Pilsētās un novados

Publicējam rencēnietes ANDRAS AUNIŅAS atbildes konkursā «Mans novads»

Valmiermuiža Valmieras pagastā ir vesels vēsturisko ēku komplekss, kas vēl samērā labi saglabājies līdz pat mūsdienām. Kā šo vēstures un kultūras mantojumu vēl vairāk godā celt un padarīt interesantāku tūristiem, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks AIGARS RUŅĢIS.

Gan jau daudzi ne tikai Burtnieku novada pasākumos būs ievērojuši neliela auguma kustīgu kundzīti ar sudrabu matos, kurai rokās videokamera. Jau vairākus gadus vecatiete IRĪNA RUDZĪTE un viņas digitālā draudzene ir nešķiramas. Neliela saruna par šo Irīnas kundzes aizraušanos sanāca vēl pirms Ziemassvētkiem, kad tikāmies Vecates kultūras centrā lukturīšu gatavošanas pēcpusdienā.

SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs informē, ka turpinās konsultācijas Latvijas lauku attīstības programmā 2014. — 2020. gadam. Meža īpašniekiem (fiziskām un juridiskām personām), tiesiskajiem valdītājiem ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas. To sniegšanu nodrošina Eiropas Savienības (ES) atbalsta finansējums. Visiem meža īpašniekiem tas gan nebūs pietiekams, tādēļ centra speciālisti aicina laikus pieteikties konsultācijām.

Valmieras Viestura vidusskolā norisinājās jau 20. Labdarības nedēļa «Kopā vēl AUGSTĀK!». Šogad iesaistījāmies mūzikas projekta «Mesa» labdarības kampaņā «Mēs ar Mesa», kuras mērķis ir palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem.

Valmieras pašvaldības domes sēdē 25. janvārī deputāti atbalstīja līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību «Lemminkainen» par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību Valmierā, Jāņa Daliņa ielā 2. Līguma slēgšanas tiesības uzņēmums ieguva atklāta iepirkuma konkursa kārtībā.

Europe Direct informācijas centrs Valmierā aicināja uz kultūras un atmiņas institūciju profesionālās sadarbības dienu.

Piektdien Valmieras muzeja Garšaugu namiņā tika sveikti aktīvākie Valmieras pilsētas pašvaldības organizētā izaicinājuma «Ar Valmieras vārdu apkārt pasaulei» dalībnieki.

Šoziem laika apstākļi kā karuselī: te sniegs, te lietus, te sals, te atkusnis... Kā šādā klimatā allaž trāpīt ar ceļu uzturēšanas receptēm, Liesma viņnedēļ vaicāja Latvijas autoceļu uzturētāja Valmieras rajona priekšniekam. Stāsta GUNTIS KARPS.

Kad zvanu Rūjienas novada sporta skolas direktorei LĪGAI STUPELEI (sporta pedagoģe ar 35 gadu darba stāžu!) un, norunājot laiku intervijai, vaicāju, kur atrodas sporta skola, atbilde pirmajā mirklī izbrīnīja: «Jaunās sporta halles patrepē!» Tikai pēc tikšanās sapratu, cik patiesībā liela un bagāta ir tā patrepe.

Kad Ziemassvētku tirdziņš notika Rūjienas kultūras nama foajē un lielajā zālē, patīkami tur pārsteidza ne tikai vietējo uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju preču daudzveidība, bet arī zāles malā iekārtotās improvizētās kafejnīcas piedāvājums, kurā netrūka ne tikko ceptu pīrāgu, ne smalkmaizīšu un kūciņu, bija pat varena mājas torte un piedevām vēl izcila kafija no automāta. To visu, kā arī dažādu ogu sukāžu un ārstniecisko tēju izlases glītos fasējumos piedāvāja Jeru pagasta Endzeles mājražotājas ANITAS BIRKAVAS ģimenes uzņēmums.

— Divdesmit gadu jubileja mums bija 15. janvārī, bet šodien rīkojam pasākumu, kurā aicināti visi darbinieki, un tikpat kā visi arī būs, — stāstījumu par nozīmīgo notikumu pagājušajā piektdienā sāka sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēni direktors DIDZIS ČĀKURS. — Šoreiz neaicinām populārus māksliniekus, bet kolēģu lokā paši uzspēlēsim teātri, nodziedāsim kādu dziesmu, parunāsim un pateiksim pateicības vārdus saviem darbiniekiem. Iepriekšējo reizi svinējām desmitgadi, tas laiks paskrējis gluži nemanot.

