Iespēja iegūt izglītību tālmācībā

Tā ir iespēja mācīties ikvienam, kurš to vēlas, neatkarīgi no laika un vietas. Lai labāk saprastu, kas īsti ir tālmācība un kādas varētu būt šīs mācību formas iespējamās ēnas puses, tikāmies intervijā ar ILZI KALNIŅU, Rīgas Tālmācības vidusskolas un Latvijas Tālmācības profesionālā centra dibinātāju.

Pastāstiet par ideju izveidot divas mācību iestādes, kur uzsvars ir uz tālmācību.

Tālmācība Latvijā ienāca pirms 16 gadiem kā vispārējās vidējās izglītības forma, savukārt iepriekš tā jau bija veiksmīgi nostiprinājusies augstskolās un koledžās. Mans devums sabiedrībai bija tālmācības ieviešana gan pamatizglītības, gan vispārējās vidējās izglītības līmenī. Tajā laikā saņēmu izglītības ministres Tatjanas Koķes atbalstu un ieguvu pirmo licenci mācību procesa organizēšanai tālmācībā vispārējā vidējā izglītībā.

2009. gadā izveidoju Rīgas Tālmācības vidusskolu – bijām pirmie ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs. Ideja par šādas skolas izveidi radās laikā, kad strādāju par lektori augstskolā un devos uz Īriju un Angliju mūsu tautiešiem lasīt lekcijas psiholoģijā. Sarunās ar viņiem kļuva skaidrs, ka daudziem līdzi ārzemēs ir skolas vecuma bērni, kuriem nav iespējas iegūt izglītību atbilstoši savām vajadzībām.

Sākotnēji Rīgas Tālmācības vidusskolā pārsvarā iestājās pieaugušie, ar kuriem iepriekš strādāju kā pasniedzēja Īrijā un Anglijā, jo viņiem nebija iegūta vidējā izglītība. Pēc vidējās izglītības ieguves šie paši audzēkņi vēlējās turpināt mācības, un tas kļuva par pamatu Latvijas Tālmācības profesionālā centra izveidei.

Pagāja divi gadi, audzēkņi pabeidza mācības, taču daudzi joprojām dzīvoja un strādāja Anglijā un Īrijā – kā floristi, lietveži, sociālie darbinieki, programmētāji, un viņiem bija nepieciešama tālāka izglītība. Tāpēc atkārtoti vērsos Izglītības kvalitātes valsts dienestā ar ideju par profesionālu mācību centru, kas piedāvātu izglītību tālmācībā. Ceļš nebija viegls, jo sākotnēji valdīja skepse par to, kā iespējams attālināti apgūt profesijas, kur būtiska ir praktiskā darbība vai darbs ar cilvēkiem. Tomēr laika gaitā izdevās pierādīt, ka šāds modelis darbojas, un mācību centrs ieguva akreditāciju – sākotnēji uz diviem gadiem, bet vēlāk jau divas reizes uz sešiem gadiem.

2022. gadā stājās spēkā izmaiņas profesionālās izglītības normatīvajā regulējumā, kuru rezultātā profesionālās izglītības programmās tālmācība vairs netiek īstenota kā atsevišķa programmu īstenošanas forma, un mācību process tiek organizēts neklātienes formā, izmantojot attālinātas mācību metodes un digitālos risinājumus. Taču desmit gadus mēs strādājām izteiktā tālmācības formā, kas nozīmē, ka pārsvarā visas nodarbības notika tiešsaistē. Mēs esam vieni no pirmajiem, kas ieviesa tiešsaistes nodarbības un izveidoja savu elektronisko mācību vidi, kurā pedagogi ievieto visus nepieciešamos materiālus, lai audzēknis varētu veiksmīgi mācīties patstāvīgi. Tas nozīmē, ka audzēknis jebkurā sev ērtā laikā var atvērt mācību vidi, kur pieejami gan materiāli lasāmā formā, gan video, ko mūsu pedagogi ir ierakstījuši mūsu studijā, kā arī dažādi ārējie resursi, kurus var ērti izmantot. Tāpat tur ir arī pašpārbaudes uzdevumi, kas palīdz saprast, vai mācību viela ir apgūta. Noslēgumā ir jākārto ieskaite, kas veido gala vērtējumu.

ILZE KALNIŅA.

Kā tālmācība atšķiras no neklātienes?

Atšķirība ir tajā, ka tālmācībā tikai apmēram 30% mācību procesa notiek klātienē, jo viss pārējais ir tiešsaistē. Kad ir nepieciešamas klātienes nodarbības? Tās vajadzīgas, lai nokārtotu kvalifikācijas eksāmenus un lai izietu prakses stundas. Piemēram, floristiem prakse ir 240 stundas un vēl papildus nepieciešamas 100 klātienes stundas, jo tas ir roku darbs. Programmētājam klātiene nav obligāta, jo visi var saslēgties vienotā programmā un kopā izpildīt uzdevumus. Grafiskā dizainera asistentam gan ir nepieciešamas nodarbības klātienē, jo viņi nāk uz mācību centru praktiski darboties, piemēram, gleznot. Savukārt lietvežus redzam tikai kvalifikācijas eksāmenā. Arī es pati pabeidzu namu pārziņu programmu un ar saviem kursabiedriem tikos tikai eksāmenā, jo mācību procesu var nodrošināt pilnībā attālināti. Tālmācībā klātienes nodarbība skaitās arī tiešsaistes kontakts, kur audzēkņiem ir iespēja saņemt individuālas konsultācijas tiešsaistē. Savukārt mācības, ko viņi veic patstāvīgi mūsu izveidotajā mācību eVidē, tiek uzskatītas par neklātieni.

Ieskicējiet, lūdzu, tālmācības plusus un arī ēnas puses!

Runājot par Rīgas Tālmācības vidusskolu, tas ir pavisam cits stāsts, jo tur mācās skolas vecuma bērni. Sākotnēji, kad šo skolu izveidoju, tur pamatā mācījās pieaugušie, jo kādu laiku valstī profesiju varēja iegūt arī bez vidējās izglītības. Taču, ja 35 gadu vecumā cilvēks vēlas turpināt izglītību augstskolā, viņš nevar to realizēt, jo nav vidējās izglītības. Tāpēc pirmajos piecos gados mūsu audzēkņi pārsvarā bija tieši pieaugušie.

Tagad skolai rit jau septiņpadsmitais gads, un apmēram 95 procenti audzēkņu ir skolas vecuma bērni. Ko tas nozīmē? Negatīvā puse ir tā, ka bērnam nav tik daudz iespēju socializēties, lai gan skolā ir ļoti aktīva pašpārvalde, kas kopīgi apmeklē muzejus un teātrus. Nav arī noslēpums, ka bērniem mūsdienās ir augsts trauksmes un stresa līmenis. Daudzi jūtas nomākti vai ir piedzīvojuši mobingu. Ir bērni, kuri ir kā «baltie zvirbuļi» un īsti neiederas kolektīvā, un šiem bērniem tālmācība ir vienīgā iespēja iegūt izglītību. Gadās arī tā, ka bērns pie mums nomācās septīto un astoto klasi, bet devītajā klasē atgriežas savā skolā. Reizēm viņš desmitajā klasē atnāk atpakaļ un saka, ka klātienes mācības tomēr nav viņam piemērotas.

Kā tālmācības skolas izveidotāja es varu teikt, ka tālmācība nav piemērota visiem. Uzskatu, ka tā vislabāk der bērniem, kuriem ir sporta vai mākslas ievirze, kā arī mūziķiem. Šiem bērniem tālmācība bieži ir vienīgā iespēja attīstīt savu potenciālu, neizdegt un vienlaikus iegūt izglītību. Jau minēju arī par bērniem, kuri nespēj iejusties kolektīvā vai kuriem klātienes mācību temps ir par ātru, jo viņi nespēj iekļauties klases ritmā. Tālmācībā katrs var mācīties savā tempā. Tā ir arī lieliska iespēja jaunajām māmiņām turpināt mācības un iegūt izglītību. Ir daudz gadījumu, kad tālmācība tiešām ir vienīgais ceļš uz kvalitatīvu izglītību.

