Ar puķēm rakstīts Valmieras vārds
Par uzrakstu «Valmiera» vietējie saka, ka tas ir mūžīgs. Tā arī valmierieši drīkst domāt, jo no ziediem veidotais uzraksts Gaujas labajā krastā Valmierā ieaicina kopš 1937. gada.
Par uzrakstu «Valmiera» vietējie saka, ka tas ir mūžīgs. Tā arī valmierieši drīkst domāt, jo no ziediem veidotais uzraksts Gaujas labajā krastā Valmierā ieaicina kopš 1937. gada.
Labdarības bumbu rallijā loterijas biļetes pirka simtiem valmieriešu un pilsētas viesu.
Vasaras olimpiskās spēles notiek reizi četros gados. Neatkārtojams notikums, kas ilgst vien pāris nedēļas. Ja pašlaik neesi atvaļinājumā, tad vienīgā iespēja ir spēlēm ziedot naktsmieru, vēlas vakara stundas un brīvdienas.
Mūsu pilsēta nosvinējusi 733. dzimšanas dienu. Iedzīvotāji tai vēlējuši daudz laimes, smaidīgus iedzīvotājus un izaugsmi nākotnē.
Kauguru pagasta «Jaunpalejās» gadu darbojas patvēruma māja grūtniecēm un jaunajām māmiņām. Vairāk nekā desmit gadus šo ideju attīstījušas biedrības «Ģimenes šūpulis» dibinātājas RUDĪTE BRŪVERE un IRĒNA BINDEMANE.
Matīšu deju kolektīvs «Līksme» piedalījies starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā Baltkrievijā.
Ja tu zini, ka jāgrauž gurķis, jo nav par ko nopirkt gaļu, ir nepatīkami, bet virkne mazāk turīgu cilvēku šo sajūtu pazīst, tāpēc publiski vairs nekreņķējas. Iztiek, savelk galus līdz algas dienai.
Visu nedēļu Valmiera ir gaviļnieces lomā. Pilsēta gaida ciemiņus dienā un naktī.
«Man ir divas dzimtenes — pirmā ir Uzbekistāna, kas mani radīja, uzlika uz kājām, lai varētu iet. Man ir otra dzimtene, un tā ir Latvija, kas devusi man spārnus,» sacīja BAHRIDDINS SINDOROVS, valmierietis un Latvijas uzbeku kultūras biedrības «NUR» priekšsēdētājs.
Izpušķojot pagasta centru ar vasaras ziediem, piedaloties braucamrīku parādē un lustējoties koncertuzvedumā, matīšnieki nosvinēja pagasta svētkus.
«Ikdiena mums paiet ar kolēģiem, ģimeni, kaimiņiem. Kapu svētkos, kas tagad vasarā, kopā sanāk radinieki, kas redzas varbūt reizi gadā. Kādreiz ironizē par to, ka pārlieku kapus kopjam, bet tā ir latviešu tradīcija. Uz kapiem ejam ne tikai, lai uzpostu, bet lai kavētos domās, un kurš tad pateiks: ir tā pareizi vai nav,» tā AIVA LASE, kura par sēru ceremoniju vadītāju strādā jau 40 gadus.
Nolemts sakārtot veselības aprūpes sistēmu. Vai kaut kas izdosies, rādīs laiks.
Cilvēkam ir visai grūti mainīt ieradumus. Esmu sevi pieķērusi domājam — kuras ir tirgus dienas, kaut tirgus placis jau gadu gadiem vaļā katru dienu, piedomāju, kura aptieka strādā svētdienā, kaut arī tas ir mainījies un vismaz pa dažām stundām brīvdienās strādā katra. Tas ir stāsts par pirkšanas paradumiem.
Ukraiņu priesteris un viņa audžubērni devušies velotūrē apkārt pasaulei, lai cilvēkiem stāstītu, cik bērnam ir svarīga ģimene.
Ļaudīm visā pasaulē priesteris GENNĀDIJS MOHŅENKO vēstījis: «Pieņemiet ģimenē bāreni!» Viņš zina, ko runā, jo pats audzina 32 ielas bērnus, bet izglābis vēl tūkstošus.
«Kaut nav mans, bet ļoti pārdzīvoju! Tāds prieks, ka atradās!» tādi ieraksti piektdien ļoti bieži bija lasāmi komentāros informācijai, kuru vairāku stundu garumā gaidīja, atļaušos teikt, lielākā daļa Latvijas. Vecāki uz mirkli novērsušies, un Rūdis kaut kur devies... Bērns pazudis, un paldies Dievam, ka ar šo vārdu salikumu mums pietiek, lai simtiem cilvēku nakts tumsā celtos, ģērbtos un brauktu palīdzēt.
Valmieru apmeklēja veselības ministre Anda Čakša.
Ministre tikās ar Valmieras un Valkas novada pašvaldību vadītājiem, apmeklēja Vidzemes slimnīcu un Latvijā lielāko ģimenes ārsta praksi, tiekoties ar primārās aprūpes speciālistu Juri Jakovinu.
Valmieras SOS bērnu ciematā dzīvo 63 bez vecāku gādības palikuši bērni. Nule kā ciemats ieguvis sertifikātu, kas apliecina: šeit nodrošinātā ārpusģimenes aprūpe ir atbilstoša Eiropas sociālo pakalpojumu standartiem.
Trīs dienas vasaras vidū līksmoja Mazsalaca. Svētki bija koši. Tie patika dažādām gaumēm. Atmiņā palika ar smaržām, garšu un noskaņu.
Ķeipenē dzīvo Ilze Andriksone, kuru zinātāji sauc par piparkūku feju. Piparkūku cepšana esot ģimenes tradīcija ceturtajā paaudzē.