Vairāk laika dzīvot

- 17.Maijs, 2019
Dzīvesstils
Laikrakstā

«Es ticu, ka jebkurā brīdī, jebkurā dzīves posmā var mainīt lietas. Ķerties klāt dzīves kvalitātes uzlabošanai, un tam nav piemērotāks vai nepiemērotāks laiks. Ir vienkārši laiks, kad tas cilvēkam notiek,» tā LAURA ARNICĀNE.

Mākslas dienu ietvaros interesenti varēja apmeklēt bloga «Seek the Simple» autoru Lauras un Anda Arnicānu lekciju «Solis pretī efektīvākai dzīvei: strādā mazāk, lai dzīvotu vairāk». Viņi jau aptuveni gadu kā no Rīgas mierīgākas dzīves meklējumos ir pārcēlušies uz Cēsīm. Ģimene dzīvo pēc zero-waste (bezatkritumu) un minimālisma principiem.

Viss sākās ar eksperimentu

Pirms divarpus gadiem Arnicānu ģimene nolēma uzsākt savu projektu – par vienkāršākas dzīves meklējumiem un savā pieredzē dalīties arī ar citiem. «Piedzima nevainīga ideja rakstīt blogu. Stāstīt par to, kā mēs lēni un prātīgi pārvēršam savu dzīvesveidu par zero-waste jeb bezatkritumu. Mēs aizvien vairāk eksperimentējam ar savu dzīvi un saviem ikdienas ieradumiem. Skatāmies, kā mēs varētu optimizēt un padarīt lietas efektīvākas, lai būtu kvalitatīvāka un baudāmāka dzīvošana,» dalās Laura. Eksperimentu rezultātā ģimene realizē dažādus projektus, kas pašiem patīk un liekas aizraujoši. Viņi mainījuši dzīves apstākļus, atvadoties no dzīvesvietas galvaspilsētā, un nesen atgriezušies no trīs mēnešu būšanas Meksikā.

Laura uzsver, ka laimes formula katram ir citāda: «Kāds grib strādāt reizi nedēļā, bet citam – kā man – patīk strādāt ik dienu, līdz ar to ir kādas darba stundas, ko es labprāt ielieku savā ikdienā. Mums ir ļoti atšķirīgs veids, kā mēs atpūšamies, atšķirīgs veids, kā mēs pavadām laiku ar citiem cilvēkiem.» Viņa laimes formulas meklējumus atstāja katra paša ziņā.

Stereotipiskā domāšana

Laura skaidro, ka postpadomju valstīs, līdz ar to arī Latvijā, ir noteikts veids, kā mēs lūkojamies uz dzīvi. «Piedzimstam, iesākam skolas gaitas, pabeidzam skolu. Momentāni pēc skolas  18 gados ir jāzina, ko mēs gribam darīt. 18 gados ir jāpieņem šis lielais lēmums. Dodamies uz universitāti, mācāmies, iegūstam bakalauru. Pēc bakalaura katrs nopietns latvietis iet maģistrantūrā. Tad ir lielais dzīves moments, kurā mēs nostājamies, sākas darba dzīve, nostrādājam to, un tad ir pensija. Pensija mums asociējas ar atpūtu.» Tomēr viņa norāda uz diezgan lielu problēmu šādā dzīves uztverē – Padomju Savienības laikā sistēma strādāja, jo vairāk vai mazāk visiem bija vienādi noteikumi, bet tagad situācija ir krasi mainījusies. «Pabeidzot augstskolu, mūs negaida darbs, kur ar atplestām rokām grib ņemt mūs pretī. Ir jācīnās, un ir jāsaprot, ko īsti gribas darīt,» tā Laura. Būtiski arī, ka, esot pensijā, cilvēkam vairs nav tik lielas kapacitātes, lai dzīvi baudītu tā, kā sapņots. Tāpat reti kuram izdodas sapelnīt pietiekami, lai lidotu uz Bali un pludmalē dzertu kokteiļus.

«SEEK THE SIMPLE» bloga autore Laura Arnicāne norāda, ka, ieejot viņu ģimenes mājā, varētu likties, ka viņi dzīvo trūcīgi, bet tā nebūt nav, jo viņi naudu un enerģiju izvēlas investēt notikumos un piedzīvojumos, nevis lietās. Foto no seekthesimple.com


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru