Iespējams, gaidāmi karstākie Jāņi Latvijas vēsturē, prognozē meteorologi, bet Silmaču ļaudis jau iepriekš zina: tie vienmēr būs izdevušies neatkarīgi no laika apstākļiem, jo reizi gadā latvieši ļaujas kārtīgai līgošanai.
Pirms gadiem 25 Valmieras politiski represēto biedrības ilggadējā vadītāja Daina Krēpause ienāca vēstures stundā klasē pie mums, vidusskolēniem, stāstam par 1949. gadu viņa bija līdzi paņēmusi sauju ciedru riekstu. Es joprojām nezinu, kāpēc tieši šī sarunas epizode iespiedusies visspilgtāk atmiņā, un nezinu, ko darīja citi klasesbiedri, bet pēc uzzinātā par Sibīrijas bērnu likteņgaitām, toreiz pāris naktīs izlasīju Melānijas Vanagas «Veļupes krastā».
«Es eju pa savu iemītu taku un stabili eju. Grāvji malās mani nebiedē, un, kamēr vien varēšu, es to darīšu. Mana priekšniece teikusi: galvenais ir saprast, kas vecākiem darās galvā, un reizēm cilvēkiem ir arī jāiemāca: tā domāt nav normāli. Es viņai piekrītu,» sarunā ar «Liesmu» sacīja Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta galvenā inspektore Valmierā RENĀTE ALBERGA.
Dienā, kad Valmieru darba vizītē apmeklēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, valsts pirmajai lēdijai bija savi darba plāni.
Mazsalacā ir tradīcija, ka reizi mēnesī no aprīļa līdz oktobrim, ja laiks atļauj, vietējie var iepirkties gadatirgū. Jūnija vidū tas notika jau pirmsjāņu gaisotnē.
Jau piekto gadu Mazsalacā notiks jāšanas sporta cienītājiem un zirgu mīļotājiem paredzēts pasākums «Mazsalacas kauss».
Rītvakar Jāņu ielīgošanas pasākums notiks Ramatā. Pēc pāris dienām arī Sēļos un Mazsalacā paredzēta svētku nakts balle.
Valmieras cietumā strādājošajiem speciālistiem un skolotājiem ir pārliecība, ka ieslodzījums vismaz kādam no 400 puišiem un vīriem, kas izcieš sodu, var būt pieturvieta, lai atspertos jaunam un labākam ceļam dzīvē.
Pagājušajā piektdienā Valmieru darba vizītē apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni.
Valmieras SOS bērnu ciemata jaunieši uz futbola turnīru bija aicinājuši Valmieras pašvaldības un partijas «Vienotība» sportiskākos pārstāvjus. Izklaides diena bija izdevusies.
Pirms dažām dienām plašsaziņas līdzekļi bija pārpildīti ar ziņām un komentāriem, ka sabiedrībā zināmas personas patriotismu salīdzina ar idiotismu, cenšoties apgalvot, ka Latvijā pašlaik paliek un dzīvo vien tie, kurus vairāk velk nevis pie tēvzemes, bet uz plānprātības pusi.
Valmieras pansionāta iemītnieki iepriecina sevi, piedaloties dažādās radošās nodarbēs.
Valmieras pilsētas vispārizglītojošās skolas kļuvušas par partneriem Valmieras vides deklarācijas ieviešanā.
Partnerības apliecinājumu improvizētā zaļajā klasē Valmieras 5. vidusskolas pagalmā parakstīja skolu direktori un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, bet zīmogs tālejošiem plāniem tika likts ar augošiem darbiem. Pašvaldības un skolu pārstāvji Raiņa ielā iestādīja 12 liepas.
Valmieras invalīdu biedrība «Atspēriens» kopā pulcināja mūspuses nevalstiskās organizācijas, kurās darbojas cilvēki ar īpašām vajadzībām, lai iepazītos, tālākizglītotos un sadarbotos.
Pašiem sava skola, klases un darbnīcas, kur apgūt profesiju, angāri, kur strādāt, veikals, lai iepirktos, pirts, kur mazgāties, virtuve, kur gatavot ēst, un plaša ēdamzāle, kur baudīt maltītes. Vēl medpunkts, radošā māja, iekopts atpūtas stūrītis brīvā dabā, telpa, kur laulāties, arī kapela, ja gribas dzīvi pārdomāt. Tas viss rodams Burtnieku novada Valmieras pagasta Valmiermuižā, Dzirnavu ielā 32. Tā ir Valmieras cietuma juridiskā adrese.
Pirms pāris dienām pirmoreiz protesta akciju pie valdības ēkas Rīgā rīkoja ģimenes ārsti, uzsverot, ka situācija veselības aprūpē ir dramatiska.
Salasīju putnēnam sauju ar gliemežiem, izmetu zem krūma samitrinātu maizi, ielēju lēzenā traukā ūdeni un domāju, kā vēl lai tam jaunulim palīdz, ja paša vecāki nepalīdz. Maldi. Dzīvnieku un putnu pasaulē tā nenotiek. Tam jaunulim pietika tikai iečerkstēties aiz bailēm, ka cilvēks bija pienācis par tuvu, un likās, ka tūlīt savā matu ērkulī sajutīšu to, kā vārnu pāris mīl savu turpinājumu. Vārnas bija paslēpušās kuplā vecā ābelē un, rādot, cik dusmīgas uz mani par neticību viņu rūpēm par bērnu, plēsa gan koka mizu, gan pārmetumu pilnu skatienu lūrēja virsū...
Ciešanu mocīts cilvēks, vēlēdamies cieņpilnu aiziešanu, lūdz ziedot līdzekļus, lai varētu veikt eitanāziju Šveicē. Latvijas likumdošana to nepieļauj. Pie mums runā par to, ka jāattīsta paliatīvā aprūpe, bet pakalpojums joprojām ir nepilnīgs. Būt blakus slimībā, veselībā un aiziešanas brīdī — tāda ir Vidzemes slimnīcas Paliatīvās un īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas kolektīva ikdiena. Saruna ar nodaļas virsmāsu INTU SĪKU.
Ģimenes saziedo prāvu summu, lai atbalstītu bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām.
Oļesjas un Maksima mamma TATJANA ĻUDVIKOVA strādā Valmieras cietumā. Viņa ir Sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece. Mamma, kura bezgalīgi mīl pašas bērnus, bet nekautrējas atzīt, ka darbs ir viņas otrās mājas.