Valentīna Brūniņa

«Tik bīstama pārvietošanās pa ietvēm sen nav piedzīvota. Ārprāts! Biju priecīgs, ka vakarā laimīgi tiku mājās no darba,» otrdienas rītā pieredzē dalījās ne viens vien. 

Pieļauju, ka daudzi no mums bērnībā vai jau patstāvīgajā dzīvē lolojuši domu par SAVU kaķīti vai sunīti. Valmierietes AIGAS BALULES vēlēšanās piepildījās, kad viņa satika mazulīti MIU.

Aizvadītajā ceturtdienā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā atklāta SNIEDZES SPROĢES alus kausu un glāžu izstāde.

Par «Zaļās skolas» sākumu uzskatāms 2013. gada 6. augusts, kad tika nolemts dibināt privāto mācību iestādi.

«Astoņus gadus pastāvējām kā biedrība, un pirms trim gadiem, kovida laikā, nolēmām, ka jādibina sociālais uzņēmums, jo biedrībai ar sociālā uzņēmuma statusu nebija iespējas piedalīties projektos, kuros varēja gūt atbalstu reālajiem pakalpojumiem. Patiesībā mēs visus šos gadus jau darbojāmies kā sociālais uzņēmums, tāpēc 2021. gadā tika nodibināta SIA.

Kocēnu Kultūras nama jauktais koris «Imera» pavisam nesen atgriezies no Portugāles, kur piedalījās Starptautiskajā koru konkursā «Lisbon sings!». Par to, kā mūsējiem tur gājis, ko dzirdējuši un redzējuši, arī par atgriešanos ikdienā «Liesma» sarunājās ar kordiriģentu IMANTU TOČU.

Jau pavisam agrā bērnībā vecāki mazulim rokā dod zīmuli, aicinot kaut ko uzzīmēt. Un sākas jauns, aizraujošs piedzīvojums! Ar laiku no švīkām jau parādās kas atpazīstams, un, ja zīmēšanu neizkonkurē citas nodarbes, šis piedzīvojums ja ne turpinās, tad kaut kur zemapziņā vēlēšanās iemācīties zīmēt klusībā gruzd, līdz izlaužas ar apņēmīgu: «Gribu zīmēt!»

Tiklīdz iestājās ziema, mans seniors, runcītis Semjons, kurš jaukā laikā ļoti labprāt dzīvojas pa pagalmu un pašam vien zināmām vietām ārpus tā, no mājas nu iziet negribīgi un uz īsu brīdi. Aizdomājos, kur sniegputenī un spelgonī paliek kaķīši, kuriem nav ne māju, ne saimnieku, kas vienmēr raugās, lai bļodiņa būtu pilna? Vai ir kāds, kas arī par viņiem iedomājas? 

Kocēnu sporta nams atkal piedzīvojis labas pārmaiņas – treniņi un sacensības kopš vasaras beigām notiek uz sporta zāles grīdas jaunā seguma. Par šo sportistiem nozīmīgo notikumu «Liesma» sarunājās ar Kocēnu sporta skolas direktoru JĀNI DAINI.

«Vislielākais paldies par «Vaiņagiem» to iepriekšējai saimniecei Rasmai Finartei, kura šīs mājas pirms divdesmit gadiem mums pārdeva,» stāstu par lauku sētu sāk vaidaviete LINDA GAILE.

Ar VUGARU ECMANI iepriekš tikāmies pirms dažiem gadiem. Toreiz viņš «Sirdsāķīšiem» stāstīja par saviem četr­kājainajiem mājiniekiem – izglābtajiem mopšu šķirnes sunīšiem. Biju pārliecināta, ka stāstam par šīs ģimenes sirds dāsnumu noteikti ir turpinājums. Un nekļūdījos! Šoreiz pie «Sirdsāķīšiem» kopā ar Vugaru ciemojās arī SANTA.

Mūsu planēta, liekas, sarāvusies mazāka – katrs jauns satricinājums pasaulē dobji atbalsojas un satrauc. Miers ir tik trausls...

2021. gada novembrī, laikā, kad kultūrvēsturiskajā ēkā – Mujānu biedrības namā – viss tikai tā reāli atsākās, pie tā saimnieces DACES KITNERES pabijām pirmoreiz. Nu aizvadīti divi gadi. Ar interesi turp devāmies apjautāties, kā šis laiks pagājis, vai izdevies tas, ko bija iecerēts sasniegt.

