Sestdien pusdienlaikā Valmieras Kultūras centra zāli bija okupējušas 23 erudītu komandas, lai Prāta spēļu Latvijas kausa 2019 izcīņā noskaidrotu trīs zinošākās, kuras oktobrī piedalīsies pusfinālā. Šī bija jau divdesmit otrā spēle, bet pavisam pirmajā kārtā to paredzēts nedaudz pāri trīsdesmit.
Līdz pat maija beigām Valmieras Kultūras centrā apskatāma INGAS GEDUŠEVAS gleznu personālizstāde Es ziedu, taču gleznošana ir tikai viens no Ingas daudzajiem talantiem – savulaik viņa beigusi flautas klasi Valmieras Mūzikas skolā, muzicējusi orķestrī Signāls, joprojām ir draugos ar tautas dejām, piedalās arī Valmieras muzeja tradīciju kopas Griezes uzvedumos, saglabājot stipru ģimeni un izaudzinot divas meitas, kas nu jau izskolojušās un devušās lielajā dzīvē.
Atzīmējot Valmieras muzeja sešdesmito gadskārtu, katru mēnesi Izstāžu namā skatāmi Divpadsmit stāsti. Patlaban līdz 18. maijam tur aplūkojama šīgada ceturtā ekspresizstāde Baltā galdauta svētki, kuru iekārtojusi Valmieras muzeja tekstiliju glabātāja MAIRA MIĶELSONE.
Šķiet, ka tikai vēl aizvakar tikām uzņemti Eiropas Savienībā, bet kalendārs ir nepielūdzams – kopš 2004. gada 1. maija, kad tas notika, rīt apritēs jau 15 gadi, kuru laikā, bēdu nepazīstot, izaugusi pavisam jauna paaudze ar pavisam citām prasībām un ambīcijām. Tikmēr lielākoties daži mani vienaudži joprojām ar aizrautību šo izvēli kritizē, uzskatot to par aplamu, jo: cilvēki pamet Latviju, lauki tukšojas, skolas tiek slēgtas, vienvārdsakot, viss ir slikti un pie tā vainojama ļaunā Eiropa, kuras sankciju politika kaitē Latvijas šprotu ražotāju eksporta biznesam utt., utjpr.
Ar lekciju Virzība pret mani. Cilvēka, sevis un kosmiskās realitātes uztvere 9. aprīlī šīgada Mākslas dienu ietvaros Valmieras integrētajā bibliotēkā ciemojās VALDIS ATĀLS.
Naukšēnu pagasta pensionāru biedrība 5. aprīļa pēcpusdienā nosvinēja savu ceturtdaļgadsimta jubileju. Kā atcerējās biedrības priekšsēdētāja INGRĪDA EGLĪTE, pirms 25 gadiem toreizējais pagasta priekšsēdētājs Kaspars Kļaviņš nācis ar ideju iesaistīt pagasta pensionārus dažādās aktivitātēs, lai viņi pēc aiziešanas no aktīvās darba dzīves nejustos vientuļi un aizmirsti. Kopš tā laika dažas tradīcijas palikušas nemainīgas – tās ir 25 Ziemassvētku balles ar paciņām, tās ir ekskursijas pa Latviju vasarās.
Turpinot grants ceļu programmu uzņēmējdarbības atbalstam, Naukšēnu novadā sākušies remontdarbi posmā Mūļas – Ķipi – Naukšēni 2,28 km garumā, lai izveidotu īsti labu grants ceļu. Par darbu norisi stāsta novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.
«Es pats joprojām dejoju Burtnieku novada Valmieras pagasta jauniešu deju kolektīvā Sadancis pie Ievas Adāvičas un, viņas iedvesmots, arī pieteicos Latviešu deju skolā 8, jo bija tāda situācija, ka mūsu pagasta kultūras nama bērnu deju kolektīvam Sadancēni uz laiku vajadzēja vadītāju, un, lai to darītu, bija nepieciešama atbilstoša izglītība,» savu nokļūšanu deju kolektīva vadītāja statusā atklāj tikai 29 gadus vecais EDGARS BAUERS.
Sekojot galvaspilsētas paraugam, Valmieras uzņēmēju apvienība Ozols ierosinājusi slēgt azartspēļu vietas, uzskatot, ka «Valmierai jākļūst par pirmo pilsētu Latvijā, kas ir pilnīgi brīva no šī atkarību raisošā biznesa, lai valmierieši un Valmieras viesi neciestu no azartspēlēm un visām ar to saistītajām negatīvajām sekām».
Gatavojoties 2020. gada XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, vakar Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras deju apriņķa skolēnu tautas deju kolektīvu skate, kurā piedalījās ne vien dejotāji no Valmieras, bet arī kolektīvi no Burtnieku, Beverīnas un Kocēnu novada.
Lai pilnveidotu jauniešu izpratni par Eiropas Savienību, integrējot to formālajā un neformālajā mācību procesā Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā vakar notika atklātā stunda, kurā jaunieši tika izglītoti, kā piedalīties 25. maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un kā tās ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi.
Divas dienas – 30. un 31. martā – Siguldā koncertzālē Baltais flīģelis un Siguldas novada kultūras centrā Siguldas devons norisinājās X Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā četrās grūtības pakāpes grupās piedalījās 38 kolektīvi no 33 pilsētām un novadiem.
