Jūlijs Cukurs

Lietainajā piektdienas vakarā pie Valmieras Kultūras centra pilsētas svētku ietvaros notika tradicionālā svētku gājiena izstrādājums Galamērķis: Valmiera 737. Iepriekšējo gadu gājienos piedalījās tuvu simtam uzņēmumu, iestāžu un biedrību kolektīvu, taču šajā reizē gribētāju fotografēties pušķotajos goda vārtos un pēc tam izbraukt tiem cauri bija vien daži desmiti, tomēr, pateicoties pasākuma komentētāja un fotogrāfa pūliņiem, brauciens tika izstiepts teju vai pusotras stundas garumā.

Latvijas Universitātes pasniedzējs, pētnieks, hobijzemnieks un pati svarīgākā loma - trīs bērnu tētis ELGARS FELCIS Launkalnes pagasta Zadiņu mājas apsaimnieko divus gadus, dēvējot šo apņemšanos par zināma veida avantūru ar visādiem izaicinājumiem, kas jāņem vērā, jo Zadiņos pastāvīgi sadzīvo vairākas ģimenes – pieci pieaugušie un četri bērni - ar visiem plusiem un mīnusiem.

Tiem, kurus interesē rokdarbi, Naukšēnu novada svētkos bija iespēja piedalīties Tautas lietišķās mākslas aušanas studijas Ērgļi vadītājas SANDRAS LAUBERTES dziju krāsošanas ar dabas materiāliem meistardarbnīcā. Viņa pastāstīja:

«Esmu pārsteigts un apmierināts, ka ir brīnišķīgi laika apstākļi, kas šādos sarīkojumos nav mazsvarīgi – laikam būsim to nopelnījuši,» pēc tautas modināšanas un saimnieču šova savos svētku iespaidos sestdienas rīta pusē dalījās Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.

Pirmo reizi Naukšēnu novada svētku vēsturē notika krāmu tirgus pie Cilvēkmuzeja, un arī Artūrs no Valgas ar saviem traukiem un servīzēm Naukšēnos bija ieradies pirmoreiz.

Tieši pusnaktī no piektdienas uz sestdienu Rīgā pie Brīvības pieminekļa tika dots starts tradicionālajam skrējienam Rīga – Valmiera, kas pirmo reizi notika tālajā 1989. gadā un līdz 1993. gadam norisinājās piecas reizes, bet 2014. gadā pēc Matīsa Vecvagara iniciatīvas tika atjaunots ar mērķi vākt līdzekļus labdarībai smagi slimo bērnu ārstēšanai.

INGUNAS ZUKURES Ķoņu pagasta saimniecība Stūri Rūjienas – Naukšēnu ceļa malā jau gadu desmitiem audzē zemenes ar bioloģiskām metodēm, ko apliecina saimniecībai piešķirtais Bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts.

Pagājušajā piektdienā 85 gadi apritēja vienam no cienījamākajiem un ievērojamākajiem naukšēniešiem VISVALDIM SKUJIŅAM. 

Ceļi lauku novados ir vieni no svarīgākajiem infrastruktūras objektiem, tāpēc to uzturēšanai un sakārtošanai allaž tiek veltīta liela vērība no pašvaldības puses. Kas pēdējā laikā šajā jomā paveikts Naukšēnu novadā, lai stāsta novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA: 

Ierasts, ka visā Latvijā 17. maijā, kad tiek atzīmēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, jebkuram interesentam ir iespējams iepazīties ar ugunsdzēsēju tehniku un aprīkojumu, kā arī tiek apbalvoti labākie dienesta darbinieki.

IVO LAUBERTS dzimis naukšēnietis, mācījies Naukšēnu vidusskolā, bet pēc 9. klases devies uz Ozolu arodvidusskolu, kur no 2001. līdz 2005. gadam apguvis lauku mājamatnieka būvgaldnieka profesiju, kā arī agronomijas pamatus.

Lai arī JURIS ŠAKALIS jau krietnu laiku dzīvo un strādā Valmierā, sirdī viņš palicis Naukšēnu patriots, jo tur pavadīta bērnība un skolas gadi. Vēlāk mācījies Cēsu 4. profesionāli tehniskajā metālistu vidusskolā, pēc arodskolas kādu laiku strādājis Rūjienā, tad 20 gadus kokapstrādes uzņēmumā, ko savulaik pazinām kā Vidzemi, nobraucis par šoferi, kamēr tā šoferēšana piegriezusies un Juris lēmis atgriezties galdniecībā. «Paliku Vidzemē pēdējais darbinieks, pats to nolikvidēju un sāku savu privātpraksi,» viņš atceras.

Pagājušajā ceturtdienā par godu 4. maijam Zemessardzes 22. kājnieku bataljona pārstāvji kopā ar 2. Vidzemes brigādes štāba personālu bija ieradušies Valmieras pansionātā, lai  tā iemītniekus apdāvinātu ar Cēsu konditorejā Solo ceptiem kēksiņiem. 

Par mūrnieku nepiedzimst

Tā savu profesiju raksturo naukšēnietis OJĀRS LŪSIS, kas par darba trūkumu nevar sūdzēties, lieti noderētu palīgs vai māceklis, kuram nodot tālāk savas zināšanas. «Galvenais ir prakse, prakse un vēlreiz prakse – kā jau visos darbos,» viņš uzsver. «Jo vairāk strādāsi, jo vairāk sapratīsi un mācīsies no savām kļūdām. Lai uzmūrētu krāsni, ir pamatpatiesības, kuras jāievēro. Man jau šķiet, ka tas ir samērā vienkārši. Es kādreiz smeju – ja es mūrēju pats, tad katrs cilvēks var mūrēt pats. Esmu arī iedrošinājis to darīt – ja māk pielikt līmeņrādi un metramēru, tad var. Savā profesijā esmu no A līdz Z – skursteņslauķis, mūrnieks, brīvprātīgais ugunsdzēsējs un vēl strādāju pagastā par kurinātāju, tāpēc man šis loks ir saprotams – vienīgi ķieģeļus pats vēl necepu. Domāju, ka šo rūpalu vajadzētu atjaunot, bet man nav neviena, kas kurbulētu un liktu – darām to!» 

Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli pēc marta brīvdienām visi skolēni Latvijā zināšanas apgūst attālināti. Kā tas notiek Naukšēnu novada vidusskolā, pirms Lieldienām stāsta skolas direktore AIGA STIERE:

Par aktuālo stāsta Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants JĀNIS BAGĀTS: