Jūlijs Cukurs

Pirms trīsdesmit gadiem 18. novembra pievakarē Valmieras vecajā ūdenstornī svinīgi tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru mastā uzvilka neformālo organizāciju deleģētie Gundabs Putniņš, Edgars Luste un Visvaldis Skrastiņš, kā arī folkloras kopas Daina vadītāja Inta Indriksone. No viņiem starp mums vairs vienīgi Visvaldis, kuram rit septiņdesmit pirmais mūža gads, taču viņš joprojām strādā savā uzņēmumā SIA VN bruģis, palīdzot dēlam Naurim uzmūrēt kādu skursteņa spici vai pārvilkt bobkatu. Pats gan atzīst, ka pilnīgi varētu iztikt arī ar savu pensiju – pietiktu gan dzīvošanai, gan teātra, kino un koncertu apmeklējumiem, šovasar, piemēram, izdevies dabūt biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu.

Ar Rotas muzikantu un klātesošo kopīgi dziedāto Šeit ir Latvija patriotiski sirsnīgā gaisotnē Rencēnu kultūras namā iesākās Pētera Tabūna grāmatas Latvijas dzīvības stratēģija atklāšanas pasākums un autora tikšanās ar rencēniešiem. «Tas, kas izskanēja šajā dziesmā, arī tajā grāmatā rakstīts,» neslēpjot saviļņojumu, atzinās PĒTERIS TABŪNS, sakot paldies jaukajiem Burtnieku novada ļaudīm un novada vadībai – Štromberga un Greiškalna kungiem, Gaumanes kundzei un pārējiem deputātiem, kuri uzskatījuši par lietderīgu rīkot šādu tikšanos, bet īpašais paldies Kārlim Greiškalnam, kurš arī piedalījies grāmatas tapšanā.

Aprakstīt sestdien pusdienlaikā notiekošo IV pasaules diktātu latviešu valodā ierados pēdējā brīdī, kad gandrīz visas vietas Vidzemes Augstskolas otrā stāva auditorijā jau bija aizņemtas. Lai arī pasākumā tiku plānojis piedalīties tikai kā novērotājs, līdzko biju apsēdies solā, man priekšā tika noliktas reģistrācijas lapas divos eksemplāros un speciālā diktāta veidlapa, tā ka atteikties bija neērti, un tā es kļuvu par 53. rakstītāju un Valmieras rekorda masveidībā līdzautoru vismaz uz gadu.

Pagājušajā piektdienā Valmieras muzeja Velvju zālē tika atklāta ekspozīcija Prezidentu spēles, kas veltīta Latvijas simtgadei un būs skatāma turpmākos divus gadus. «Mūsu izstādes nosaukums ir Prezidentu spēles, bet prezidenti kā vēsturiskas figūras šajā mūsu vēsturiskās spēles laukumā veidos tikai fonu, iezīmējot laika līniju, jo šis stāsts ir par pašu tuvāko – Valmieras pilsētu, tās teritoriālo robežu pārmaiņām, interesantiem vēstures notikumiem. Izstādes mērķis ir atcerēties šos vēstures stāstus un ne tikai pārdomāt, bet arī celt tos saulītē un ļaut uzzināt citiem, tāpēc aicinām jebkuru esošo vai bijušo valmierieti šos stāstus uzrakstīt – vēstulē vai elektroniski – un atsūtīt muzejam,» atklājot pasākumu, klātesošos uzrunāja muzeja direktore Iveta Blūma.

Ministriem aizejot

«Ceturtdien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē piedalījās trīs aizejošās valdības ministri – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards – un viņu vēstījums bija galvenokārt par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu perioda 2021. – 2027. budžetu, jo laiks iet ātri, līdz ar to arī jāplāno nākotne,» stāstījumu par pirmās nedēļas darbiem pēc atvaļinājuma uzsāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.

MĀRIS KAUŽĒNS, izzinot savas dzimtas saknes līdz pat 1720. gadam, paveicis prātam grūti aptverama darba apjomu, kas šoruden noslēdzies ar dzimtas salidojumu Naukšēnu pagasta Kļavās. Tajā katram pārstāvim no septiņpadsmit zariem tika pasniegts milzīgs rullis ar dzimtas koku un 713 lappušu bieza vēstures grāmata Mana dzimta ar cilvēku un dokumentu fotogrāfijām, biogrāfiju un notikumu stāstiem, jo, kā pats Māris par sevi ironizē: «Tā kā man ir veca galva, tad es arī rakstu.» Grāmatas vāku zīmējusi meita Elva Evija, tajā vecātēva Triju Zvaigžņu ordenis, Tūteru ozola paliekas, no kurām Hirte drāzis savu kloņģīšus, Mazsalacas baznīcas logs un ozols no vietas, kur kādreiz Mazsalacas pagastā bijusi Kaužēnu māja. Bet sācies viss 2013. gadā, kad jaunākajai meitai skolā vajadzējis zīmēt dzimtas koku, tētim āķis lūpā un sākušies izpētes darbi.

Naukšēnu vīna darītavas produkcija ik gadu papildinās ar kādu jaunu, oriģinālu un šim novadam raksturīgas garšas dzērienu, kuru kvalitāte augstu vērtēta dažādos Latvijas konkursos un degustācijās. Pavisam nesen saņemta kārtējā atzinība nu jau Baltijas mērogā, tapis arī kopprodukts ar maiznīcas Liepkalni konditoreju, bet par to lai tuvāk stāsta vīna darītavas saimnieks JĀNIS BAUNIS:

Ceturtdienas pēcpusdienā Valmieras integrētās bibliotēkas 2. stāvā svinīgā atmosfērā tika prezentēta 41 ar asti tūkstoti eiro vērtā Valmieras zīmola jaunā identitāte, kuru izstrādājusi reklāmas aģentūra McCann Riga.

Bavārieti MARTINU ŠĒFERU uz Latviju atvedušas romantiskās jūtas pret tālajā Taizemē iepazīto latviešu tekstilmākslinieci Agnesi, un nu jau abi trīs gadus dzīvo kopīgi iegādātajās Ābelītēs Naukšēnu pusē, labiekārtojot mājokli un saimniecības ēkas, lai lauku mierā un klusumā tajās varētu uzņemt tuvus un tālus ciemiņus.

Ar naukšēnieti LĪGU DREIJU sarunājamies priecīgā brīdī – viņa nupat pieņemta darbā par lietvedi pansionātā Vidzeme. Taču pirms tam vairāki gadi pavadīti ārpus Latvijas robežām, iepazīstot gan emigrācijas plusus, gan arī mīnusus.

Otrdienas vakarā Valmieras bibliotēkā notika noslēguma pasākums no sērijas Tipogrāfijas stāsti. Taisnības labad jāteic gan, ka Ingrīdas Zīriņas un Tāļa Pumpuriņa lekcijās iespieddarbu vēsture bija atvirzījusies it kā otrajā plānā, galveno lomu atvēlot divām spilgtām personībām – Hermanim Enzeliņam un Kārlim Ulmanim, kuru aktīvā darbošanās mūspusē sekmējusi arī poligrāfijas attīstību.

Piektdienas pēcpusdienā Valmieras Mūzikas skolas 309. klasē notika koncerts, ar kuru tika ieskandināts leģendārās latviešu pianistes Vilmas Cīrules dāvinājums savai skoliņai, kā viņa mēdza saukt VMS, – mākslinieces Petrof flīģelis, uz kura viņa vingrinājās neskaitāmiem koncertiem un ierakstiem Latvijas radio studijā.

Piektdienas pēcpusdienā Valmierā, Cēsu ielā 54, notika Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandiera maiņas svinīgā ceremonija, kuras laikā bataljona komandiera amatā, nomainot līdzšinējo komandieri pulkvežleitnantu Gvido Brenneri, stājās pulkvežleitnants Dmitrijs Oreškins.

Naukšēnu novadā nupat noslēdzies pašvaldības līdzfinansētais projekts, kura gaitā Rūjas upe atbrīvota no vētru sagāztajiem kokiem 12 kilometru garumā no Ķoņu dzirnavām līdz Naukšēnu centram.

«Pēc pasaules čempionāta es sapratu, ka vairs uz tādu nebraukšu,» stāstījumu par sezonas nozīmīgākajām sacensībām ugunsdzēsības sportā jauniešiem sāk viena no Latvijas izlases trenerēm naukšēniete LINDA ČĀKURE un turpina: «Jo tas nav mans mērķis – augsti rezultāti par katru cenu. Mūsu meitenes konkurentēm zaudēja tikai ātrumā. Lai es viņām to ātrumu ieliktu, es nelamāšos trīsstāvīgajiem, jo mans mērķis ir iemācīt bērniem dzīvot drošā vidē, lai ikviens, kurš atnāk pie manis, kaut arī nav sportisks, justos vajadzīgs. Lai uzlabotu līmeni, no 40 bērniem jāatstāj 12, pārējiem sakot atā!, bet es to negribu.

Ceturtdien Valmierā sākās Ziemeļvalstu dienas, uz kurām bija ieradušies Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas vēstnieki, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors un Dānijas kultūras institūta Baltijas valstīs direktors, kuri kopā ar Valmieras domes priekšsēdētāju Jāni Baiku pievakarē Valmieras Drāmas teātrī tikās ar mediju pārstāvjiem, lai pastāstītu par gūtajiem iespaidiem.