Vēlēšanās ir izdošanās pamatā
EDĪTE PUĶĪTE par matemātikas skolotāju strādā nu jau 42 gadus, un turpat visi no tiem aizvadīti, mācot matemātiku Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā.
EDĪTE PUĶĪTE par matemātikas skolotāju strādā nu jau 42 gadus, un turpat visi no tiem aizvadīti, mācot matemātiku Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā.
Vakar Vidzemes Augstskolā norisinājās diskusija «Vai attīstība var būt ilgtspējīga. Kā tu to redzi?».
Diskusiju atklāja Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore INESE VAIVARE. Šādas diskusijas, pulcējot plašāku vai mazāk plašu auditoriju, tiek rīkotas arī citviet Latvijā. Valmierā diskusijā piedalījās Vidzemes Augstskolas, valsts institūciju, Valmieras pašvaldības, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji.
Ne reizi vien gadās novērot, kā pircēji rokas pa augļu stendiem, meklējot gatavāku vai mazāk gatavu, izskatā glītāku, nebojātu vai citādi pievilcīgāku mandarīnu, hurmu, vīnogu ķekaru vai bumbieri. Tiesa, lai arī augļu izskats apmierinās, to kvalitāte, mērojot ceļu uz Latviju un izejot caur noliktavām un pēc apstrādes ar dažādām vielām, kas pagarina šo dabas velšu derīguma termiņu, tik un tā ir apšaubāma. Pie tam, jau atrodoties veikala plauktā, augļi pēc to vairākkārtējās apčamdīšanas ar, maigi izsakoties, ne vienmēr tīrām rokām diemžēl iegūst arī pievienoto vērtību.
Kocēnu pamatskolas vecāku domes priekšsēdētāja AGNESE PELSE ir viena no novada iedzīvotājiem, kuri tiks sumināti svinīgajā pasākumā par godu Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai.
Atzīstot, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas gaidīto rezultātu nav devušas un jāmeklē citas iespējas, kā līdzsvarot novadu attīstību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus. Līdz gada beigām visā Latvijā tiks rīkoti semināri un pārrunas ar pašvaldībām, lai rezultātā nonāktu pie labākā no iespējamajiem šī plāna variantiem. Ministrijas piedāvātajā variantā viens no šiem 16 apriņķiem tiktu veidots ar centru Valmierā. Vai pilsēta tam būs gatava, jautāju Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājam JĀNIM BAIKAM.
Ir uzsnidzis pirmais sniegs, pasauli padarot ne vien baltāku, bet arī klusāku. Vai tas jūtams arī kapos, jautāju «Liesmas» šīsnedēļas nogales viesim, visu Valmieras kapu pārzinim ALDIM PUMPURIŅAM.
Vakar Valmierā svinīgi tika atklāta Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras depo rekonstruētā ēka un no jauna izbūvētā nojume speciālajiem transportlīdzekļiem. Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas sadarbības projektu īstenojusi ASV Bruņoto spēku virspavēlniecība Eiropā, ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības birojs Latvijā un Latvijas Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Šis ir jau vienpadsmitais Latvijas un ASV sadarbības rezultātā īstenotais projekts.
«Liesmā» jau iepriekš rakstīts, ka viņnedēļ visā Latvijā notika civilās aizsardzības mācības «STORMEX 2016». 26. oktobrī Rīgā, piedaloties Civilās aizsardzības departamenta vadībai un pašvaldību civilās aizsardzības komisiju pārstāvjiem, tika izvērtēti pašvaldību iesūtītie protokoli par konstatētajiem riskiem un rīcību orkāna izraisītās krīzes situācijas gadījumā Latvijas teritorijā.
Iesaistīšanās projektos, manuprāt, atklāj katras pašvaldības ieinteresētību attīstībā. Cik tā liela Beverīnas novada pašvaldībā, jautāju novada projektu vadības speciālistei LINDAI KRŪMIŅAI.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no 21. līdz 26. oktobrim organizēja valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības.
«Mūzikas skola — gaiša un cēla celtne Gaujas krastā, vieta, kur man veldzēties un gūt spēkus savai dzīvei, jo mūzika sakārto sirdi un dvēseli, tā attīra no visām negācijām. Man ir ļoti jauki kolēģi, saprotoši un visādā veidā atbalstoši. Un bērni — viņi taču ir īsts brīnums!» — ar šiem skaistajiem un sirsnīgajiem vārdiem sākās mūsu saruna ar Valmieras Mūzikas skolas vokālo pedagoģi LAIMU KRUMHOLCI.
Septembra beigās SIA «Valmieras Namsaimnieks» un SIA «Monum» parakstīja līgumu par daudzdzīvokļu īres nama būvniecību Valmierā, Ķieģeļu ielā 8/Mālu ielā 1.
