Bērns, skolēns — kurā vietā?
Tāda nu ir mūsu politiķu daba — nemainīties. Sevišķi spilgts apliecinājums tam ir aktīvā darbošanās izglītības reformas ieviešanā. Mainās ministri, solījumi dzīvi, bet vezums nekust ne no vietas. Kārtējais ministrs nāk ar savu uzstādījumu, piemēram, vispirms izskan paziņojums, ka reformas sakarā tiks likvidēts konkrēts skaits mazo skolu un daudzi skolotāji, visdrīzāk tie, kam tuvojas pensijas vecums, zaudēs darbu. Protams, ir satraukums. Pēc maza brītiņa jauna ziņa — atgriešanās pie izdienas pensijām. Kam bija vajadzīga jauna spriedze, vai tad nebija zināms, ka top lēmums par izdienas pensijām?
Nesaprotami, ko daudzus gadus dara ministrijas lielā ierēdņu armija, darba grupas, jo taustāmu rezultātu nav. Bet, izrādās var, kā pierādīja pat ne lielas skolas direktors, kuram, lai izstrādātu pedagogu atalgojuma alternatīvu modeli, nevajadzēja pat ne vairākus mēnešus. Kaut vairāk būtu tādu Batņu, TV Rīga 24 kādā rīta intervijā izteicās Nacionālās skolotāju savienības vadītājs, asi un reāli domājošais Edgars Kramiņš, norādot, ka no jauna izveidotā darba grupa radīta absolūti merkantili: trešdaļa tajā strādā tie, kas vada reformas procesu, varbūt ne slikti to dara, tomēr diktē, kas viņiem izdevīgs, otra trešdaļa ir cilvēki, kas svarīgo dokumentu veidoja iepriekš un pēc principa: neteiksiet taču, ka viss bija slikti, tāpēc kaut kas ir jāsaglabā, un trešā daļa ir no jauna pieaicinātie, asāk un ātrāk domājošie.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv