Katrs pats sava «breksita» kalējs...
Ziņa, ka Saeimas latviskās partijas grib redzēt valdības vadībā Krišjāni Kariņu, man neizbēgami atsauca atmiņā Mākoņtēva un Buldozera leģendāro telefonsarunu, kas «jūrmalgeitas» izmeklēšanā tika noklausīta un publiskota – kā izvēlēties viņu interesēm «pareizāku» kūrortpilsētas domes priekšsēža vietnieku.
Protams, diez vai Vienotības formālais līderis būtu pelnījis «lielākā kretīna» birku. Taču lielāku «dievgosniņu» patlaban Saeimā pārstāvētās partijās tiešām būtu grūti atrast. Ir pavisam klaji redzams, ka citiem politiskajiem spēkiem eirodeputāts rādās esam ideāla figūra tāpēc, ka šķiet viegli iebiedējams, izrīkojams un ap pirkstu tinams. Diez vai šis iespaids ir maldīgs.
Līdz šim Arturs Krišjānis Kariņš ir sevi politikā apliecinājis kā švaks partijas līderis (Jaunais laiks, 2007-2008) un pilnīgi neizteiksmīgs ministrs (ekonomikas, 2004-2006). Briseles/Strasbūras «akvārijā» viņam, pasargātam no savas valsts ikdienas reālijām, sokas krietni labāk – Die's dod, lai tā arī paliek! Nevajag pārāk daudz nozīmes piešķirt Stikla kalna simbolikas un skaitļa «trīs» maģijai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv