No hobija par kūkmeistari

Esmu valmieriete. Pabeidzu Valmieras 5. vidusskolu. Devos uz Rīgu, lai studētu mārketingu. Paralēli studijām strādāju grāmatvedībā un biju ļoti tālu no tā, ko daru pašlaik. Nespēju pat sevi vairs iedomāties, ik dienu astoņas darba stundas sēžot ofisā pie datora skaitļu un rēķinu pasaulē.

Ofiss un «Kūkotava»

Jau kopš bērnības man patika un padevās saimniekošana virtuvē. Tas laikam gēnos no manas vecmammas, kura lieliski pieprata virtuves mākslas, tajā skaitā kūku cepšanu. Arvien viņai biju čaklā palīdze un garšas eksperts. Savu pirmo pašas gatavoto gardumu vairs neatceros, taču joprojām spilgtā atmiņā palikusi mana pirmā kāzu torte, ko jau gatavoju itin drosmīgi – trijos stāvos. Biju bezgala lepna, jo man tā izdevās, arī pasūtītāji paklapēja man pa plecu, neskopojoties ar uzslavām.

Tā šīs mākas man pakāpeniski un dabīgi nāca līdzi, kamēr klāt bija izšķirīgais izvēles brīdis: turpināt astoņas stundas būt ofisā ar datoru uz tu vai tomēr kaut ko radikāli mainīt. Tā nolēmu pāriet uz smaržu un garšu pasauli. Lai tas izdotos pēc iespējas labāk, sapratu, ka ir arī šajā jomā jāpamācās. Rīgā konditora profesiju apguvu desmit mēnešu intensīvajā mācību programmā un mērķtiecīgi pieteicos labās prakses vietās pie labākajiem un zinošākajiem profesijas pārstāvjiem. Restorānā «Elements» Jāņa Kaira vadībā ieguvu spēcīgu pamatu savām zināšanām un sapratni par ēdienu kā par mākslas darbu. Konditoreja nav tikai garša un smarža, tā ir arī māksla, ko vispirms bauda vizuāli ar acīm un tikai tad ar garšas kārpiņām. Jau prakses laikā sapratu, ka nekad nestrādāšu tā saukto konveijera darbu, ka vēlos savus produktus cakināt, ka gribu darināt arī greznās kāzu un svētku kūkas un ka jebkura pasūtījuma galvenā sastāvdaļa būs mīlestība. Palaimējās, jo savās darba vietās pēc prakses «Kanēļa konditorejā» un «Kūkotavā» Rīgā varēju atļauties radoši izpausties.

KŪKMEISTARE. Madara Puķe savā darba vietā. Publicitātes foto