Trešdienas pievakarē publikas pārpildītajā Valmieras muzeja Izstāžu namā nebija viegli atrast brīvu vietu — tik pamatīgu interesi bija izpelnījies Valmieras Mūzikas skolas pedagoģes Laimas Krumholces skoloto vokālistu gadskārtējais koncerts, kurā piedalījās Mūzikas skolas kora klases audzēkņi.
Pirmdienas vakarā, sērfojot pa TV kanāliem, pavisam nejauši iemaldījos miljonāra Jūlija Krūmiņa memuāru Iļģuciema pašpuikas stāsti atvēršanas svētkos un autora dzimšanas dienas ballītē, kuru tiešraidē no restorāna Bibliotēka Nr. 1 translēja kanāls Rīga TV 24. Uzreiz jāatzīmē, ka pasākums bija teicami režisēts — Jūlija draugi Paukštello un Bērziņš ar izteiksmi lasīja atmiņu stāstu fragmentus, Galante, Rajecka, Greifāne un Lapčenoks dziedāja viņam speciāli veltītas dziesmas, divi ekspremjeri, eksministri un no Maskavas atbraukušie Krievijas kino industrijas grandi teica cildinošas runas, bet pats gaviļnieks katram sveicējam pasniedza pa grāmatas eksemplāram, ar plašu žestu ierakstot tajā savu autogrāfu.
Trešdienas pievakarē, iestājoties krēslas laikam, pie Valmieras muzeja valdīja liela rosība — vispirms muzeja pagalmā Lindas Mīļās mūsdienu deju grupas Flash priekšnesuma laikā tika iedegtas uguntiņas pie Hanzas namiņiem, bet brīdi vēlāk Izstāžu namā tika atklātas divas ekspozīcijas: 1. stāvā mākslinieka Vitālija Jermolajeva izstāde Inner light. Mirdzošo gleznu teātris, bet otrajā — tautas lietišķās mākslas studijas Vāpe dalībnieku radītie šaha figūru komplekti Šahs. Metamorfozes. Keramika.
Latvietis kopš sendienām radināts pie galējībām — ne velti vācu baroni blakus baznīcām cēla krogus, lai pēc grēku nožēlošanas tiktu sagrēkots no jauna un varbūt pat vēl mežonīgāk, tādējādi nabaga zemnieciņš līdz mūža galam tā arī netika skaidrībā, vai viņš bijis uzticams Dieva kalps vai postošu kaislību plosīts uzdzīvotājs. Arī vēlākajos gados maz kas mainījās: daļa tautiešu pieslējās marksisma, daļa — buržuāziskajiem ideāliem, saņemot katrs pēc nopelniem — kā pirmie, tā otrie tika nolemti iznīcībai uz revolūcijas altāra.
Pirmo apsveikuma kartīti LIGITA KRIEVIŅA izgatavojusi vien pirms pāris gadiem, lai pārsteigtu jubilejā kādu no saviem draugiem, bet nu jau šī nodarbe kļuvusi par nopietnu aizraušanos, kura nomierina, ļaujot sakārtot domas. Izrādot jaunāko kolekciju, Ligita atklāj, ka vienas kartītes tapšanai nepieciešams smalks roku darbs stundas garumā, bet pats interesantākais šajā stāstā ir paradokss, ka klasiskie rokdarbi — adīšana, tamborēšana — viņas straujajai dabai vienmēr bijuši vienaldzīgi, taču ar kartītēm esot pavisam citādi — šovasar pacietīgi gatavotas galda kartes māsīcas, pēc tam arī dēla kāzām.
