Ideja, padoms, rezultāts

- 26.Marts, 2024
PROJEKTS
Laikrakstā

Noslēgumam tuvojas Mediju atbalsta fonda atbalstītā projekta «Mēs paši» rakstu sērija «Esi vesels!». Šajā reizē, turpinot aizsākto sarunu ar Novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītāju RIHARDU ZALTI, neliels ieskats veselības veicināšanas iespējās Valmieras novadā.

Cik svarīgi pašvaldības ieskatā ir veicināt novada iedzīvotāju veselību?

Rūpējoties par iedzīvotāju labklājību, viens no svarīgiem punktiem ne tikai pašvaldības attīstības plānos un stratēģijās, bet arī rīcībā ir fizisko aktivitāšu pieejamība. Pie šīs stratēģijas arī pieturamies. Valmiera un Valmieras novads izsenis ir bijis sportisks, ar senām tradīcijām, spēcīgiem klubiem, vairākiem sporta veidiem ar bagātīgu vēsturi. Noteikti varam lepoties ar to, ka novadā ir četras sporta skolas, kurās iesaistīti vairāk nekā divi tūkstoši bērnu un jauniešu. Cilvēki arī individuāli skrien, nūjo, brauc ar riteņiem. Iespēju robežās uzturam un attīstām rekreācijas zonas – labiekārtojam parkus un dabīgi izveidojušos pastaigu un skriešanas maršrutus. Labākie piemēri minami Valmierā, Mazsalacā Skaņākalna dabas parks, kā arī daudzas vietas visā novadā. No pašvaldības puses tiek raudzīts, lai vietās, kur nav vietējo sporta organizatoru, pašvaldībai sadarbojoties ar Latvijas līmeņa organizācijām, klāt tiktu liktas tautas sporta aktivitātes. Tie ir dažādi skrējieni, riteņbraukšanas pasākumi, kas pieejami gan ikvienam novada iedzīvotājam, gan viesiem.

Iesaistot vietējos entuziastus, visā novadā gan organizatoriski, gan reizēm arī finansiāli un saimnieciskā kārtā cenšamies nodrošināt arī ziemas sporta aktivitātes – tiek veidotas distanču slēpošanas trases, ledus laukumi. Diemžēl pašvaldībai nav pietiekamā apjomā šāda veida tehnikas un arī cilvēkresursu, tāpēc paļaujamies uz vietējiem entuziastiem. Piemēram, ilgāku laiku sadarbojamies ar Strenču apvienības vadītāju Jāni Pētersonu, kurš ar saviem domubiedriem brīvprātīgi iesaistās ziemas sporta veidu pieejamības nodrošināšanā. Viņam tiešām rūp sports un tas, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu iespēja ar to nodarboties. Valmieras pusē aktīva sadarbība šogad izveidojusies ar Baiļu saimniekiem Vanagu ģimeni, kura kopā ar Arti Ločmeli, kluba «Burkānciems un Ko» vadītāju, sniedz neatsveramu ieguldījumu. Rūjienas pusē tāds ir Raivo Kužums, Matīšos Dzintars Robulis, kurš rūpējas par hokeja laukumu. Vienīgi Latvijas ziemās laikapstākļi ir ļoti neparedzami, reizēm ieguldītais darbs un entuziasms prieku sniedz vien īsu laiku. Kocēnu apvienībā gan ar tehniku, gan cilvēkiem piedalās Kocēnu sporta skola, aktivitātes nodrošina pašvaldība. Taču ne visur tas iespējams, un ciešā sazobē ar Sporta pārvaldes kolēģiem un apvienību vadītājiem meklējam risinājumus, kā nodrošināt iespējas vēl plašākā teritorijā.

Vai rūpe tiek turēta par visām iedzīvotāju vecuma grupām?

Cenšamies rast zelta līdzsvaru starp visām trim grupām – jauniešiem, pensionāriem un vidēja vecuma cilvēkiem. Ja runājam par senioriem, tad lielais mīnuss ir tas, ka ir beidzies Eiropas fondu finansējums veselības veicināšanas projektiem, kas nodrošināja vingrošanas, peldēšanas, nūjošanas apmācības un nodarbības visa novada teritorijā. Pašlaik šajā ziņā iestājies neliels vakuums. Gaidām, kad būs apstiprināti jauni MK noteikumi un varēs startēt ar jauniem projektiem. Ar kolēģiem šo jautājumu regulāri pārrunājam. Bet lieliski sadarbojamies ar Ievu Stiģi un Jāni Daini, lai nodrošinātu, ka mūsu sportisti var ar panākumiem pārstāvēt mūsu novadu Latvijas Sporta veterānu savienības ikgadējās sacensībās. Bērnu un jauniešu aktivitātes sportā tiek nodrošinātas caur mūsu sporta skolām, kur ir plašs piedāvājums interešu un arī profesionālās ievirzes programmās, mērķtiecīgi rūpējoties par jaunās paaudzes fizisko aktivitāti. Atbalstīti arī pieaugušo klubi. Tādā veidā tiek iesaistīts plašs iedzīvotāju loks.

Kāds šīm iedzīvotāju vecuma grupām ir telpu nodrošinājums?

Valmierā tas noteikti nav pietiekams, īpaši rudens un ziemas periodā, kad visas izglītības iestāžu sporta zāles ir ļoti noslogotas – beidzoties skolas darbam un interešu izglītības pulciņiem, tās izmanto sporta skolas ar savām grupām. Sportisti, arī darba kolektīvi brīvas telpas meklē Valmieras apkārtnē – Brenguļos, Rencēnos, Kocēnos. Ārpus Valmieras situācija ir labāka. Katru gadu atverot kādu jaunu sporta zāli, ceram šo telpu deficītu atrisināt. Tagad cerības saistās ar Gaujas krasta vidusskolas-attīstības centra jauno sporta zāli, kuru ekspluatācijā paredzēts nodot šī gada pavasara beigās. Būs brīvākas rokas operēt ar sporta zāļu noslogojumu.

Cilvēki kļūst arvien aktīvāki?

Gribas tam ticēt, bet visi pētījumi un dokumenti liecina, ka īsti ne. Latvijā ir augsts, ja ne augstākais, cilvēku aptaukošanās līmenis, daudz sirds un asinsvadu slimnieku. Kā novads varbūt varam lepoties ar sportiskajām tradīcijām, bet ne Latvijā kopumā. Prieks, ka aktivitātēs iesaistās daudz bērnu un jauniešu, bet diemžēl nav tā, ka visapkārt visi kustas.

Kā varētu sportam piesaistīt jauniešus, kas klīst pa ielām vai sēž dīvānos ar telefonu rokās?

Jā, tos, kuri neizvēlas masu sporta veidus, ir grūti izkustināt. Varu minēt arī labu piemēru – aktīvās atpūtas parku «Mežs», kas virzīts uz ekstrēmajiem sporta veidiem. To popularitāte pēdējos gados arvien pieaug – tiklīdz pavasarī parādās pirmie saules stari, tur apmeklētāju netrūkst. Tas ir tas brīdis, kad jaunieši nevis sēž mājās pie telefoniem, bet socializējas, bauda iespējas kustēties. Liels pluss ir arī tas, ka, atverot šo parku publiski, vienlaikus Jaunatnes centrā «Vinda» atvērām programmu «Ekstrēmie sporta veidi», kur sakombinējām vispārējo fizisko sagatavotību ar ekstrēmo sporta veidu pamatu apguvi. Programma ir ļoti pieprasīta. Vasarā jaunieši lielākoties nodarbojas pa skeitparku, ziemā ar slēpošanu, kalnu slēpošanu, snovbordu. Bērni ir ar ļoti labām pamatprasmēm, drošā vidē, mācās instruktora pavadībā, attīsta fizisko sagatavotību.

