Atcerējās vēsturi un svinēja svētkus
Sarkanbaltsarkanu isveču liesmas un valsts karogi plīvoja vējā. Beverīnā svinēt novembri – Latvijas svētku mēnesi – ir gadiem lolota tradīcija.
Sarkanbaltsarkanu isveču liesmas un valsts karogi plīvoja vējā. Beverīnā svinēt novembri – Latvijas svētku mēnesi – ir gadiem lolota tradīcija.
Ne vien baznīcas tornis, bet arī pati senā, vairākkārt postītā un atkal atjaunotā celtne tagad redzama iztālēm. Pēdējā gada laikā daudz darīts, lai sakoptu dievnama apkārtni.
Rīt Latvijas dzimšanas diena. Sarkanbaltsarkana un tik īsta. Stipra mūsu valsts, jo varoši, daroši un aizrautīgi ir Latvijas cilvēki.
Tuvojas Latvijas 103. dzimšanas diena, un kas gan ir īsti svētki bez atkalsatikšanās prieka? Ja nevaram satikties klātienē, tad darīsim to attālināti!
11. novembrī Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karavīri visā Vidzemē godināja brīvības cīnītāju piemiņu.
Jau septīto gadu norisināsies Valmieras muzeja rīkotā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi».
11. novembra rītā pie Tautas nama Matīšu centrā skanēja tautas dziesmas – «Latvijas rīta ieskandināšana».
Tā nu bija sagadījies, ka pagājušajā piektdienā, ciemojoties Naukšēnos, visi trīs mūsu stāstu varoņi savos jaunajos amatos bija nokļuvuši pavisam nesen, taču tas nenozīmē, ka viņi būtu šajās jomās iesācēji, tāpēc vispirms viņiem lūdzu pastāstīt, ko viņi darījuši, līdz saņēmuši uzaicinājumu uzņemties jaunos pienākumus.
«Par Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāju sāku strādāt no 1. novembra,» stāstījumu par sevi uzsāk VITA ZIEMANE.
Jaunais Valmieras novada pašvaldības Naukšēnu apvienības pārvaldes saimnieciskās nodaļas vadītājs ARTŪRS PUTNIŅŠ, sēžoties pie sarunu galda, jau brīdina: «Neesmu nekāds runātājs, vairāk esmu darītājs», un par to liecina arī viņa augšupeja pa karjeras kāpnēm.
Novembris Latvijā ir īpašs – to atceramies kā Latvijas neatkarības cīņu mēnesi. 11. novembrī svinam Lāčplēša dienu, bet 18. novembris ir diena, kad īpaši godājam un izrādām mīlestību mūsu tautas vērtīgākajam mantojumam – neatkarīgai Latvijas valstij. Mūsu uzdevums ir šo mantojumu saglabāt arī nākamajām paaudzēm.
Aizvadītajā gadā biedrība «Kristīgais žēlsirdības centrs» Valmieras novada fonda rīkotajā Ziedotāju aplī guva atbalstu idejai par siltu pusdienu piegādāšanu senioriem.
Šoruden Valmierā ar savu aktīvo darbību daudzus acu skatus piesaistījis jaunienācējs vietējā vides sakopšanas pakalpojumu tirgū – uzņēmums Clean R. Regulāri uzņēmuma darbiniekus un speciālo tehniku var redzēt dažādos pilsētas objektos.
Latvijas Universitātes profesori Edvīns Karnītis, Māris Pūķis, Jānis Bičevskis un Ģirts Karnītis ir izstrādājuši modeli pilsētu ilgtspējīgas attīstības plānošanai un pārvaldībai. Pilsētas ilgtspējīgas attīstības indeksa, kas rāda teritorijas ilgtspējīgas attīstības līmeni, izstrādes projektā veikta tā noteikšana deviņās Latvijas pilsētās. No tām visaugstākais ilgtspējīgas attīstības indekss ir Valmierai.
Te, Rencēnos, ir tā vieta, kur ik pa laikam pēc sirds sajūtām vēlas atgriezties absolventi, skolēni, skolotāji un darbinieki.
Par kempingu, kas atrodas Salacas upes krastā, rakstījām jau gada sākumā. Kempinga teritorijā ir iespēja baudīt nakti mežā – teltīs, kas nostiprinātas starp kokiem 1 – 2 m augstumā no zemes. Tagad jau ir aizvadīta pirmā sezona, kopš kempings izveidots, un «Liesma» aicināja uz sarunu INGU ERDMANI, kas kopā ar dzīvesbiedru Jāni Miltu īstenoja šo ideju.
Latvijas Politiski represēto apvienība piešķīrusi finansējumu Mazsalacas novada politiski represēto piemiņas vietas atjaunošanai Sniedzēnu kalnā.
Lai gan par deportācijām parasti runā piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā, ir svarīgi runāt ne tikai ar cilvēkiem, kas šo notikumu paši ir izdzīvojuši, bet arī ar tiem, kas šos notikumus ir pētījuši un apskatījuši cilvēkstāstus.
Oktobrī par godu Baltijas Jūras reģiona pilsētu savienības (Union of the Baltic cities, UBC) 30 gadu svinībām norisinājās foto konkurss «Mūsu savienības pilsētas un iedzīvotāji» (Our member Cities and Citizens). Noslēguma konferencē 29. oktobrī paziņoja uzvarētājus – 12 pilsētu un vairāku desmitu fotogrāfiju konkurencē Valmieras iesūtītā fotogrāfija ieguva otro vietu.
Cilvēki, kas brauca pa ceļu Matīši – Ainaži, jau labu laiku bija pamanījuši, ka ceļa labajā pusē ne tik tālu no Alojas top jauna, skaista ēka.