22. jūnijs parasti tiek uztverts kā diena pirms Līgo dienas ar pirmssvētku steigu, laika prognožu lasīšanu un gatavošanos tradicionālajiem svētkiem. Kalendāros gan ir norāde, ka atzīmējama Varoņu (1919. gada Cēsu kauju) piemiņas diena, taču realitātē tas skar Cēsis un to tuvāko apkārtni. Kaut kā esam aizmirsuši, kas notika šajā pašā datumā pārdesmit gadus vēlāk. Jo vēsture dažbrīd ir visai dīvaina lieta.
Pirms 76 gadiem padomju okupācijas varas iestādes Latvijā īstenoja plašu deportāciju akciju, apcietinot un nometinājumā izsūtot 15424 cilvēkus. 700 no tiem tika tiesāti un sodīti ar nāves sodu. No bada, slimībām izsūtījuma laikā nomira 5393 cilvēki. Ceļā uz izsūtījuma vietām nomira 43 cilvēki, piedzima — septiņi. Dažādos vēstures avotos minētie skaitļi nebūtiski atšķiras, taču tā būtu sausā statistika.
2017. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, rezultāti zināmi. Daudziem gandarījums, daudziem šoks par neveiksmi. Tā Rīgā pietrūka tikai viena procenta vēlētāju atbalsta, lai galvaspilsēta tiktu pie cita mēra. Bet tā vairāk ir rīdzinieku problēma.
Tālajā 1957. gada 25. martā Francijas, Itālijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas vadītāji parakstīja Romas līgumus, tādējādi turpinot jau aizsākto valstu sadarbību. Tika parakstīts līgums par Eiropas Ekonomiskās kopienas izveidi un arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums. Eiropas Ekonomiskās kopienas līgums bija būtisks pavērsiens Eiropas Savienības vēsturē.
Pasaule pirms simt gadiem bija vēl nemierīgāka un trauksmaināka nekā mūsdienās. Turpinājās Pirmais Pasaules karš, kuru sākotnēji plānoja dažu mēnešu garumā. Karā iesaistītajās valstīs pieauga neapmierinātība sabiedrībā, pasliktinājās stāvoklis ekonomikā.
Oktobra pirmā svētdiena mūsu valstī ir Starptautiskā jeb Pasaules skolotāju diena. To gan skolās parasti svin nedaudz iepriekš, jo svētdienas ir brīvas gan sveicējiem, gan sveicamajiem. Interesanti, ka pasaulē nav vienota datuma Skolotāju dienai. Tā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši to atzīmē 5. oktobrī, ķīnieši Konfūcija dzimšanas dienā — 28. septembrī.
Vecākā paaudze droši vien atceras «dzīvības ceļa» braucienus uz Igauniju padomju laikos, lai varētu iegādāties pārtiku, kvalitatīvāku apģērbu, dažādas citas preces. Laiki mainās, un tagad sestdienās dažos Valmieras veikalos igauņu valodu dzirdam biežāk nekā latviešu. Tomēr ir jomas, ko, mūsuprāt, lēnīgie igauņi ir sakārtojuši. Un, iespējams, tāpēc dzīvo labi.
Jau gadu desmitiem iegājies, ka 1. septembris ir skolu jaunā mācību gada sākums jeb Zinību diena. To, ka tālajā 1939. gadā agrā 1. septembra rītā Vācija sāka iebrukumu Polijā, tādējādi aizsākot Otro pasaules karu, atceramies reti.
Mūžam mainīgā – tā droši var teikt par mūsu Valmieras vakarskolu. Skola kopš tās izveidošanas vairākkārt mainījusi savu atrašanās vietu, mainījušies nosaukumi – no «Valmieras strādnieku un zemnieku vidusskolas» līdz 2. vidusskolas struktūrvienībai – Valmieras vakara (maiņu) vidusskolai. Tomēr visu laiku tā nav pazaudējusi savu īpašo vietu – bija un ir mācību iestāde dažāda vecuma skolēniem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ nemācās parastajās vispārizglītojošajās skolās.
Par terorismu pēdējā laikā rakstīts un runāts ir daudz. Visticamāk, katram no mums ir izveidojies savs priekšstats par to, kā vajadzētu izskatīties «statistiski vidējam teroristam». Turklāt lielai sabiedrības daļai teroristi un migranti pēc būtības šķiet sinonīmi.
26. janvārī Valmieras Pārgaujas ģimnāzija jau otro reizi uzņēma kombinētās olimpiādes «Pazīsti Latviju!» dalībniekus. Devīto klašu skolēnu komandām tā bija iespēja apliecināt savas zināšanas Latvijas vēsturē, sociālajās zinībās un ģeogrāfijā.
Tālajā 1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome — Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija un Japāna — Parīzē atzina jauno Latvijas valsti «de iure». Tas nozīmēja, ka Latvija tika atzīta par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.
Mūsu kalendāros decembra pirmajā svētdienā ir divi ieraksti — Otrā Advente un atceres diena ar ļoti garu nosaukumu: «Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena». Diena, kas mūsu vēsturiskajā atmiņā nav īpaši iegājusies. Iespējams, tāpēc, ka ar to saistītie traģiskie notikumi skāra lielu daļu latviešu, bet tas notika ārpus Latvijas — Padomju Savienībā.
1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma Konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu». Šis likums noteica, ka beidzies 1990. gada 4. maijā noteiktais pārejas periods un Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika.