Ārkārtas situācijās jāprot reaģēt arī sabiedrībai

Protams, NMPD darbs ir cieši saistīts ar sabiedrības drošību, jo tas nodrošina ātru un profesionālu reaģēšanu arī ārkārtas gadījumos – sākot no dažāda mēroga dabas katastrofām līdz pat palīdzībai militāra apdraudējuma gadījumā. Uz interviju par ikdienas izaicinājumiem, sabiedrības drošību un gatavību reaģēt ārkārtas situācijās aicinājām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktori LIENI CIPULI.

Kā šobrīd norit ikdienas darbs un kādi ir lielākie izaicinājumi?

Ikdienas darbs norit stabili, jo mēs spējam prognozēt izsaukumu skaitu, kas atbilst vidējiem rādītājiem, pēc kuriem esam plānojuši savus resursus, lai visā Latvijā cilvēka dzīvībai kritiskā situācijā spētu nodrošināt ātru NMPD brigādes ierašanos. Protams, katras pārmaiņas hospitalizācijas plānā, par kurām ik pa laikam tiek runāts, mums rada jaunus uzdevumus, jo ir jāseko līdzi tam, kas mainās lielajā sistēmā, un arī mums ir jāspēj uz to reaģēt. Paralēli ikdienas darbam mums nepārtraukti notiek dažāda veida apmācības un procesi, kas saistīti ar gatavošanos visdažādākajiem un izaicinošākajiem ārkārtas situāciju scenārijiem. Tas ir saistīts ar mūsu darbinieku iesaisti dažādās mācību platformās, kas paildzina darba stundas.

Kas attiecas uz kopējo situāciju šobrīd, mums pietiek gan automašīnu, gan medicīnas resursu, gan degvielas. Mums ir sabalansēts budžets, un mēs varam darbiniekiem maksāt piemaksas, kā arī ir pieejams psiholoģiskais atbalsts. Ikdienā ir ieviesti dažādi drošības risinājumi – gan kameras, gan baloniņi, tas preventīvi pasargā mediķus no pacientu vai līdzcilvēku agresijas izsaukuma laikā, kas diemžēl ik pa laikam notiek. Tomēr izaicinājums visā Latvijā ir nevienmērīga darbaspēka pieejamība, lai gan šobrīd dienestā darbinieku skaits ir atbilstošs un pietiekams. Protams, mums ir atvērtas vakances, bet pēdējo gadu laikā to skaits ir samazinājies trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, kas nozīmē, ka spējam piesaistīt jaunus darbiniekus. Jāatzīmē, ka darbinieki joprojām aiziet izdienas pensijā, un tas ir viens no procesiem, kas mūs ietekmē. Atgriežoties pie izaicinājuma darbaspēka pieejamībā, tā nav problēma lielākajās pilsētās, kur dzīvo vairāk cilvēku. Taču izaicinājumus rada reģioni, kur iedzīvotāju skaits samazinās, līdz ar to mazinās arī to vietējo cilvēku skaits, kuri ir gatavi mācīties un iesaistīties NMPD darbā. Tas nozīmē, ka mēs rūpīgi sekojam līdzi mūsu iespējām un tam, kādus jaunus risinājumus varam izmantot vai ieviest, lai neatliekamās situācijās iedzīvotāji varētu būt droši, ka mēs ieradīsimies laikā un sniegsim palīdzību.

Jāuzsver, ka katru gadu mums izdodas uzlabot reaģētspēju jeb ātrumu, kādā NMPD brigāde spēj ierasties uz augstākās prioritātes izsaukumiem, un tas attiecas ne tikai uz Rīgu un Pierīgu, bet arī uz lauku reģioniem. Pie tā mēs nepārtraukti strādājam: gan komplektējot brigādes dažādos veidos, gan veidojot jaunas brigādes vietās ar īpaši augstu risku, gan arī novirzot NMPD darbiniekus no vietām, kur darbinieku pietiek, uz vietām, kur viņu trūkst. Esam ieviesuši modeli, kur Brigāžu atbalsta centrs spēj nodrošināt, ka, piemēram, darbinieki no Valmieras dodas strādāt uz Mazsalacu, lai tur nodrošinātu brigādes darbu. Agrāk konkrētajā punktā bija piesaistīti noteikti darbinieki, un, ja kāds aizgāja, bet vietā neviens nenāca, tad šajā punktā trūka darbinieka. Priecē, ka mums ir atsaucīgi un saprotoši mediķi, kas iesaistās pārmaiņu situācijās. Lai arī reizēm iedzīvotāji neredz NMPD brigādi uz vietas, jo tā var atrasties kustībā, kopumā mums ir labs nodrošinājums, un nākotnē skatāmies cerīgi. Agrāk bija grūti nokomplektēt koledžas grupas, taču pēdējos gados redzam augstu interesi tieši par ārsta palīga profesiju. Mums jāturpina rūpēties, lai darbiniekiem ir cieņpilns atalgojums, drošības sajūta un labbūtība.