Pirms gadiem valmieriešu AGITAS un ILGVARA ģimenē kopā ar bērniem auga taksītis. Tagad dēls un meita izauguši un dzīvo savu dzīvi, Džokers sen citos medību laukos, bet mīļais suņuks arvien tiekot pieminēts. «Džokerītis bija jauktenītis, varbūt tādēļ arī taksim neraksturīgi paklausīgs. Tas gan vairāk cilvēku klātbūtnē — aiz muguras darītās blēņas bija vienkārši grandiozas. Piemēram, bija pasācis slēpt atslēgu saišķi. Sākumā domājām, ka pazudis, bet, kad divreiz atslēgas atradām Džokera midzenī, kļuva skaidrs, ka vainīgs suns. Pats sēž atslēgām virsū un jautājoši uz mums skatās — vai jums kas pazudis?» ar mīļumu par pirmo taksīti stāsta Agita.
Lielajiem plāniem atbilstoša vieta
«Mēs ar Didzi esam no pilsētas aizbēgušie, jo abiem vajadzēja vairāk brīvības,» atklāj Bērzaines pagasta «Brīvzemnieku» saimniece GINTA. «Tā lauku būšana no bērnības, pilsēta man nekad nav patikusi. Katru vasaras brīvlaiku pavadīju laukos pie krustmātes, pilsētā atgriezos tikai īsi pirms skolas sākuma. Man jau pirmajā laulībā bija sapnis, ka vajag lauku mājiņu. Tagad jāatzīst, ka vīram bija taisnība, tolaik šauboties, vai spēsim lauku māju uzturēt. Bet ir dzīvokļa cilvēki, un ir lauku jeb māju cilvēki, un tiem pēdējiem tiešām visu laiku jāstrādā. Dzīvoklī dzīvojošie atnāk mājās no darba un sāk gudrot, kur iet, ko darīt. Cits kļūst par slinkotāju, cits atrod kādu hobiju. Tos loderus saucam par Rīgas tirliņiem. Bet nosodīt nevienu mums nav tiesību — katrs dzīvo savu dzīvi.»
Vecpuišu parkā Valmierā jau kopš aizvadītās nedēļas vērojama rosība — pilsētas pašvaldības iepirkumiem noslēdzoties, būvdarbus uzsākušas līgumfirmas: SIA «Woltec», kas parkā veic apgaismojuma izbūvi, savukārt SIA «Asfaltbūve» uzticēti parka labiekārtošanas darbi (celiņu seguma nomaiņa, mazo arhitektūras formu uzstādīšana). Valmierieši šo ūdens sakustēšanos jau labu laiku gaidījuši, tāpēc Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājai RITAI JEMŠIKAI jautāju, kāpēc darbi sākās tik vēlu.
Vienu no cilvēka veselībai nelabvēlīgākajām profesijām, manuprāt, pārstāv celtnieki, kuriem, maizīti pelnot, jāstrādā neatkarīgi no laika apstākļiem — svelmainā saulē, vējā, ziemas aukstumā. Taču tam visam klāt arī iespēja tikt pie plaušu slimībām vai vēl ļaunāk — gūt dažādus savainojumus, tīši vai netīši neievērojot darba drošības noteikumus.
«Liesmā» jau ziņots, ka aizvadītajā ceturtdienā Valmierā bija ieradušies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Vides zinātnes nodaļas Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldības grupas pārstāvji, kuri Valsts pētījumu programmas Sustinno projektā prezentēja pētījumu par vides daudzveidību un ilgtspējīgu pārvaldību Latvijā. Pētījums veikts arī Valmierā, kā rezultātā izzināti sabiedrības mērķgrupu viedokļi par videi draudzīgām rīcībām konkrētajā pilsētā. Šo pētījuma sadaļu prezentēja Latvijas Universitātes ģeogrāfijas zinātņu doktors JĀNIS KAULIŅŠ.
Aizvadīts tradicionālais un gaidītais rudens pasākums — Simjūda gadatirgus, kas pulcē arvien vairāk tirgotāju un arī pircēju. Pēdējie gan kļūst arvien prasīgāki un ik reizi gaida ko nebijušu. Šo to jaunu varēja samanīt arī šajā Simjūdā. Pieļauju gan, ka ne visu saredzējām...
Par paveikto siltuma piegādes jomā, gatavojoties jaunajai apkures sezonai, stāsta Kauguru pagasta saimniecības daļas vadītājs SERGEJS MELNGĀRŠS.
Vakar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pārstāvji — ģeogrāfs un Valsts pētījumu programmas Sustinno projekta koordinators Uģis Rusmanis, ģeogrāfijas zinātņu doktori Jānis Kauliņš un Jānis Brizga — Valmierā prezentēja pirmos pētījuma par videi draudzīgu rīcību publiskajā vidē uz nacionālo anketēšanu balstītos rezultātus.