Kam gan nebūs gadījies, pa klusām meža takām staigājot, uzdurties tādai kā kapu kopiņai, tikai mazākai, zem kuras, visticamāk, apglabāts kāds no mūsu mazajiem brāļiem, kas kādreiz bijis mājas mīlulis.
«Veidojot šo vietu, pirmais lielais mērķis bija, lai tā būtu ne tikai kafejnīca, bet arī kultūras kafejnīca, kurā būtu gan mūzika, gan māksla, gan teātris, gan dzeja, gan kino un kura būtu satikšanās vieta kultūras cilvēkiem, jo pirms 100 gadiem Valmierā šajā vietā bija Latviešu biedrības nams, kurā arī tika kopta latviešu kultūra,» Valmiermuižas teātra kafejnīcas atklāšanas svinībās klātesošos uzrunāja Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.
Kad nu visi saraksti iesniegti un kārtas numuri izlozēti, varam konstatēt, ka Latvijā partiju, kuras tīko iekļūt Eiropas Parlamentā, ir divas reizes vairāk nekā mūsu valstij paredzēto vietu skaits, taču atsevišķām politiskajām organizācijām tas nav bijis nekāds šķērslis savās priekšvēlēšanu programmās ierakstīt tādas apņemšanās, it kā mums Eiroparlamentā būtu atvēlēti nevis vien astoņi, bet veseli simt astoņi krēsli.
Ar aktrises Daces Everss lasīto fragmentu no Edvarta Virzas Straumēniem otrdienas vakarā Valmieras muzeja Izstāžu zālē sākās Hermaņa Enzeliņa grāmatas Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē atvēršanas svētki. Turpinājumā izdevniecības Apvārsnis vadītājs un redaktors Valters Grīviņš vispirms deva vārdu vēsturniekiem Ingrīdai Zīriņai un Tālim Pumpuriņam, lai viņi īsi un koncentrēti iepazīstinātu klātesošos ar Hermaņa Enzeliņa dzimtas saknēm, saimniecisko un sabiedrisko darbošanos, kā arī vēstures pētniecību, jo šis vīrs, pēc Valtera domām, par to, ko darījis pilsētas un apkārtnes labā, kā minimums pelnījis statuju Valmieras centrālajā vietā.
Lai godinātu 25. martā pirms 70 gadiem no Latvijas uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem izsūtītos iedzīvotāju tūkstošus, vakar pie Valmieras dzelzceļa stacijas notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. «Es to dienu labi atceros, tolaik mācījos 4. klasē, mašīnu rinda stiepās līdz Smiltenes krustam, kur tagad Statoil, bet visa iekraušana notika viņpus sliedēm,» klausoties senioru vīru kora Baltie bērzi izpildītajā dziesmā, atmiņās dalījās Kārlienas puika Juris Melbārdis, no kura klases arī trim desmitgadīgiem bērniem bijis jādodas šajā Golgātas ceļā.
– Pēc būtības jau mēs esam tā pati Ķoņu kalna dzīves skola, tikai paplašinātā versijā, – par Jaunajiem Ķoņu pagasta amatniekiem stāsta AGNESE AUNIŅA-LINMEIJERE. – Kopš biedrība 2001. gadā tika dibināta, esam tāds kodoliņš, kas aktīvi strādā. Pērnā gada rudens pusē viena uzņēmīga sieviete, arī rokdarbniece ķoniete Esmeralda Pasīte, satraukusies par gaidāmo teritoriālo reformu, mudināja kaut ko darīt lietas labā, lai iedzīvotāju aktivitāti saglabātu. Atbildēju viņai – nav problēmu, kāda būs ideja? Viņa man – ka vajadzētu kaut ko amatniekiem, jo Rūjienā ir Rūzeles, Naukšēnos audēju pulciņš, un vai tad Ķoņos rokdarbnieču trūkst! Saprotams, ka netrūkst, ir daudz.
Kad parādījās ziņa, ka pāreja uz vasaras laiku Eiropas Savienībā vairs nebūs obligāta, daudzi nopriecājās, ka beidzot varēs atgūt pulksteņa grozīšanas šurpu turpu traucēto fizisko un garīgo līdzsvaru. Diemžēl prieki izrādījušies pāragri, jo vakar kļuva oficiāli zināms, ka svētdien, 31. martā, pl. 3.00 naktī pulksteņa rādītājus griezīsim stundu uz priekšu, lai 27. oktobrī tos atkal atgrieztu iepriekšējā stāvoklī, jo ES valstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divreiz gadā.
IVARS ĀDAMSONS ir viens no jaudīgākajiem zemniekiem Ziemeļvidzemē, kas savu saimniecību attīstījis no nieka 6 hektāriem līdz 1300 ha plašumiem, kuros tiek audzēti graudaugi – ziemas un vasaras kvieši, rudzi, mieži, dažbrīd griķi, pupas, rapsis – pēc mūsdienu modernākajām metodēm. Jau tūkstošgades sākumā smiltenieši runāja, ka Ādamsonam ir tāds traktors, kuru programmē caur satelītu. Tāpēc līdzīgi kā tālajos padomju gados, kad augstiem viesiem tika rādīti kolhozi - miljonāri, arī pie Ivara Smiltenes pagasta Rožkalnos ciemojušies gan ministri, gan Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Bērziņš.