Īsumā par biedrību

Biedrība Vidzemes lauku partnerība «Brasla» dibināta 2006. gada vasarā ar mērķi veicināt ilgtspējīgas partnerības teritorijas attīstību, saglabāt un izmantot dabas un kultūrvēsturiskos resursus dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tam tika apvienoti sociālekonomiskie pārnozaru partneri – 75 biedri (uzņēmējdarbības, NVO nevalstiskā sektora, pašvaldības, jauniešu, sporta un kultūras jomas interešu, lauksaimnieku interešu, kā arī lauku sieviešu un senioru interešu pārstāvji) no visiem biedrības darbības teritorijas novadiem.

Valmierietes INETAS IVĀNAS britu īsspalvaino kaķu audzētavai «Inces Mincis», kas dibināta pašās 2010. gada beigās, sertificēta un reģistrēta World Cat Federation (WCF) un ir Latvijas Felinoloģijas asociācijas «Felimurs» sastāvā, šo skaisto, gudro un inteliģento minču audzēšanā un selekcionēšanā uzkrāta krietna pieredze.

Kurpnieka DIDŽA PRIEDĪŠA darbavieta ir Valmierā, Garās ielas mazajā Invalīdu biedrības namiņā, kur viņš pirms četriem gadiem ienāca, amata brāļa Jāņa aicināts. Atstājot šo darba vietu, pieredzējušais amatnieks kuram katram vis to neuzticētu, taču, lai gan abi bija tikušies vien dažas reizes, parasti, kad Didzis uz Valmieru atbrauca pēc darbam nepieciešamajiem materiāliem, Jānis acīmredzot jaunajā cilvēkā saskatīja lietaskoku. Un Didzim, vairākus gadus Smiltenē strādājot kā pašnodarbinātajam, jau bija uzkrāta pieredze, tāpēc, daudz nedomādams, aicinājumam labprāt piekritis.

Nedaudz no amatniecības vēstures

Amatniecībai atšķirībā no rūpniecības ir ļoti senas tradīcijas. Laika gaitā ir radīti lieliski izstrādājumi, materiālu izpratnes un tehnoloģijas. Par amatniecības uzplaukuma laiku Latvijā pieņemts uzskatīt 1930. gadus. 1935. gadā tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera, kas nodibināja amatnieku biedrības praktiski visās lielākajās pilsētās. Šo biedrību darbs aptvēra ne tikai to biedru amata prasmes paaugstināšanu, bet arī bibliotēku dibināšanu, amatnieku vasaras nometņu, tūrisma braucienu, dažādu amatnieku pasākumu rīkošanu, žurnāla «Amatnieks» izdošanu un pat amatnieku bankas dibināšanu.

1993. gada 2. februārī LAK darbība tika atjaunota un pieņemts likums «Par amatniecību», kas noteicis, ka par nodarbošanos ar amatniecību uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus dažādos amatos.

1998. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem tiek apstiprināti 157 amati, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Šobrīd LAK sistēmā darbojas vairāk nekā sešdesmit amatnieku organizāciju. Ir izveidoti amatnieku reģistri, sava izglītības, informācijas un zinātnisko pētījumu sistēma, attīstās cieša sadarbība ar Latvijas valsts, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām un analogām organizācijām ārvalstīs.

Laika gaitā un dažādu objektīvu apstākļu dēļ daudz kas amatnieku darba ikdienā mainījies, arī problēmu netrūkst, tomēr divi no Valmierā strādājošajiem amatniekiem, ar kuriem sarunājās «Liesma», savam izvēlētajam amatam joprojām palikuši uzticīgi.

Par dzimtas mājvietu «Varavīksnes», kas atrodas Vaidavas pagastā, kā pārliecinājāmies, zina vien retais, pat netālie kaimiņi par to neko nemācēja stāstīt, lai gan ekociematiņš te, gluži klajā laukā, aizsācies jau pirms deviņpadsmit gadiem, kad Broņislavs un Inese nonāca pie atskārsmes, ka Rīgas dzīvoklī laimīga dzīve nesanāks. Sākās īpašuma meklējumi laukos.

Kaķis ģimenē. Vairāk rūpju vai vairāk prieka un mīlestības? Par meinkūna šķirnes kaķi Carrado stāsta valmieriete ANDRA RŪSE.

Viņnedēļ «Liesma» iegriezās Vaidavas pagastā, kur viesojās pie uzņēmēja, SIA «Dabas auglis» īpašnieka NAURA JURGENBERGA. «Dabas auglis» nodarbojas galvenokārt ar cidoniju audzēšanu, pārstrādi un augļu un ogu produkcijas realizāciju. 

Tagad dārzā, ko Rita sauc par savu laboratoriju, tiek audzētas tikai viņas pašas selekcionētās dāliju šķirnes un sēkl­audži.