Pieļauju, ka tas ir daudz grūtāk nekā lielās komandas galvenajam trenerim Tamazam Pertijam strādāt ar jau futbola ābecē izskolotu un arī par talantīgu atzītu spēlētāju materiālu.
Pēc Covid-19 ierobežojumiem jaunajiem futbolistiem un viņu trenerim īstā futbola vasara nupat tikai ieskrējusies, no treniņnometnes Ingus uz interviju ierodas astoņos vakarā, taču bez noguruma sejā.
Pastāsti par sevi! Vismaz par to savas dzīves posmu, kad kļuvi jau par stabilu Valmieras lielās komandas vārtsargu.
11. maijā man palika 38 gadi. Esmu Valmieras puika, futbolā sāku trenēties pie Elmāra Volkoviča jau otrajā klasē. Toreiz mums treniņi notika Valmieras 2. vidusskolā un arī Viesturskolā, kur šobrīd arī es ar saviem audzēkņiem strādāju. Tāpat jau mums sasniegumi ar Elmāru bija – komandai Vārpa bija gan otrā, gan trešā vieta Latvijā. Ar mani kopā spēlēja Valdis Veinbergs, Gatis Kalniņš, Maksims Koļesņikovs, Kaspars Grava… Futbolā no viņiem tagad laikam vēl palicis Valdis un profesionāli joprojām arī Gatis – kā treneris, spēlētāja karjeru viņš pabeidza pērn. Pabeidzu Valmieras Valsts ģimnāziju, pēc tam Valmieras 28. pārtikas ražotāju arodvidusskolu. Esmu maiznieks – konditors, bet man patiešām ar šo profesiju dzīvē nav bijis nekāda sakara (smejas)!
INGUS ĶIRSIS. Foto no personīgā arhīva