Guntis Vīksna

Pagājušajā nedēļā īstu vētru sociālajos tīklos un arī ziņu portālos sacēla Izglītības un zinātnes ministrijas publiskotā vēsts, ka par gandrīz 5 miljoniem eiro Latvijā paredzēts īstenot 10 valsts pētījumu programmas projektus. 

Viņnedēļ sanāca būt divos pasākumos, kuros, ja to ļoti gribēja, kārtējo reizi varēja sameklēt veselu čupu Covid-19 diktētā pagaidu likuma burta pārkāpumu. Cits jautājums – vai to par varītēm vajag darīt?

Otrdien sīks prieciņš bija tiem, kuri Latvijā sašutuši par obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK klātbūtni elektroenerģijas tēriņos. Tukumā Zemgales rajona (pirmās instances) tiesa par OIK izkrāpšanu 3 gadu cietumsodu piesprieda SIA Tukums HD valdes loceklim Jānim Tenbergam. 

Jāteic, ka 2020. gads pavisam negaidot izrādījies mums visiem īpašs. Par to redakcijā manā darba vietā uzskatāmi atgādina virs sienas kalendāra piekārtā metinātāja maska. Rūpējoties par saviem darbiniekiem, Liesmas izdevējsabiedrība Imanta INFO jau pirmajās pandēmijas nedēļās šādus individuālās aizsardzības līdzekļus sagādāja katram no mūsu redakcijas cilvēkiem.

Futbols Valmierā ir populārs, komanda, kas nes pilsētas vārdu, cīnās Latvijas futbola virslīgā. Ar lielās komandas treniņu un spēļu bāzi problēmu nav, māks­līgajā laukumā pie VOC viss notiek strikti pēc grafika.

Vakardiena atnāca ar patīkamu ziņu sabiedriskā transporta, tostarp autobusu, lietotājiem – uzpurnis brauciena laikā pasažierim vairs nav obligāts. Ja nu kāds joprojām ar sejas masku šādā mobilā tusiņā jūtas drošāk, lai turpina izolēties, vairāk par apkārtējo neizpratni tas laikam neizraisīs... 

Šovasar visām tradicionālajām karstākā gadalaika un atvaļinājumu sezonas ķibelēm, kuru ietekmi vērtē gan dažādas specializācijas mediķi, gan apbedīšanas pakalpojumu sfērā strādājošie, nākusi klāt vēl viena – Covid-19 pandēmija.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbaspējas var tikai apbrīnot. Aviācija, ostas, dzelzceļš, autobusu pārvadājumi, taksometru pakalpojumi, transporta līdzekļu tehniskās skates...

Latvijā regulāri pēta ēnu ekonomikas īpatsvaru. Salīdzinot ar kaimiņiem Baltijā, mēs šajā pozīcijā, kas, manuprāt, diezgan labi raksturo valsts varas kvalitāti, velkamies astē. Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, zinīgākais ēnu ekonomikas pētnieks, šonedēļ publiskoja jaunākos datus – pērn ēnu ekonomikas īpatsvars mūsu valstī bijis 23,9% no IKP.

Rakstot par celtniecības objektiem gan virs, gan apakš zemes, bieži vien ne tikai gribas visu no malas kādu laiku pavērot, tā teikt, sajust darba dunu, bet arī ar kādu no strādātājiem aprunāties. 

Pandēmijas izraisītā krīze pasaulē, tostarp arī Latvijā, devusi, iespējams, pat negaidītu iespēju tikt pie lielas naudas. Protams, tā ir aizņemta nauda, kuru kādreiz nāksies atdot. Un te nu mūsu valsts uzņēmēji dalās divās grupās.

Pēdējā laikā, apciemojot kaimiņu novadus un arīdzan paskatoties prasmīgu amatnieku darinājumus Facebook piedāvājumos, vēlreiz nākas pārliecināties par līdzcilvēku izdomu un varēšanu.