Ilze Kalniņa

Piektdienās ir sieviešu pēršanās dienas, bet sestdienās — vīru laiks. Tā rakstīts, reklamējot Mazsalacas pilsētas sabiedriskās pirts pakalpojumus.

Liela daļa pensionāru Latvijā, arī Valmierā, saņem ļoti zemas pensijas. Viņu mēneša ienākumi nepārsniedz 200 eiro. Šo cilvēku skaitā ir arī Valmieras pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja DAILE GOBA, kura uzskata, ka liela daļa darba mūžu nostrādājušo valstī būtībā kļuvuši sociāli neaizsargāti. Tāpēc arī Valmierā tika vākti paraksti, lai situācija mainītos.

Vērt dažādas rotas, gatavot vēja zvanus, izmantojot dekupāžas tehniku, vecus traukus padarīt par jauniem iemācījušās tās valmierietes, kas apmeklējušas pilsētas invalīdu biedrības «Atspēriens» radošās darbnīcas.

VSAC «Vidzeme» filiālē «Rūja» dzīvo 270 klienti. 15 no viņiem ir Jāņi.

«Liesma» sociālās aprūpes centrā viesojās pirmsjāņu nedēļā. Centra klienti darīja ikdienas darbus. Agris strādāja siltumnīcā, Maiga kopa ponijus, Arnolds baroja kaziņas.

Kocēnu novada zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kas reizi no reizes atzīta arī par skaistāko saimniecību rajonā, novadā un valstī, šogad svin 25. dzimšanas dienu.

Izglītības iestāžu pieejamība novadā nesaruks

Laubīte pilna ar jāņuzālēm, spaiņos stāv ozola zari, šur tur pa māla vāzēm dārza ziedi, kurus arī varot iepīt greznos vainagos. Tā šajās dienās izskatās rūjienietes ANTRAS KRASTIŅAS dārzā. Viņa kopā ar ģimeni jau sešpadsmito vasaru Līgo laiku, kā pati smej, sagaida, taisot biznesu. Krastiņu vainagus un zāļu pušķus labi iecienījuši valmierieši. Pērn Valmieras tirgū Līgo svētku laikā notirgoti desmitiem vainagu, arī biezie, kas pīti no rudzupuķēm. Izandelēti daudzi pušķi.

Piecpadsmit gadus vecā SOFIJA KALNIŅA jau pērnajā vasarā  iepriecinājusi daudzus rūjieniešus un mazpilsētas viesus. To meitene gatava darīt arī šovasar. Viņa piemājas pļavās labprāt plūc raspodiņus, pelašķus, gaiļbiksītes, asinszāli. Sofija tēju izkaltē, liekot žūt uz lina dvieļiem, tad kārto glītos papīra maisiņos un priecājas, ja kāds viņas vākto  zāļu tēju iegādājas.

«Sakoptākā lauku viensēta ar pieguļošo teritoriju» — šajā nominācijā, vērtējot sakoptākos īpašumus novadā, pērn  tika godinātas «Vecpunkas» Jeru pagastā un čaklā Mellupu dzimta.

Jeru pamatskolas skolotāji Sintija un Valērijs Markini  dzīvo mantotā īpašumā «Jaunstirnas». 

Nekas viņu nav tik spēcīgi uzrunājis kā jūra. Tās plašums, vējš. Jūra ir valmierieša ĒRIKA TOMSONA ilgošanās. Reiz piepildīta, bet tad mirklī aprauta. Viņš izlolojis un piepildījis arī sapni par ģimeni. Kopā ar sievu Ainu uzaudzinājis divas meitas — Daci un Daigu, kurām tepat pilsētā, vienā zemes placī, uzcēlis katrai pa mājai. Ērikam ir vēl kāds sapnis. Ja likteņa dzirnas mals tāpat kā vēlas sirmā pārcēlāja sirds, tad viņš sagaidīs Latvijas simtgadi. Un tad pēc pusotra mēneša, pašā gadu mijā, nosvinēs savu 100. dzimšanas dienu. Zinām taču, ka nekas nav neiespējams, ja cilvēks ko patiesi vēlas.

Beverīnas novada ļaudis apdara darbus, gaidot vasaras Saulgriežus

Mūrmuižā, Brenguļu un Trikātas pusē satikām vietējos, kuri stāstīja, ka jūnija vidus viņu mājās ir īpašs. Tie ir gaidīšanas svētki. Lauku cilvēki gaida ne tikai Līgo vakaru, bet arī savējos mājās, mazbērnu atbraukšanu, viņi pošas svinēšanai un cenšas nedēļu pirms Saulgriežiem izdzīvot tā, kā izsenis latvieši darījuši — izravē dobes, izpļauj pagalmu, nolūko jāņuzāļu pļavu un ugunskura vietu. Un vēl viņi spriež par to, ka, lai arī vasara šogad vēsa, ir jābauda katra diena, jo šis vēl ir laiks, kad tā stiepjas garumā. Pēc Saulgriežiem jau gads atkal metīs kūleni.

Vidzemes slimnīca domā par vides pieejamību 

Par invalīdu problēmām runā Valmierā un Gīterslo

Mazsalacu mīl vietējie un ciemiņi 

Sēļu muiža un vietējie ļaudis ir pagasta sirds