Jau 17. reizi notika Eustory un Vēstures skolotāju biedrības rīkotais skolēnu pētījumu konkurss «Vēsture ap mums» par tēmu «Darbs dara darītāju». Tas tika veltīts būtiskam ikdienas dzīves aspektam — darbam. Pasaulē ir daudz profesiju, taču katram cilvēkam ir stāsts par savu ceļu uz to. Pētījumu mērķis bija veicināt Latvijas vēstures izzināšanu, jauniešiem apzinot un analizējot vēstures avotus un izstrādājot avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu. Konkursa dalībniekiem vajadzēja atrast un izpētīt vēstures avotus par dažādām profesijām un darba vietām: dokumentos, vēstulēs, atmiņās, fotogrāfijās, sadzīves priekšmetos, ģimenes relikvijās, kā arī vēstures literatūrā.

Katra jauna gada sākumā masu medijos ir informācija par uzņēmumiem — lielākajiem nodokļu maksātājiem, to finansiālo atbalstu dažādām struktūrām vai institūcijām, kā arī, protams, investīcijām. Līdzīgi ik pa laikam varam lasīt kāda veiksmīga uzņēmēja biznesa veiksmes stāstu vai gluži pretēji — uzzināt par kārtējā uzņēmuma maksātnespēju vai bankrotu un no tā par izrietošajām sekām varam tikai iedomāties, piemēram, darbinieku atlaišana un līdz ar to ne tikai materiālais, bet arī garīgais diskomforts.

No 1. jūlija Valmierā stāsies spēkā jaunā suņu reģistrācijas pazīšanas zīme — oranžas krāsas žetons. Sunim atrodoties publiskās vietās, žetonam jābūt piestiprinātam pie suņa kakla siksniņas. Žetons apliecina, ka mājdzīvnieks ir reģistrēts Valmieras pilsētā un ka īpašnieks ir veicis ikgadējo suņa turēšanas nodevas maksājumu — 12 eiro par suni.

«Amerika ir ļoti pašpietiekama valsts, tāpēc amerikāņi ir individuālisti. Viņi nav kaimiņi, kam palūgsi puķes aplaistīt, tāpēc mēs, kas tur esam no austrumu bloka, vairāk turamies kopā,» saka Valmieras meitene ALISE ZARIŅA, kura dažu gadu laikā paspējusi dzīvot un strādāt ASV lielākajās pilsētās, kā arī Londonā.

Pirms nepilniem septiņiem gadiem Latvijā tika nodibināts jauns piena pārstrādes uzņēmums ar patriotisku nosaukumu "Latvijas piens". Uzsvaru dibinātāji lika uz to, ka uzņēmums pilnībā pieder pašiem zemniekiem, piena ražotājiem, tas ir, trīs piensaimnieku kooperatīviem. Tam būtu vajadzējis nodrošināt, ka saražoto pienu patiešām ir, kur likt, un ka pienam šeit pat, Latvijā, tiek radīta pievienotā vērtība.

Ko gribētu sagaidīt no valsts? Nelielā Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma "Vido" vadītājs Vidmants Paulavičs, dzirdot jautājumu,  telefona klausulē izmisīgi iesmejas, pirms burtiski izkliedz sāpi: "Lai samazina nodokļus – visiem!"

"Latvijas tirgus var apēst tik daudz, cik tas var apēst. Tomēr pieaugot pirktspējai, Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlas preces ar lielāku pievienoto vērtību – kaut ko jaunu, dārgāku. Iekšējā tirgū konkurence ir saasinājusies, bet, lai uzņēmumi varētu attīstīties, jādomā par eksportu. Un to daudzi ražotāji ir sapratuši," vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

2017. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, rezultāti zināmi. Daudziem gandarījums, daudziem šoks par neveiksmi. Tā Rīgā pietrūka tikai viena procenta vēlētāju atbalsta, lai galvaspilsēta tiktu pie cita mēra. Bet tā vairāk ir rīdzinieku problēma.

Cilvēka dabā ir gaidīt, sastapties ar ko jaunu, neredzētu, piedzīvot kādu radošu uzplaiksnījumu. Un vasara ar savu košumu domās, darbos un radošajos lidojumos ir tam kā radīta. Pēdējos gados ļoti iecienīti ir pilsētu svētki, atklājot arī jaunas nianses to svinēšanā un izmantojot konkrētās vietas vienreizējās iespējas. Lai atceramies kaut vai svecīšu plostus Gaujā, Dzirnavu ezeriņa vakara mūziku utt.

Ir labi, ka uzņēmumi Latvijā arvien vairāk pievēršas eksportam. Skaidrs, ka ar eksportu ir saistīti vairāk riska faktoru nekā ar pārdošanu iekšzemes tirgos. Taču, ja ir zināmi eksporta galvenie riska faktori, tad var vēl labāk palielināt eksportu.