas stāsti...

Cilvēka vārds ir durvis uz noslēpumu un patiesību.

Tā uz teātra zinātnieka un vārdu tulka Gunnara Treimaņa grāmatas Mīlestībā dzimis vārds pēdējā vāka (2001). Izdevumā personvārdu skaidrojums papildināts ar dzejām un veltījumiem. Vārdu tulkojumu pamatā jau no 10 gadu vecuma veikti novērojumi, arī, protams, krāsaina fantāzija. Un atziņa: katrai tautai raksturīgie, bieži sastopamie vārdi vairo cilvēka spēku un enerģiju!

“Kad sāku iet skolā, mamma teica, ka man noteikti kaut kas ir jādara ārpus skolas, jo tas vēlāk man palīdzēs organizēt laiku, kā arī pašai būs interesantāk. Mūziku izvēlējos tāpēc, ka jau no agras bērnības man ļoti patika dziedāt un spēlēt instrumentus, ar ko bērniem tajā vecumā pieaugušie ļāva rotaļāties,” stāsta PAULA ŽUGA – Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvente, jauniete, kurai mūzika jau kļuvusi par ikdienišķu prieku.

Lai risinātu dzīvojamā fonda nepietiekamību Valmierā, pilsētā top divas daudzdzīvokļu īres namu ēkas. Divsekciju ēkai tiek montēti pēdējie dzelzsbetona paneļi un uzsākta iekšējo komunikāciju izbūve, savukārt triju sekciju ēkā dzelzsbetona paneļi tiek montēti jau trešajā stāvā, paredzot namus pabeigt līdz šī gada nogalei.

VALMIERAS PĀRGAUJAS ĢIMNĀZIJĀ iestājos pēc Rubenes pamatskolas, nokļuvu 10.e klasē – matemātiķos. Bijām liela klase, un pārsvarā visi no lauku skolām – puse puiši, puse meitenes. Jau pamatskolā mans grafiks bija diezgan saspringts: mūzikas skola, pulciņi, pasākumi; dienu centos piepildīt arī vidusskolā, dziedot “Konsonansē”, spēlējot badmintonu, vēlāk iesaistoties skolas pašpārvaldē, organizējot pasākumus...

Pirms 95 gadiem

Pārgauju, agrāko Kauguru Jaunpilsētu un Karlovku (Kārlieni) pievienoja Valmieras pilsētai. Paplašinoties teritorijai, būtiski pieauga vēlētāju skaits. Pēc statistikas datiem, reģistrā tolaik fiksēti 5059 valmieriešu, no tiem - 1929 vīrieši, 3130 sievietes. Pārgaujā no 1365 ir  vīriešu 510, sieviešu 855. Uz pusi mazāk iedzīvotāju Karlovkā: no kopējā skaita 644 vīriešu vien 284, bet sieviešu 360. Jāprecizē kāds maz zināms fakts, ka jau 1919. gada rudenī lemts par abu apdzīvoto vietu statusa maiņu. Laikraksts Vidzemnieks (Nr.35., 09.10.) informējis lasītājus: „priekšpilsētas – Pārgauja un Karlovka, kas jau pa daļai pārtikas un sanitārajās lietās atrodas pilsētas pārziņā, uz Iekšlietu ministrijas pašvaldības ierosinājuma, no 6. oktobra pievienotas pilsētai”.

Tas nekas, ka šī vasara pagaidām pavisam draņķīga, visas sevi cienošas ceļu un tiltu būvei un remontiem paredzētās kompānijas jau sen savos objektos – turpina pērn iesāktos darbus, jau gatavojoties finišam, vai arī ar jaunu sparu un labiem nodomiem sāk jaunus objektus, kurus nosolījuši konkursos. Lielākos vai mazākos tenderos lielākus vai mazākus darba laukus dabūjuši, taču strādā!

«To, ka būšu skolotāja, zināju jau piecu gadu vecumā. Jau tolaik biju mūsdienīgs bērns, jo patiesībā jau pirmsskolas vecumā cilvēciņam jāapzinās, ko viņš dzīvē vēlas sasniegt. Tā kā piecos gados biju iemācījusies lasīt un daudzko saprast, mācīju par mani vecākus kaimiņu bērnus, un visi mani nezin kāpēc klausīja,» stāsta Ineta Amoliņa.

Man ir iebildumi pret cūkām. Precīzāk — pret brīdinājuma zīmēm ceļmalās, mežmalās, uz kurām uzzīmēta cūkas galva (pārsvītrota) un teksts: «Neesi cūka, nemet atkritumus.»

Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa konkursā skolēniem “Kādas relikvijas stāsts” saņēmusi 47 interesantus stāstiņus par ģimenē glabātiem priekšmetiem, lietām ar simbolisku vai gluži praktisku nozīmi.

Valmieras pašvaldības informatīvajā izdevumā Nr. 153 (2017. gada aprīlis) ziņa: 18. maijā vēsturnieka L. Liepnieka, mākslinieka V. Zaķa, rakstnieku P. Rozīša, A. Dripes un gleznotāja R. Pētersona izstādes Kods Pārgauja atklāšana.

LIENE LOČMELE. Fulbraita doktorantūras stipendiāte Masačūsetsas Universitātē Amhērstā, valmieriete, kas savu ceļu Vidzemes Augstskolā uzsāka kā studente un turpina kā lektore, pasniedzot studiju kursus „Masu komunikācija”, „Publiskā runa”, „Radošā rakstība”, „Kultūra un komunikācija”.

Nav zemes stūrīša vairs Eiropā,

kas būtu

tik dziļi kultivēts, ar vēsturi tā saistīts,

kā Itālija ir.

Mākslinieci, tautas tērpu darinātāju un eksperti  DAGNIJU PĀRUPI aicinājām dalīties atmiņās par Valmieru.

Meklējot materiālus par Valmieru Latvijas Valsts Vēstures arhīvā (turpmāk LVVA), arvien vairāk izdodas atrast fondus, kuri līdz šim pēdējo reizi skatīti pagājušā gadsimta 60. gados vai nav pētīti vispār. Viens no šādiem fondiem ir Valmieras pilsētas rātes arhīva fonds.