Naukšēnu novada sporta dzīves organizatoram GUNDARAM PUTNIŅAM jaunu ideju netrūkst, un citādi nemaz nevar būt, jo sports ir Gundara sirdslieta. Arī šobrīd viņa pārraudzībā notiek vairāki pasākumi.

Atvadoties no vecā un sākot jaunu gadu, mēdzam atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajai darbībai, tāpēc arī janvārī tradicionāli tiekamies ar Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju JĀNI ZUMENTU, kas mūs sagaida, optimistiski smaidīdams, brīdinot, ka par dažiem notikumiem runāts jau iepriekš, taču tiem novada saimnieciskajā attīstībā bijusi ievērojama nozīme.

JĀNIS CIELĒNS, lai gan viņa galvenā saimniekošanas firma SIA «Singari» atrodas Liepas pagastā, tūdaļ aiz Kauguru pagasta robežas, sevi uzskata par kaugurieti, it īpaši izteikti par Mūrmuižai piederīgu. Te ir viņa dzimtā vieta, kur viņa vecāki strādājuši kolhozā un iekārtojušies uz dzīvi. Jānis ir pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultāti un par to ir pateicīgs vecākiem, kuri atbalstījuši augstākās izglītības iegūšanu visiem trīs bērniem ģimenē. Te kopš bērnības viņam cauri gadiem ir saglabājies uzticamu draugu pulciņš, kurā visiem nu ir augstākā izglītība. Jānis uzsver augstākās izglītības lomu viņa dzīvē: «Reizēm jau šķiet, ka daudz vari izdarīt arī bez tās. Taču, kad paskatos atpakaļ, kāds es biju vien ar vidējo izglītību un kāds tagad esmu ar augstāko, redzu, ka daudz un būtiski ir mainījusies mana domāšana, visu daudz pareizāk izdodas salikt pa plauktiņiem, viss sakārtojas pat it kā zemapziņā. Ne jau viss, kas bija jāmācās, šajā brīdī ir vajadzīgs, bet varbūt kādreiz vajadzēs. Sanāk arī tagad gudrības pētīt ja ne gluži grāmatās, tad internetā paskatīties. Bet augstskola ir tā, kas palīdz saprast, ko un kur skatīties.»

Tikko Valmieras novada fondā apstiprināts Trikātas Jauniešu centra iesniegtais projekts par plīts iegādi centra vajadzībām.

Vai arī Beverīnas novadā gads sācies Latvijas simtās jubilejas zīmē, jautāju novada kultūras centra vadītājas pienākumu izpildītājai, pēc pašvaldības domes šodienas sēdes droši vien jau vadītājai IEVAI PUTNIŅAI.

Jau gadu desmitiem sev tik pazīstamajā Latvijas autoceļu uzturētāja Valmieras nodaļas ziemas dienesta operatīvā dežuranta kabinetā pie rakstāmgalda sēž viņš — vīrs ar ceļinieka stāžu vismaz 40 gadu garumā. Te ļoti būtiski pārzināt gan teritoriju, gan visas iespējamās būšanas un nebūšanas ar klimata apstākļiem, un ZIEDONIS APSĪTIS šo drēbi pazīst:

Par cilvēku stāsta viņa paveiktie darbi. Ēriku Klaperi (1932 — 2018) arvien atcerēsies kā deju kolektīvu vadītāju un ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju. Deju kolektīvu Kauguros viņa sāka vadīt 1967. gadā. Pagājušā gada 17. jūnijā Mūrmuižā notika Kauguru dejotāju 50 gadu jubilejas koncerts «Šodien svētki, dejosim!», kurā viņa tika godināta kā kolektīvu ilggadēja vadītāja. Šī gada 24. martā viņai būtu palikuši 86 gadi...

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja sagatavotais tradicionālais pasākums 1991. gada barikāžu atceres laikā notika skolas parkā. Skolas kolektīvs ieradās pie aizdegta ugunskura, kam liesmaino spēku vispirms deva katra skolotāja un darbinieka, kuri piedalījās barikādēs, teiktie vārdi vai atmiņu dzirkstis kopā ar pagalīti. Viņu vidū — Rasma Ozoliņa, Dina Oliņa, Ināra Krieva, Inese Birzkope, Vita Oliņa, Aivars Bērziņš, Andra Auniņa.