Ingrīda Zīriņa

Aizvadītajā 2015. gada maijā Valmieras ģimnāzija svinīgi atzīmēja 95. gadskārtu. Atverot brošūru par skolas vēsturi, manu uzmanību saistīja viens no direktoru uzvārdiem — Jānis Jansons. Spilgta personība. Latvijas brīvības cīnītājs, sabiedriskais darbinieks, pirmais Valmieras Valsts vidusskolas direktors. Dzimis Vaidavas pagasta Podzēnu Druļos 1890.23.III zemnieku ģimenē, Rubenes luterāņu latviešu draudzes reģistrā iegrāmatots kā Pētera un Annas, dzimušas Šneideres, no Vīgubēniem, pirmdzimtais. Bērnu pulciņš vēl sakuplos ar meitām Marri un Amāliju, dēlēnu Pēteri. 

Laimīgs esot dzejnieks, ja kaut vienu viņa dzejoli tauta no paaudzes paaudzē pazīst un dzied. Šķiet, vien retais nespētu noskaitīt vai nodungot Rietekļa «Še, kur līgo priežu meži» («Pie Gaujas»). Tā autoram, Jūlijam Eduardam Balodim (1856 - 1940), šomēnes 14. februārī apritēja 160.

Patiesības meklētājsTā par sevi savulaik esot teicis rakst­nieks Jānis Kārkliņš, kuram janvāra sākumā apritēja 125. dzimšanas diena. Bet ko zinām par šo uzņēmīgo vidzemnieku? Dzimis 1891. gada 6. janvārī (pēc j.st.) Valkas apriņķa Jērcēnu pagasta Rēpeņos. Vecāki, tēvs Gusts un māte Marija, vienkārši ļaudis, atbalstīja dēla vēlmi pēc izglītības. Jānis pirmās skolas zinības apgūst Ēveles draudzes skolā. Skolotāja Jūlija Gaiķa mudināts, pošas iestājeksāmeniem Valmieras pilsētas skolā, iztur tos. Mācības turpina turpat kaimiņos esošajā brāļu A. un E. Liepiņu proģimnāzijā, kuru pabeidzis jau kā tirdz­niecības skolu (1908).