Tuvojas arī gada beigas, un ap šo laiku jau tiek plānotas pārmaiņas nākamajam gadam. Vai būs kādas būtiskas pārmaiņas?

Lielu pārmaiņu nebūs, ja runa ir par brigāžu punktu samazināšanu vai darba stundu ierobežošanu. Tieši pretēji – domājam risinājumus, kā pavairot brigāžu skaitu, nodrošinot vēl vairāk dežūrposteņu. Mums ir lieli plāni. Lielākā pārmaiņa būs tā, ka pāriesim uz jauniem reaģētspējas rādītājiem, kas ir pozitīva ziņa visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pilnveidojot darba organizāciju, spēsim nodrošināt ātrākus ierašanās laikus, nekā tas bijis pēdējos 15 gados. Mēs stingri sekojam līdzi gan izsaukumu skaitam, gan hospitalizācijas plānu izmaiņām, un iespējams, ka varēsim startēt ar papildu resursu vienībām. Tas ir svarīgi, jo mums jāspēj reaģēt vietās, kur ir liels iedzīvotāju un izsaukumu skaits, bet tajās vietās, kur iedzīvotāju ir mazāk, brigādes varam novirzīt tur, kur tās ir nepieciešamas.

Mēs uz dienestu skatāmies citādi nekā iedzīvotāji, jo mūsu izpratnē visam dienesta resursam jābūt nepārtrauktā kustībā. Mašīnas pārvietojas no punkta uz punktu, no izsaukuma uz izsaukumu. Jā, var gadīties, ka brigāde, kas ir Mazsalacā, atrodas izsaukumā vai dodas ar pacientu uz Rīgu, bet tas nenozīmē, ka dienests šajā vietā nenodrošinās palīdzību. Mūsu operatīvais vadības centrs ik sekundi redz operatīvo situāciju, kur atrodas katra brigāde, un līdzīgi kā loģistikas speciālisti rūpējas, lai neviens Latvija stūrītis nebūtu nepiesegts.

Ja runā par mūsu drošību, mums ir arī jāņem vērā kaimiņvalsts tepat aiz Latvijas robežas. Kur šajā visā stāv NMPD?

Mēs gatavojamies visdažādākajām krīzēm – gan dabas izraisītām, gan tehnogēnām, gan rūpniecības un transporta avārijām, gan arī militārā apdraudējuma iespējamībai. Tas mums uzliek lielus pienākumus. Pats galvenais no tiem – cilvēkiem, kuriem nepieciešama dzīvības glābšana, palīdzība tiks nodrošināta prioritāri un vienmēr. Lielu krīžu gadījumos palīdzība dzīvību apdraudošās situācijās tiks sniegta gan civiliedzīvotājiem, gan karavīriem, kas tiek ievainoti. Ir būtiski saprast, ka ikdienā NMPD nestrādā tikai ar izsaukumiem, kas saistīti ar tiešu dzīvības apdraudējumu. Mēs arī nodrošinām palīdzību gadījumos, kad veselības problēma var attīstīties par dzīvības apdraudējumu, pat ja cilvēks pats nesaprot, cik nopietna ir situācija. Ārkārtas situācijās šis princips mainītos – iedzīvotājiem, kuri guvuši nelielas traumas vai nonākuši situācijās, kur dzīvība netiek apdraudēta, būtu jāspēj tikt galā pašiem. Dienesta resursi tiktu novirzīti uz situācijām, kurās ir nepārprotams dzīvības apdraudējums, piemēram, kritieniem no augstuma, dažāda veida avārijām vai militārā apdraudējuma gadījumā – šautām brūcēm un sprādzieniem. Iedzīvotāju ziņā paliktu pirmā palīdzība. Vēlos uzsvērt, ka krīzes situācijām jāgatavojas ne tikai dienestiem, bet arī katram Latvijas iedzīvotājam, padomājot par individuālajām vajadzībām un medikamentiem, kam jābūt mājās. Ja ārkārtas situācijā palīdzība nav uzreiz pieejama, katram pašam jāspēj nodrošināt sev nepieciešamo.

