Spēka vietā pie sauļotā staba
Saules stabs ir atmosfēras parādība, kas izpaužas kā vertikāls gaismas stabs, kurš stiepjas no horizonta uz augšu saules lēkta un saules rieta laikā. Mūsu senči uzskatīja, ka brīdī, kad uguns iet gaisā, atveras un savienojas abas pasaules – zeme un debess.
To respektējot, radusies mūžsenā baltu spēka zīme – sauļotais stabs. Nolikts uz uguns un ūdens āderu krustpunktiem, tas dod ne tikai enerģiju, bet gādā arī par svētību un labklājību.
Sauļotais stabs no nolūzuša oša ir izveidots un godāts arī Smiltenes novada Brantu muižā. Par to plašāk stāsta muižas saimniece ILZE BRIEDE.
«Pirms trim gadiem, sākot saimniekot Brantu muižā, mūsu rīcībā nonāca 1639. gada kartes, kur redzams, ka netālo ezeru sauc par Svētezeru, bet nelielo upīti par Veļupīti. Tas liek domāt, ka šeit ir bijusi Spēka vieta vēl pirms muižas.
PIRMS VASARAS SAULGRIEŽIEM. Brantu muižas saimnieki ILZE BRIEDE un NAURIS ZUTIS pie sauļotā staba, sagaidot kārtējos ciemiņus – Latvijas audžu un aizbildņu ģimenes no Vidzemes un Kurzemes. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv