Šogad AS «Latvijas Valsts meži» plāno iestādīt nepilnus 23 miljonus jaunu kociņu vairāk nekā 7700 ha lielā platībā

Tikko pie lasītājiem devies kārtējais, nu jau aprīļa žurnāls «Latvijas Lopkopis», ko reizi mēnesī izdod SIA «Izdevniecība Ozols». Jaunajā izdevumā daudz vietas atvēlēts vairāku mūspusē populāru lauksaimnieku saimniekošanas pieredzei. Publikācijā «Šarolē izdevīguma pamatprincipi»  stāstīts par vienu no sertificētajiem Šarolē tīršķirnes ganāmpulkiem Beverīnas novada zemnieku saimniecībā «Bērziņi», kur tagad  nodarbojas tikai ar telīšu audzēšanu un pārdošanu tīršķirnes ganāmpulku veidošanai. Šī saimniecība ir arī Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijas biedrs. «Bērziņu» ganāmpulka saimnieks Andris Luste iepazīstina ar savu ģimenes īpašumu un dalās Šarolē šķirnes lopu audzēšanas gadiem krātajā pieredzē.

Pēc publikācijas «Iestrēgusī un neiestrēgusī domāšana Valmieras pagastā» viņnedēļas trešdienas «Liesmā» šopirmdien savu viedokli par nesaskaņām Valmieras pagasta pensionāru biedrībā «V.P. Mežābele» izklāstīt bija ieradušās biedrības pārstāves — valdes priekšsēdētāja Līvija Ivanova, kā arī valdes locekles — biedrības kasiere Ligita Āboltiņa un grāmatvede Ināra Kalniņa.

Aicinājums uz talkām Valmieras Krāču kaktā

1995. gadā tika atklāts skolu muzejs Burtnieku Ausekļa vidusskolā. Pirms tam tika vākti materiāli, sākot ar bērnu apmācības pirmsākumiem. Tās bija ziņas par bērnu mācīšanu Burtniekos no 1680. gada, kad katrai muižai un draudzei vajadzēja nodrošināt bērnu apmācību. Rakstīto papildināja vizuālie eksponāti, kā tāfelīte, grifele, petrolejas lampa, maizes kaste un  citi liecinājumi.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa nedēļas nogalē paziņotais, ka viņš nevēlas būt starp pretendentiem uz pirmās personas statusu Latvijā, lielā daļā sabiedrības uzvilnīja pretrunīgas izjūtas. No vienas puses, lēmums it kā gluži loģisks un drīzāk gan gaidīts, no otras — tāda kā tukšuma sajūta, jo prezidenta ilgā vilcināšanās tikpat labi varēja nozīmēt arī cenšanos par katru cenu palikt amatā vēl vienu termiņu. Latvijā, īpaši Latgalē un citos no Rīgas attālākos reģionos, Andra Bērziņa vārds drīzāk saistījās ar paredzamību, stabilitāti un zemniecisku vienkāršību. Mīklainā noslēpumainība un šķietamā neizlēmība attiecībā uz iespējamo kandidēšanu bruģēja ceļu visdažādākajiem minējumiem, un arī šajā paziņojumā pietrūka skaidras motivācijas — kāpēc tāds lēmums.

Lasot «Liesmā» intervijas, kas saistītas ar novadu (arī  Beverīnas) nespēju dēļ finansiāliem robiem budžetā rīkoties, lai veicinātu attīstību, rodas jautājums: kādas tad pašvaldību funkcijas un iespējas ir? Šķiet, neesam pārāk tālu no ne tik senajiem klaušu laikiem, kad strādājām, lai maksātu nodevas muižkungiem, kuri savukārt nebija ieinteresēti neko pretī dot.

Pirms vairākiem gadiem daudzviet daudzdzīvokļu namu pagalmos Valmierā varēja novērot, kā sieviņas un nereti arī vīriešu kārtas pārstāvji no rītiem ar kanniņām un burciņām pie rokas pulcējas vienuviet.  Reizēm nācies kādu laiku pastāvēt, taču tam bija savs labums — iespēja ar kaimiņiem aprunāties. Turpat pagalmā arī tika dalīts tas, pēc kā reizēm pat sastājās rinda — trekns piens (no tā virsiņu nosmeļot, pat  krējums sanāca), tieši no lauku saimniecības. Abas iesaistītās puses bija apmierinātas, taču tirgotājiem tika norādīts, ka šāda andele neatbilst sanitārajām normām.

Aprīlis jau pirms daudziem gadiem saistījās ar mākslinieku iznākšanu no darbnīcām, viņu tikšanos ar tautu ne tikai izstāžu zālēs, bet arī radošos vakaros kultūras namos; 20. gadsimta 80. gados īpašs notikums bija kopīgā izstādē sastapt Vidzemē strādājošos māksliniekus. Gāja gadi, tradīcija apsīka, tomēr pirms trim gadiem, izstāžu kuratoriem aktīvi sadarbojoties ar māksliniekiem, tradīcija tika atjaunota.

Mākslas mēneša ietvaros mākslas Galerijā Laipa piektdien tika atklāta konceptizstāde Jūra pie viena pleca. Izstāde ir veltījums Baltijas jūrai, un tā iezīmē vienu no mākslas pasaules spējām — uzrunāt un pievērt uzmanību globālām problēmām no pavisam cita skatupunkta.