Kāpēc tālmācība nav piemērota visiem bērniem? Ne visi spēj sevi disciplinēt un motivēt tik ļoti, lai patstāvīgi, pilnvērtīgi un regulāri apgūtu mācību vielu. Tālmācība ir pašvadītas mācības, un nevar domāt, ka pietiks ar to, ka reizi nedēļā kaut ko padarīs. Nē. Arī savos iekšējos normatīvajos aktos esam uzsvēruši, ka jāmācās katru dienu. Tas ir līdzīgi kā ar matemātiku, kur problēmu sakne bieži ir reizrēķins. Ja tu to neiemācies un ik dienu neatkārto, tu to aizmirsīsi. Tas pats attiecas uz valodu zināšanām, un līdzīgu principu var piemērot arī tālmācībai. Tieši tāpēc ir jāmācās sistemātiski katru dienu.

Un kā ir ar profesionālo izglītību, kur mācās pieaugušie?

Tur es saskatu tikai pozitīvo, jo arī pati esmu absolvējusi tālmācības programmu. Man Smiltenes pusē ir īpašums. Es iegādājos kādreizējo Blomes maizes ceptuvi, ko pārveidoju par Lielkalnu muižu un izveidoju skaistu svinību vietu. Lai varētu šādu īpašumu uzturēt, man bija nepieciešamas namu pārvaldnieka prasmes. Pati mācījos savā dibinātajā skolā Latvijas Tālmācības profesionālajā centrā un gada laikā ieguvu nepieciešamo izglītību. Es uzskatu, ka tas ir vienīgais variants, kā varu vadīt divas izglītības iestādes, organizēt muižas darbu un vienlaikus mācīties. Bija izveidojies savs ritms. Zināju, ka otrdienās vakariem jābūt brīviem, jo man ir mācības. Katru sestdienu man bija rīts, kas veltīts atkārtošanai un mājasdarbiem. Kā pieaudzis cilvēks izveidoju sev nedēļas ritmu, lai visu paspētu, un sekmīgi pabeidzu mācības, iegūstot kvalifikāciju. Tāpēc uzskatu, ka tālmācība vai neklātiene ir lieliska iespēja strādājošiem cilvēkiem pārkvalificēties, iegūstot jaunu profesiju.

Vēlos arī uzsvērt, ka tālmācībā var izvēlēties labākos pedagogus, kuri labprāt strādā papildus vakaros vai brīvdienās. Tas nozīmē, ka pedagogam nav jādodas uz klātienes nodarbībām un nav jāpavada laiks ceļā. Pedagogs var mācīt audzēkņus no jebkuras vietas pasaulē. Mēs pielāgojamies pedagoga grafikam, un, ja viņš saka, ka varēs mācības organizēt trešdien, tad tā arī notiek. Tā ir iespēja izvēlēties un atrast profesionāļus, nozarē labākos speciālistus. Tālmācība ir arī liels laika resursu ietaupījums, jo nav nekur jābrauc un var mācīties no mājām vai darbavietas.

Negatīvais varētu būt tas, ka nesatiec savus kursabiedrus klātienē katrā nodarbībā un zūd iespējas socializēties. Tomēr es nezinu, vai tas, ka savus kursabiedrus satiku tikai vienu reizi, patiesībā ir kas negatīvs, jo ikdienā strādāju ar cilvēkiem. Ja ikdienas darbs pārsvarā notiek vienatnē, socializēšanās aspekts ir būtisks.

Apkopojot gan profesionālo pieredzi tālmācības ieviešanā un attīstībā, gan personīgo pieredzi, pašai mācoties šajā formā, varu secināt, ka tālmācība ir pilnvērtīgs un efektīvs izglītības ieguves veids, ja tas tiek organizēts kvalitatīvi un ja izglītojamais apzinās savu atbildību par mācību procesu. Tā nav piemērota ikvienam, jo prasa augstu pašdisciplīnu, motivāciju un spēju plānot savu laiku, tomēr tiem, kuri šīs prasmes ir gatavi attīstīt, tālmācība sniedz būtiskas priekšrocības – elastību, pieejamību un iespēju mācīties individuālā tempā. Manā skatījumā tālmācība ir īpaši nozīmīga bērniem ar specifiskām vajadzībām, talantiem vai dzīves situācijām, kā arī pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties vai turpināt izglītību paralēli profesionālajai darbībai. Līdz ar to tālmācība nav alternatīva klātienes izglītībai, bet gan līdzvērtīgs izglītības ceļš, kas mūsdienu sabiedrībā ieņem stabilu un nepieciešamu vietu.

MĀCĪBU PROCESS. Foto no personīgā arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001