Kādam svētki, kādam mieles
Aizvadīti kārtējie helovīni. Sabiedrības, pamatā gados jaunākās, daļas nu jau pieņemti, tomēr joprojām ne visu atzīti rudens tumšā laika mošķu un mošķīšu svētki.
Aizvadīti kārtējie helovīni. Sabiedrības, pamatā gados jaunākās, daļas nu jau pieņemti, tomēr joprojām ne visu atzīti rudens tumšā laika mošķu un mošķīšu svētki.
Ceturtdienas ziemīgajā rītā Valmieras tirgus placī varonīgi stāvēja vien divi tirgotāji. Viens no viņiem Aleksandrs, pie kura varēja nopirkt gan ķiplokus, gan tulpju sīpolus. Tos varot stādīt, pat ja zemi jau klājusi sasaluma garoziņa. Ja stādot augustā, sīpoli stāvot zemē kā noliktavā, saknītes sākot laist tikai, kad zemē 8, pat 5 grādi. Aleksandrs piedāvā arī kaltētos ābolus šķēlītēs, kas arī tagad, kad veikalos našķu netrūkst, ir gards un veselīgs graužamais, pie televizora ekrāna sēžot. Pie šī tirgotāja var nopirkt arī topinambūrus. Cik dzirdēts, no tiem sanākot garšīgi salāti.
Otrdien uz Valmieras pašvaldības aicinājumu tikties, lai pārrunātu industriālo un uzņēmējdarbības teritoriju attīstības ieceres, piesaistot Eiropas Savienības fondu 2014. — 2020. gada plānošanas perioda finansējumu publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī lai izzinātu teritorijā esošo uzņēmumu izaugsmes plānus, bija atsaukušies daudzi Cempu, Mūrmuižas, Abula, Raunas, Krautuves un Gaides ielas uzņēmēji. Acīmredzot šāda saruna bija nepieciešama un tāpēc gaidīta.
Iepriekšējā reizē tiekoties ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, vēl nebija publiskota valdības piedāvātā jaunā administratīvi teritoriālā sadalījuma karte, tāpēc viņa viedokli lūdzu paust tagad, kad valdība nu ir uzbūrusi vīziju, kā pēc kārtējās reformas būtu jāizskatās Latvijas kartei.
Kādā jauno izpildītāju konkursā mazākajiem tā dalībniekiem tika vaicāts, par ko viņi vēlas kļūt, un lielākā daļa meiteņu atbildēja — par frizierēm. To arī nav grūti saprast. Krāsas, lakas, šampūni, fēna dūkoņa. Tas viss veido īpašu smaržu kokteili, un gājiens uz frizētavu kopā ar mammu izvēršas par Notikumu.
Šogad Valmierā pilsētas pašvaldība nodarbina desmit ilgstošos bezdarbniekus.
Viņnedēļ Labdarības organizācija Palīdzēsim.lv nu jau septīto reizi organizēja akciju «Labo darbu nedēļa», kas šogad tika organizēta sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju un Izglītības un zinātnes ministriju, ievadot gatavošanos Latvijas valsts simtgadei.
Šoceturtdien «Tirgus plača» īpašā tēma — medus. Tirgus paviljonā bagātīgs piedāvājums biškopei no Kauguru pagasta Mārai Rakštei. Puslitrs liepu medus pie viņas maksā 5 eiro, bet viršu medus turpat divreiz dārgāks, jo pie tā esot grūtāk tikt. Lielākā ziedputekšņu paka 6 eiro, mazākā — 1,50, bet paciņu bišu maizītes var nopirkt par 3 eiro.
AIJU BATUSOVU īstākajā cidoniju ražas laikā sastapu Valmieras tirgū, kur viņas pircējiem piedāvātie koši dzeltenie ziemeļu citrona auglīši smaržoja pa gabalu.
Nu jau pagājis tāds kārtīgs, darbīgs gads un arī AGNETAS KĪTAS pirmā vasara Dikļu pils direktores amatā. Pati saka, laiks paskrējis vēja spārniem... Agneta ir bijusī valmieriete. Valmierā pabeigusi Pārgaujas ģimnāziju, tad studējusi Rīgā, pēc tam maģistrantūrā Amerikā. Sapratusi, ka ir liela Latvijas patriote, atgriezusies Rīgā. Un pēc 15 gadu prombūtnes viņa atkal ir Valmieras pusē.