Protams, mēs nevaram paredzēt, kā būs reālā kara apdraudējuma gadījumā, bet, ņemot vērā gan Covid-19 pieredzi, gan karu Ukrainā, vai mēs esam mazliet gatavāki reaģēt ārkārtas situācijās?

Jā, mēs varam teikt, ka ārkārtas situācijām esam gatavāki nekā pirms 5 – 6 gadiem. Covid-19 mums parādīja, kā var pārmainīt slimnīcu darbu, pārkārtot pacientu plūsmas un strādāt ar sabiedrību par izsaukumu pieņemšanas algoritmiem. Šī bija ļoti vērtīga pieredze.

Pēdējos gados mēs veltām daudz laika mācībām, jo riski visu laiku mainās, un tas ir lielākais izaicinājums. Ja mēs skatītos uz karu, kādam mēs būtu gatavojušies pirms desmit gadiem, tas būtu pilnīgi cits karš nekā tas, kam gatavojamies tagad – ar izaicinājumiem, piemēram, droniem, un jāizvērtē arī ietekme uz mūsu darbības nepārtrauktību. Mums var būt gan uzbrukumi IT sistēmām, gan elektroapgādes traucējumi. Šobrīd ar vienu klikšķi var apstādināt lidostu darbību, kā mēs to pieredzam.

Mūsdienās karš vairs nenotiek tikai karalaukā, kur ir cietušie, tāpēc mums jāspēj nodrošināt savas darbības nepārtrauktību. Nepieciešamas arī rezerves, ar ko strādāt. Agrāk mediķi bija civilie mediķi, kas strādāja drošajās zonās un nebija mērķi. Skatoties uz karu Ukrainā, mēs saprotam, ka situācija vairs nav tāda, un ir jāgatavojas arī tam.

Varu teikt, ka nekad nebūsim pilnībā gatavi, jo katra diena nes jaunus izaicinājumus un zināšanas. Tas attiecas ne tikai uz dienestiem, bet arī uz sabiedrību kopumā. Arī sabiedrībai jāgatavojas krīzes situācijām. Gatavošanās nav jāizdara uzreiz – vienā dienā var pārskatīt mājas aptieciņu, otrā ūdens krājumus, trešajā pārtikas krājumus. Gatavošanās krīzes situācijai ir jāpadara par mūsu ikdienu, un tad nav jābaidās, ka kādai situācijai mēs nebūsim gatavi.

Man šķiet, mēs ļoti paļaujamies uz to, ka dienesti būs gatavi, bet kā ir ar sabiedrības gatavību ārkārtas situācijai?

Mums katram jāparaugās uz sevi un jāsaprot, ka ārkārtas situācijās dienesta resursi tiks novirzīti tur, kur tas ir nepieciešams. Krīzes situācijā dažādi pakalpojumi un lietas, pie kā esam pieraduši, nebūs pieejami. Ir jāapzinās, ka nav tāda gatavības sniegšanas pakalpojuma, uz ko var paļauties – dienesti būs gatavi un varēs sniegt pakalpojumus, bet tas nenozīmē, ka viss notiks automātiski. Ārkārtas situācijā katram būs jāparūpējas par sevi un savu ģimeni. Un, ja vēl varēs palīdzēt kādam citam, – brīnišķīgi. Nevar sēdēt un gaidīt, kad palīdzēs kāds no dienestiem. Gribu uzsvērt, ka arī dienestā strādā tādi paši cilvēki kā visi pārējie. Mums nav supervaroņu, kas visus izglābs.

Tāpat ir svarīgi, ka ikviens zina, kā sniegt pirmo palīdzību, lai spētu palīdzēt sev un savai ģimenei. Tā jāapgūst ne tikai kā prasība autovadītāja tiesību vai ieroču nēsāšanas atļaujas iegūšanai. Tā ir prasme, kas kritiski nepieciešama krīzes situācijās, bet var būt noderīga arī ikdienā. Ikvienam jāzina, kā rīkoties, ja ģimenes loceklis aizrijas ar ēdienu, sākas asiņošana vai rodas cita ārkārtas situācija, kur nepieciešams rīkoties tūlītēji. Mēs dienestā katru dienu redzam, ka visbiežāk pirmo palīdzību nākas sniegt nevis svešiniekam uz ielas, bet saviem bērniem, dzīvesbiedram, vecākiem, kolēģiem un kaimiņiem. Pirmā palīdzība ir jāmācās sevis un viņu dēļ.

LIENE CIPULE. NMPD foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001