Ungārs VIKTORS GENCI Latvijā dzīvo turpat jau 40 gadu. Viņš ir viens no nedaudzajiem (ja ne vienīgais) Madonas novadā, kam ungāru valoda ir ne tikai dzimtā valoda, bet kurš joprojām arī domā ungāriski.

Uzaugot Anglijā, DŽEFRIJS SAMUELS ČESTERS vienmēr dzirdēja stāstus par Latviju. Tos viņam stāstīja Lielbritānijā dzīvojošā omīte, kas vienmēr, nostalģijas pārņemta, atcerējās Liepājā pavadīto bērnību, pirmskara gadus. Viņa mazdēlam stāstīja par skaistajiem Latvijas gadalaikiem, kas vēl vairāk mudināja vīrieti šeit ierasties.

"Esmu tatāriete no Baškīrijas," par sevi saka mazsalaciete FANŪZA GRĪNVALDE. Uz Latviju pirms daudziem gadiem viņu atvedusi mīlestība: latviešu puisis Guntars tumšacaino meiteni ieraudzīja Sibīrijā, kur bija aizbraucis ar ceļazīmi pēc dienesta armijā. Vēlāk teicis: braucu meklēt tēvu, bet atradu tevi.

"Pirms es iepazinu Ievu, ļoti maz zināju par Latviju," atzīst dāņu mākslinieks OLE LIDKVISTS. Nu jau trīs gadus viņš par savām mājām sauc Kuldīgu, uz kurieni viņu pēc 12 Dānijā nodzīvotiem gadiem atveda dzīvesbiedre māksliniece Ieva Vītola-Lindkvista.

Simtiem tūkstošus eiro valsts un pašvaldības gadā samaksā par bērniem, kas dzīvo institucionālā aprūpē. Tajā pašā laikā valsts un pašvaldību atbalsts audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem ir daudzkārt niecīgāks.

Pēdējo nedēļu notikumi, izglītības un zinātnes ministra, mediju vēstījumi, reaģējot uz aktuālo, atkal izraisījuši sabiedrības šūmēšanos, jo par tādām mūsu dzīves jomām kā izglītība un veselība daudziem vienmēr ir savs viedoklis un tas šķiet pareizākais gan par skolu tīkla optimizāciju, gan par skolotāju algām, gan mazākumtautību skolu, nu arī par to, kurš un kā drīkst izpildīt valsts himnu.

Nu jau vairākus gadus rudens vistumšākos novakarus kaut nedaudz iegaismo Leģendu nakts. Tad ap pilīm un muižām dzīvojošajiem vai arī par kādu vietu īpaši ieinteresētajiem ir iespēja īpašā noskaņā iepazīt te gadsimtu noslēptos notikumus gan paaudzēs saglabātos nostāstos, leģendās, gan vēsturnieku stāstījumos.

Viņš ir dzimis un audzis cēsnieks, tāpēc neļaujas vilinājumiem doties uz Saeimu vai uz brīvo ministra krēslu Ekonomikas ministrijā. Par lietu kārtību savā dzimtajā pilsētā ekskluzīvā intervijā Liesmai stāsta Cēsu novada domes priekšsēdis JĀNIS ROZENBERGS.

Tā es nodomāju, kad pirms vairāk nekā četriem mēnešiem Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes komitejas Valmieras nodaļu (turpmāk — LSK Valmieras nodaļa) sāka vadīt DAINA STIKĀNE. Dainu pazīstu jau ļoti, ļoti sen un par galvenajām viņas rakstura iezīmēm gribētu saukt patiesu sirsnību, ieinteresētību apkārtējo likteņos un, kas nav mazsvarīgi, — vēlmi un spēju palīdzēt līdzcilvēkiem, ja tas nepieciešams. Tāpēc arī tapa saruna par to, kā Dainai klājies šajā īsajā laikā un kas jau ir paveikts.

Šī gada nogale biedrībā ir tikpat darbīga kā viss gads kopumā. Jautāta par svarīgākajiem biedrības darbiem pašlaik, tās valdes priekšsēdētāja ILGA MAURIŅA min gatavošanos Mārtiņdienas ikgadējai svinēšanai, kas parasti sākas ar pagalma rotāšanu biedrības namiņā Garā ielā 9.