Iestājoties aukstākam laikam, pat paši izturīgākie, ilgojoties pēc siltuma savos mājokļos, ar cerībām raugās uz radiatoriem. Arī šoruden siltums vispirms ieplūda Valmieras izglītības iestāžu, pansionāta un dažu citu sabiedrisko ēku siltrumapgādes sistēmās, taču nu jau apkures sezona sākusies lielākajā pilsētas namu daļā.
Pēc traģēdijas «Maxima» veikalā Zolitūdē publisko ēku drošībai tiek pievērsta lielāka vērība. Atbilstoši Būvniecības likuma prasībām publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk par 100 cilvēkiem, nodrošina Būvniecības valsts kontroles birojs.
Pie šī galda Valmieras tirgus paviljonā daudzi piestāj. Īpaša piekrišana vārītām bietēm. Matilde salātiem pirka vairākus kilogramus. Tā darot arī citas saimnieces, jo pašām vārīt nav izdevīgi. Pārējo receptē paredzēto gan pati sagatavojot — papriku, sīpolus, burkānus (vienai porcijai arī kāpostus), etiķi, eļļu, cukuru, sāli kopā savāra, pievieno pirktās bietes, un salāti ziemai gatavi. Pagrabā stāvot labi un ilgi.
Iepriekšējos gados lapu akcija Valmierā rīkota oktobrī, tāpēc ne visi valmierieši paguvuši apjaust, ka šonedēļ rudens zelta kolektīvā vākšana jau sākusies. Patiesībā, kā sprieda Dzelzceļa ielas ekolaukuma pārzine Maija, īstais lapu laiks vēl tikai sāksies, jo kārtīgas salnas vēl nav bijušas.
Otrdienas «Liesmā» rakstīju par, pieļauju, pilsētas amatpersonu ausīm nu jau pierasto, vecākā gadu gājuma valmieriešu sūrošanos par soliņu trūkumu Valmierā. Izlasījuši publikāciju, nu apvainojušies tā saucamā stacijas gala seniori, kuru vārdā redakcijai piezvanīja Anna — soliņu trūkstot ne tikai Gaujas labajā krastā, bet arī, viņasprāt, pēdējos gados nepelnīti aizmirstajā upes otrajā pusē.
Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde ziņo, ka sākta un līdz 8. novembrim turpināsies rudens lapu bezmaksas pieņemšanas akcija.
Kā vēja nesta rudens lapa aizlidojis vēl viens mēnesis. Lai uzzinātu, kā tas pagājis pilsētas pašvaldībā, kārtējo reizi devos pie Valmieras mēra JĀŅA BAIKA.
Līdz ar rudens iestāšanos lielākai daļai valmieriešu mazāk svarīga kļūst viena no pilsētas aktualitātēm — soliņu trūkums, jo diezin vai daudz būs tādu, kuri drēgnajā gadalaikā vēlēsies uz soliņiem meditēt, baudot skatu uz kailajiem kokiem. Tomēr gados vecākajiem līdzcilvēkiem ar pārvietošanās problēmām, garāku ceļa gabalu veicot, šī problēma pastāv neatkarīgi no laika apstākļiem.
KASPARS ZVIEDRĀNS ir galdnieks vismaz trešajā paaudzē — ar koku strādājuši gan viņa vecaistēvs, gan tēvs, puisim mantojumā atstājot ne tikai darbnīcu, bet, nenoliedzami, arī meistara gēnus.
Viens no jautājumiem, ko cits citam uzdodam saistībā ar bēgļu uzlidojumu Eiropai, ir: ko viņi te darīs — vai spēsim šos cilvēkus nodrošināt ar darba vietām un integrēt mūsu sabiedrībā? Par to otru jautājuma pusi gan politiķiem, gan mums visiem kopā vēl nāksies padomāt, taču darba Latvijā netrūkst. To apliecina arī SIA «Klasmann-Deilmann Latvia» izpilddirektors DANS ČIŠČAKOVS — uzņēmumam Zilākalnā nu jau vairākus gadus kūdras biznesā nākas iesaistīt viesstrādniekus.