Kopš 6. septembra Ķoņu pagasta pārvaldē reizi nedēļā otrdienu pusdienlaikos Aleksandras Ločmeles vadībā notiek vingrošanas nodarbības, kuras nebeidz vien slavēt VENTA KRASTIŅA no Ķoņu pagasta Selbužiem:
Pirmdien Ķoņu pagasta bibliotēkā kļuvām par lieciniekiem vēsturiskam brīdim — darbu sāka jaunā Ķoņu bibliotēkas vadītāja un kultūras pasākumu organizatore EGITA PODNIECE. Egita dzimusi Smiltenē, Valmierā pamācījusies grāmatvedību, bet beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžu, iegūstot kultūras menedžera ar specializāciju radošajā fotogrāfijā sertifikātu, un kopš sestdienas apmetusies Naukšēnos. Meitenei jau iepatikušies šejienes atsaucīgie un draudzīgie cilvēki, kuri prot radīt drošības sajūtu, ka netiksi atstāts vienatnē ar savām grūtībām.
Uz Ķoņu dzirnavām dodamies bez iepriekšēja brīdinājuma, jo zinām, ka tajās ne tikai allaž smaržo pēc svaigi ceptas maizes, bet arī pirms Ziemassvētkiem iegādājama gardā piparkūku mīkla, darināta pēc Ievas Nikoletas Dāboliņas speciālās receptes. Dzirnavu un viesu nama saimniece MIRDZA ČĀKURE mūs uzreiz ved pie superīgā dāvanu skapja, kas līdz Ziemassvētkiem vēl tiks krietni papildināts:
Pirms dažām dienām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrējusi biedrības «Varu Latvijas tautai» atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu parakstu vākšanai, kura turpināsies līdz nākamā gada 6. novembrim, par Saeimas atsaukšanu. Parakstīt tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu vēlētāji var pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājiem, pie zvērinātiem notāriem un internetā — portālā «www.latvija.lv».
Tie mūzikas mīļotāji, kas otrdienas pievakarē ieradās uz koncertu Valmieras 5. vidusskolas aktu zālē, noteikti palika gandarīti, jo katra tikšanās ar pianisti Jautrīti Putniņu un viņas draugiem ir vienreizēja un neatkārtojama gan ar viņas spilgto muzikālo priekšnesumu, gan ar sulīgā humora mērcē pasniegtajiem stāstiem par izciliem komponistiem un izpildītājmāksliniekiem, ar kuriem Jautrītei bijusi laime sadarboties — profesoru Leonīdu Vīgneru, pianistiem Dainu Vīlipu, Nikolaju Federovski, Hermani Braunu un citām vēsturiskām slavenībām.
Kā jau tas Gada valmierietim pieklājas, Priedītis ikdienā ir gaužām aizņemts vīrs, tomēr piekrita sarunai, lai arī svētdienā, kad būtu kaut nedaudz jāatvelk elpa pirms kārtējā skrējiena nedēļas garumā. Pateicoties Vilnim, pirms desmit gadiem atdzima Valmieras maratons, kurš ar katru gadu, kļūstot jo populārāks ne vien Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām, piesaista arvien vairāk veselīga un aktīva dzīvesveida cienītājus. Arī pats pasākuma idejiskais tēvs, neraugoties uz organizatora pienākumiem, ik reizi atlicina laiku, lai noskrietu 6 km distanci kopā ar tautas klases dalībniekiem.
Piektdienas vakarā Dikļos visi ceļi veda uz kultūras namu, kur savu 5 gadu jubileju atzīmēja Dikļu kultūras un informācijas centra pūtēju orķestris Dikļi. Pēc kolektīva līdzšinējā vadītāja Valda Drulles demisijas jubilejas koncertam orķestri nepilnu pāris mēnešu laikā bija sagatavojis Ziemeļvidzemes pūtēju orķestru virsdiriģents Pēteris Vilks, īsajā laika sprīdī paspējot kolektīva muzikālo sniegumu bagātināt ar jaunām, līdz šim nedzirdētām iezīmēm — pārliecinošāku forte skanējumu, kā arī niansētākiem partitūru traktējumiem.
Atzīmējot Valmieras integrētās bibliotēkas devīto dzimšanas dienu, šovakar pl. 17.30 bibliotēkas 2. stāvā interesenti aicināti uz tikšanos ar dzejnieku, mūziķi un producentu Guntaru Raču. Dzejoļu un dziesmu vārdu grāmatas Laikam laika nav prezentācijā piedalīsies grupas Bet Bet mūziķi Uģis Tirzītis un Andris Alviķis. Šādā sastāvā vārda un skaņu mākslinieki šoruden Dzejas dienā viesojās Naukšēnu bibliotēkā, baudot nedalītu publikas atsaucību.
Pirmais un pie tam gana biezais sniegs novembra sākumā rūpes sagādāja galvenokārt autovadītājiem, no kuriem tikai retais savam braucamrīkam bija tālredzīgi paspējis vasaras riepas nomainīt pret ziemas apaviem. Kad no gaisa sāka birt pirmās baltās pārslas, riepu maiņas servisos jau bija pierakstījušās garum garās rindas — pats personīgi dabūju kārtu pie meistara gaidīt pusotru nedēļu.
Nu jau esam pieraduši, ka teju vai ik dienu pa kādam politiķim pamanās iekulties skaļākā vai klusākā skandālā, dodot vielu pārsvarā bezjēdzīgiem viedokļu līderu spriedelējumiem par godaprātu, ētiku un dubulto morāli. It kā paši būtu kristālskaidri vai vismaz balti un pūkaini. Pirms kādu karināt pie lielā zvana, vajadzētu atcerēties, ka politiķis ir tāds pats mirstīgais ar saviem niķiem, stiķiem un vājībām, tikai kā publiskai personai tam uzkrauts daudz lielāks atbildības slogs, padarot viņu daudz neaizsargātāku un ievainojamāku. Un šajā kontekstā daudz taisnīgāk būtu runāt nevis par amatpersonu, bet par sabiedrības dubulto morāli.
«Ceļi ir visiem vajadzīga lieta, tāpēc par tiem jābūt īpaši atbildīgiem,» uzskata Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.
JĀNI BAUNI atrodam, rosoties pie nerūsošā tērauda mucām savā Naukšēnu vīna darītavā, kurā ražotais Piparkūku sidrs nule kā izpelnījies nu jau kārtējo atzinību visas valsts mērogā, uzvarot Latvijas augļu un ogu vīnu skatē speciālistu vērtējumā, bet skatītāju balsojumā iegūstot otro vietu starp astoņdesmit vīniem. Tautas balsojumā līdz pirmajai vietai pietrūcis vienas balss, jo, kā atklāja Jānis, pārāk ilgi amatiereksperti aizsēdējušies pie degustāciju galda. Vai tiešām recepte radusies pēc tam, kad sidrā iekritusi piparkūka, ļausim, lai stāsta pats vīndaris:
Naukšēnu Cilvēkmuzeja krājumu speciāliste DIĀNA GLUŠONOKA mūs sagaida ar pamatotu pārmetumu, ka sen neesam ciemojušies, tāpēc ar skubu cenšamies laboties, uzmanīgi ieklausoties viņas stāstījuma katrā teikumā.
Vairākas sacensības aizvadījuši Valmieras peldētāji. 21. un 22. oktobrī notikušajā Valmieras atklātajā čempionātā startēja vairāk nekā 150 dalībnieku. Divus jaunus Valmieras rekordus zēniem vecumā līdz 12 gadiem sasniedza Kristaps Miķelsons, kas 100 m brīvajā stilā veica 1:03,05, bet 100 m uz muguras — 1:10,73.
Pagājušās trešdienas pēcpusdienā Valmieras muzeja Izstāžu namā, klātesot Valmieras domes priekšsēdētāja vietniekam Ričardam Gailumam un Valmieras muzeja direktorei Ivetai Blūmai, tika atklāta radošās apvienības V.I.V.A. jeb četru Latgales mākslinieču — Vēsmas Ušpeles, Ilzes Griezānes, Vijas Stupānes un Agras Rītiņas — darbu izstāde Laiks krāsās.