Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centra fizioterapeite IEVA MĀRTIŅJĒKABA bija nominēta «Gada balvai medicīnā 2016». Trīs dāmu konkurencē par labāko Gada funkcionālo speciālisti kļuva pieredzes bagātāka kolēģe, bet Ieva zina, ka viņai viss ir priekšā.
Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiāles «Rūja» klienti piedalās dažādos pasākumos. Nupat notikusi Ziedu balle.
Muižā turpināsies danču naktis, izzinot latviešu deju tradīcijas.
Pārdomas rakstu otrdienas pēcpusdienā, kad aiz loga puteņo. Nav zināms, vai balts atnāks 8. marta rīts, jo ziemai šogad pārlieku mainīga daba. Varbūt jau līs, un vīrieši, vienā rokā turot papīrā ietītus ziedus, otrā lietussargu, šorīt būs steiguši uz mājām, darba vietām, lai, kur un kā nu vēl ierasts, sievietes iepriecinātu ar pavasara puķēm. Ziedu dāvināšanai nav ne vainas, ja piemirstam, kāda bijusi šīs dienas izcelsme. Galu galā grūti būs ne vien 8. martā, bet arī citos datumos sastapt sievieti, kura teiktu: man ziedi nepatīk!
Šis nebūs stāsts par dzimumu līdztiesību vai vēlmi pierādīt, ka sieviete var tieši to pašu, ko vīrietis. Nu, varbūt gandrīz to pašu, vai tieši pretēji — vēl vairāk! Runājam par veiksmīgiem cilvēkiem, kuri dzīvē dara to, kas pašiem vislabāk tīk.
Atklātā vēstule, kurā Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas darbinieki izteikuši atbalstu kolēģiem Rīgas Dzemdību namā un vērsuši uzmanību uz nebūšanām pašu darbā, radījusi vētru, šoreiz laikam ne ūdens glāzē, bet kādā lielākā traukā.
13 jaunieši pēc pāris mēnešiem beigs mācības Mazsalacas vidusskolā, lai piepildītu nākotnes sapņus un dzīves plānus.
Maijā apritēs gads, kopš TLMS «Mazsalaca» dalībnieki un daudzi rokdarbu cienītāji par savu teju otro dzīvesvietu sauc Amatu māju.
Meteorologi martu sola saulainu. Pilsētas un lauku ļaudis pavasari tuvina, iegādājoties puķu un dārzeņu sēklas, kūdras maisus un stādu konteinerus.
Daži romu bērni mācās Valmieras bērnudārzos un skolās. Romi ir viena no sīkākajām minoritātēm Latvijā, taču ilglaicīga. Romi tāpat kā latvieši un krievi cīnās par labāku dzīvi: izglītību, iztikšanu, tāpēc pēdējos gados daudzi izceļo.
Tapis dokumentāls vēstījums par cilvēkiem, kas agri zaudējuši vecākus, piedzīvojuši vardarbību, tikuši pamesti un pazemoti, kuriem nolaupīta bērnība.
Politikāņu dzīves aizkulises, mazohisms seksā, dzimumu identitātes graušana — tas viss bijis iemesls skaļām runām par to, ka arī grāmatu saturs var būt skandalozs.
Šo skolu apmeklē zīdainīši, divgadnieki, pirmsskolas vecuma bērni, arī viņu vecāki. Nodarbību sarakstā gandrīz nav brīvu vietu.
Valmierā notika saruna par to, kādi ir resursi un kādas iespējas, romu dzīvi Latvijā, tostarp Valmieras un Vidzemes pašvaldībās, padarīt labāku.
Tikai sliņķi Latvijā nevar atrast darbu — tā bieži dzird runājam. Arī pašvaldībās uzsver, ka jāattīsta atbalsta pakalpojumi, nevis jāpiešķir pabalsti, lai cilvēki neierakstītos uz palikšanu bezdarbnieku rindās, bet atgrieztos darba tirgū. Strādātu, lai pašapliecinātos, gūtu iedvesmu, krātu pieredzi, saņemtu atalgojumu, justos sociāli aizsargāti. Darbs būtībā sniedz drošības sajūtu, taču Latvijā šī sajūta ir ļoti mānīga.
Tā par Mazsalacas novadu saka novada pašvaldības domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS.
Popularizējot tautas muzicēšanas un dejošanas tradīciju, interesantas nodarbības notiek Sēļu muižā.
Pagājis mēnesis, kopš šajā sezonā Latvijā noteikts gripas epidēmijas sākums.
Tas nozīmē, ka vēl vismaz līdz marta vidum būs ziņas par saslimušajiem, jo vīruss cirkulē un neatstājas vairākas nedēļas, tad padodas pavasara saulei. Taču gripa atgriežas katru gadu, un, izrādās, tā notiek jau gadsimtiem ilgi.
Bērnu rotaļu vietas pieejamas lielveikalos, kafejnīcās, pat bankās, bet kultūras iestādēs tas pagaidām ir retums.
Ir cilvēki, kuri par atvaļinājuma laiku sauc tikai un vienīgi vasaru, taču ir tādi, kuri brīvās dienas un nedēļas taupa, lai tieši tagad — janvārī, februārī, vēl martā — paspētu brīvību baudīt kalna galā.