Lielākās vērtības: draugi, radi, cilvēciskās attiecības

- 4.Novembris, 2016
Viesis
Laikrakstā

Ir uzsnidzis pirmais sniegs, pasauli padarot ne vien baltāku, bet arī klusāku. Vai tas jūtams arī kapos, jautāju «Liesmas» šīsnedēļas nogales viesim, visu Valmieras kapu pārzinim ALDIM PUMPURIŅAM.

«Lielāks klusums parasti iestājas pēc Mirušo piemiņas dienas, kas tiek atzīmēta novembra pēdējā svētdienā. Tātad priekšā vēl Lāčplēša diena ar gājienu, arī visas lapas nav nokoptas — tās šoruden ilgi turas kokos. Pēdējos gados vispār cilvēki pasākuši savus aizgājušos tuviniekus kapos apmeklēt arī Ziemassvētkos, Lieldienās, Vasarsvētkos, protams, arī dzimšanas un nāves dienās,» spriež Aldis.Tad jau nevar teikt, ka kapsēta ir klusa vieta.Pilsētas kapos noteikti ne. Pat ne Dīvalā, kas atrodas mežā, un varētu likties, ka tur gan kā Dieva ausī, bet blakus ir estrāde, otrā pusē stadions, Sajūtu taka...Laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem pieņemts kā veļu laiks. Kādas izjūtas tas izraisa?Veļu laiks man saistās ar atmiņām par mūžībā aizgājušajiem draugiem, paziņām. Un, jo vecāks kļūstu, jo vairāk ir ko atcerēties. Kādreiz jādomā, kā tas nākas, ka pats vēl esmu uz šīs zemes, jo savulaik dzīvoju diezgan palaidnīgi...Rudens vispār rosina uz pārdomām par dzīvi. Mirušo piemiņas diena parasti iekrīt tieši pirms pirmās Adventes, pēc tam sākas gaišais velis, kas mūsdienās diemžēl sais-tās arī ar aktīvu tirgošanos, ar dažādiem pasākumiem. Bet pārdomas par dzīvi un nāvi, strādājot kapos, patiesībā ir visu laiku, jo te notiekošais emocijas nevar neizraisīt. Jaunībā uzskatīju, ka par to Mūžību nav daudz ko domāt, jo tādi Kosmosa putekļi vien esam. Tagad reizēm šādas pārdomas uznāk, bet joprojām uzskatu, ka labāk jācenšas par to visu nedomāt. Pieņemt, ka aiziešana ir tāds normāls process?Nu jā, tas ir normāli. Cilvēks piedzimst, nomirst, tam garām netiks neviens, tāpēc nāve jāuztver kā kaut kas pašsaprotams. Kad jauni aiziet, tas gan neliekas pareizi, bet, ja cilvēks nodzīvojis līdz 90 gadiem, tas laiks ir pienācis...Kas dzīvē ir vissvarīgākais?Jo vecāks kļūstu, jo grūtāk to noformulēt. Sākat šaubīties par dzīves vērtībām? Varbūt jaunībā svarīgais vairs nešķiet tik svarīgs?Viss tiek uztverts mierīgāk, cenšos neuzvilkties. Svarīgi ir draugi, radi, cilvēciskās attiecības. Kādreiz brīnos, kā brālis ar māsu nevar sadzīvot.Kādas attiecības pašam ar brāli Tāli?Sadzīvojam labi. Starp citu, daudzi domā, ka mēs esam dvīņubrāļi. Tālis ir vecākais no mums abiem.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru