Streiča laiks Valmierā
«Pagājušais gads man bija pārsteiguma gads — kino kritiķes, kuras iepriekš par mani rakstīja ne diez ko labu, piepeši to pasludina par Streiča gadu, ceļ mani saulītē un izdod grāmatu par manām filmām,» uzrunājot klātesošos, trešdienas pēcpusdienā savas izstādes Streiča laiks. Filmas, cilvēki, grāmatas. Gleznas, zīmējumi, pasteļi atklāšanā Valmieras muzejā atzinās kinorežisors JĀNIS STREIČS, kas pērn atzīmēja 80 gadu jubileju. «Šī izstāde, ko redzat, arī ir rezultāts tam pārsteigumam. Bet, ja tā padomā par dzīvi, bez lielības varu teikt, ka esmu bijis daudzpusīgs — gan filmu skaita ziņā, gan esmu piedalījies visu filmu scenāriju radīšanā, ekranizēšanā, kā mākslinieks pie kostīmiem un dekorācijām, pat skaņu un muzikālo noformējumu esmu veicis, rakstījis dziesmu tekstus, pats esmu montējis — titros nav, bet visur esmu bijis klāt. Biju rokdarbnieks, tagadējais kino manā skatījumā zaudējis romantiku, tāpēc bez skumjām varu bez tā iztikt. Prieks par jaunajiem, kas mani neskauž un negaida, kad es ātrāk atstiepšu kājas.»
Atbildot uz muzeja speciālistes Gunas Mednes vaicājumu, kas viņu, Latgales dēlu, saista Vidzemē un Valmierā, režisors bija ierasti asprātīgs: «Vidzeme jau tā pati Latgale vien ir — par to liecina Atskaņu hronika, kurā stalta latgaļu jaunava no Cēsīm paceļ sarkanbaltsarkano karogu, un nezin ko mani dullie brāļi Latgalē sadomājuši, ka viņiem vajag citu karogu — zilā krāsā kā kundzei kleitu. Es to zilo varu pieņemt tikai ar norunu, ka latgaļi ir latvieši ar zilām asinīm, tātad aristokrāti. Vidzeme ar Piebalgu ir visu mūsu kultūru šūpulis, savukārt Valmieras teātris ir manas pirmās režisora prakses vieta.»
KATRAM LATVIJAS NOVADAM režisors Jānis Streičs veltījis pa filmai: Vidzemei tas ir Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Kurzemei — Likteņdzirnas, Zemgalei — Svešās kaislības, Latgalei — Cilvēka bērns. Vienīgi Rīgai neesot nekā. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv