Atvadoties no vecā un sākot jaunu gadu, mēdzam atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajai darbībai, tāpēc arī janvārī tradicionāli tiekamies ar Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju JĀNI ZUMENTU, kas mūs sagaida, optimistiski smaidīdams, brīdinot, ka par dažiem notikumiem runāts jau iepriekš, taču tiem novada saimnieciskajā attīstībā bijusi ievērojama nozīme.
JĀNIS CIELĒNS, lai gan viņa galvenā saimniekošanas firma SIA «Singari» atrodas Liepas pagastā, tūdaļ aiz Kauguru pagasta robežas, sevi uzskata par kaugurieti, it īpaši izteikti par Mūrmuižai piederīgu. Te ir viņa dzimtā vieta, kur viņa vecāki strādājuši kolhozā un iekārtojušies uz dzīvi. Jānis ir pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultāti un par to ir pateicīgs vecākiem, kuri atbalstījuši augstākās izglītības iegūšanu visiem trīs bērniem ģimenē. Te kopš bērnības viņam cauri gadiem ir saglabājies uzticamu draugu pulciņš, kurā visiem nu ir augstākā izglītība. Jānis uzsver augstākās izglītības lomu viņa dzīvē: «Reizēm jau šķiet, ka daudz vari izdarīt arī bez tās. Taču, kad paskatos atpakaļ, kāds es biju vien ar vidējo izglītību un kāds tagad esmu ar augstāko, redzu, ka daudz un būtiski ir mainījusies mana domāšana, visu daudz pareizāk izdodas salikt pa plauktiņiem, viss sakārtojas pat it kā zemapziņā. Ne jau viss, kas bija jāmācās, šajā brīdī ir vajadzīgs, bet varbūt kādreiz vajadzēs. Sanāk arī tagad gudrības pētīt ja ne gluži grāmatās, tad internetā paskatīties. Bet augstskola ir tā, kas palīdz saprast, ko un kur skatīties.»
Tikko Valmieras novada fondā apstiprināts Trikātas Jauniešu centra iesniegtais projekts par plīts iegādi centra vajadzībām.
Vai arī Beverīnas novadā gads sācies Latvijas simtās jubilejas zīmē, jautāju novada kultūras centra vadītājas pienākumu izpildītājai, pēc pašvaldības domes šodienas sēdes droši vien jau vadītājai IEVAI PUTNIŅAI.
Saeimā vakar notikušo ārpolitikas debašu iespaidā atcerējos ASV Kongresa neseno mājienu saviem NATO sabiedrotajiem — ar 100 miljonu dolāru žūksni saujā. No aizokeāna un arī tepat Eiropā redz, ka Baltija nav tik vienota, cik mēs paši esam pieraduši uzskatīt.
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) organizācijas Valmieras nodaļa paplašina darbību. Stacijas ielā 26 ir palīdzības organizācijas telpas, kur pieejami vairāki pakalpojumi, un plānots nevalstiskās organizācijas piedāvājumu dažādot.
Jau gadu desmitiem sev tik pazīstamajā Latvijas autoceļu uzturētāja Valmieras nodaļas ziemas dienesta operatīvā dežuranta kabinetā pie rakstāmgalda sēž viņš — vīrs ar ceļinieka stāžu vismaz 40 gadu garumā. Te ļoti būtiski pārzināt gan teritoriju, gan visas iespējamās būšanas un nebūšanas ar klimata apstākļiem, un ZIEDONIS APSĪTIS šo drēbi pazīst:
Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāju EGĪLU KAUŽĒNU pirms vairākiem gadiem iepazinu kā «Liesmas» ārštata korespondentu. No pārējiem ārštatniekiem viņš atšķīrās ar to, ka savām publikācijām mēdza pievienot attiecīgas — ugunsdrošības tematikai atbilstošas — ilustrācijas.
«Lai arī saslimušo skaits pagaidām nav liels un gripas intensitāte Latvijā saglabājas zemā līmenī, tomēr maisam gals ir vaļā,» saka Vidzemes slimnīcas Kvalitātes vadības nodaļas vadītāja, ārste Inga Zariņa, paskaidrojot, ka pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem ambulatorajās ārstniecības iestādēs šā gada 1. nedēļā reģistrēti 8 gripas klīniskie gadījumi (Rīgā, Liepājā un Valmierā), vidējā gripas intensitāte Latvijā — 7,3 gadījumi uz 100000 iedzīvotājiem. Pacientu vēršanās ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu augšējo elpošanas infekciju gadījumos gada sākumā salīdzinājumā ar 2017. gada nogali palielinājusies par 20%.
Par cilvēku stāsta viņa paveiktie darbi. Ēriku Klaperi (1932 — 2018) arvien atcerēsies kā deju kolektīvu vadītāju un ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju. Deju kolektīvu Kauguros viņa sāka vadīt 1967. gadā. Pagājušā gada 17. jūnijā Mūrmuižā notika Kauguru dejotāju 50 gadu jubilejas koncerts «Šodien svētki, dejosim!», kurā viņa tika godināta kā kolektīvu ilggadēja vadītāja. Šī gada 24. martā viņai būtu palikuši 86 gadi...