Šobrīd ar pusaudžiem nodarbojas kolēģe Marta Garā, kura arī pati ir ekstrēmo sporta veidu fanātiķe. Viņai pamazām rokas sāk kļūt par īsām. Ir jāveido jaunas grupas un jāsāk domāt par vēl vienu instruktoru.

Kā sportam ir ar naudiņām novada pašvaldības budžetā?

Procentuāli kopējais sporta nozares budžets 2024. gadam, neskaitot sporta skolu finansējumu, salīdzinājumā ar pagājušo gadu krities par apmēram četrdesmit procentiem, no tā atbalsts, kas tieši mērķēts uz sporta klubu darbību un pasākumu organizēšanu, piedzīvojis apmēram divdesmit procentu kritumu. Nācās atteikties no jaunām iniciatīvām, lielākiem projektiem sporta infrastruktūras attīstībā. Piemēram, Valmierā, Pārgaujas pusē, beidzot vajadzētu savest kārtībā posmu, kas savieno Dzelzs tiltu un Centrālo tiltu, veidojot pilnvērtīgu apli, lai tur var gan iziet, gan izskriet un māmiņas ar ratiem izbraukt.

Jācer, ka aktivitāte nenoplaks un varēsim sagaidīt finansiāli labākus laikus.

Joprojām skatāmies līdzi un klausāmies, ko sporta klubu pārstāvji, ko aktīvie iedzīvotāji vēlas, diemžēl šo vēlmju saraksts joprojām ir lielāks nekā iespējas tās īstenot, tāpēc nākas izvirzīt prioritātes, secību to īstenošanai. Ar steigu prasās uzlabojumi airēšanas bāzes «Krāces» tiesnešu mājai un laivu glabātavai, kā arī visai bāzes teritorijai. Tur saredzam lielu potenciālu ne tikai sporta attīstībai, bet arī tūrismam un pilsētas zīmola veidošanai, taču tas prasa lielus finanšu resursus. Tāpēc pašvaldība meklē iespējas piesaistīt kādu valsts vai Eiropas fondu finansējumu.

Vēlos piebilst, ka mēs savā Sporta pārvaldes darbā vienmēr esam uzsvēruši, ka nevaram visās vietās būt klātesoši, visur visu nodrošināt, bet vienmēr aicinām vietējos entuziastus un domubiedru kopas, kam interesē sports un aktīvs dzīvesveids, vērsties pie mums, lai sadarbotos un meklētu risinājumus, kā ikvienā vietā novadā nodrošināt fiziskās aktivitātes. Spilgtākais piemērs pašlaik ir Seda, kur novada izveidošanas brīdī sporta jomā bija diezgan liels klusums. Gājām pie sediešiem ar priekšlikumiem dažādu sporta pasākumu organizēšanai, un arī vietējo bērnu vecāki aktivizējās. Pirmajos divos gados ar viņu iniciatīvu noorganizējām pasākumu, paralēli dodot viņiem arī organizēšanas ABC. Pašlaik tur jau izveidojusies organizācija, ar kuru sadarbojamies. Viņi paši dara, mēs pieslēdzamies ar savu padomu, vieglu uzraudzību, koordinēšanu. Šajā gadā izveidojušās vēl divas jaunas sporta organizācijas, kuras veido entuziastu, domubiedru kopas. Mūsu aicinājums visiem aktīviem cilvēkiem novadā – ja ir cilvēki, kuriem interesē sports, aktīvs dzīvesveids, droši vērsieties pie mums. Esam par!

LĀČPLĒŠA DIENAS SKRĒJIENS. Foto no Sporta pārvaldes arhīva

 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Rakstu sērija – MĒS PAŠI» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2023.LV/RMA/03

#SIF_MAF2023


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru