Triepj spilgti no dvēseles
Gribēdama radīt savu dzīvi tādu, kādu vēlas, Jolanta Mezīte pašmācības ceļā apguva gleznošanu.
Gribēdama radīt savu dzīvi tādu, kādu vēlas, Jolanta Mezīte pašmācības ceļā apguva gleznošanu.
Četru bērnu mamma Ilze Geidāne izveidojusi zīmolu Susurmiga. Čakli strādājot, top dažādas lietas, kas vajadzīgas zīdaiņiem, maziem bērniem, viņu vecākiem un arī cilvēkiem ar invaliditāti.
Kas notiek Latvijā, diskutējot un lemjot par to, kādi ierobežojumi pandēmijas dēļ atceļami un kādi vēl turami spēkā?
J. Endzelīna Kauguru pamatskola priecājas par lieliem un maziem audzēkņu sasniegumiem. Februārī vislielākais gandarījums par sasniegumiem novada olimpiādēs.
Pasaule jau vairāk nekā divus gadus pazīst vārdu salikumu Covid-19 un pandēmija. Latvijā viss sākās 2020. gada martā. Bija jāstājas pretim nezināmajam. Tolaik neviens arī nedomāja, ka pandēmijas apstākļos būs jādzīvo tik ilgi.
Valmiera iet pretim Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā. Un novada muižu tīkls tiek akcentēts kā nozīmīga daļa pieteikumā.
J. Endzelīna Kauguru pamatskolas skolniece Kristiāna Spalviņa piedalījusies jauno dizaineru konkursā. Viņa izdomājusi un izstrādājusi masāžas elementu zirgam vai ponijam.
Apaļo desmit gadu jubileju «Dzietiem» joprojām nav izdevies plaši nosvinēt. Deju kolektīvs cer, ka tas izdosies rudenī. Viņi strādā, mēģina, liek jaunas dejas un nemaz neslēpj, ka gatavojas īstiem Dziesmu un deju svētkiem.
Skolās, bērnudārzos un arī radošajās nodarbībās pieaugušajiem, kas notika pagastos, šajā nedēļā runas un darbi bija ap sveču liešanu, dedzināšanu un vaska dekoru veidošanu.
Šo pretstatījumu ir grūti saprast, jo skolu tīkla optimizācijai piekrīt retais. Ārpus pilsētas, ja to pajautātu, tad biežākā atbilde būs: skolai pagastā, mazpilsētā ir jābūt!
Pirms padsmit gadiem demogrāfa Ilmāra Meža balss bija kā saucēja balss tuksnesī. Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, bija pārdomāta demogrāfijas politika, īpaši valsts un pašvaldību atbalstu nodrošinot kuplākajām ģimenēm.
Ir reizes, kad nesanāk pelēks, jo kopā krāsas nedrīkst jaukt. Šoreiz runa pat ne par krāsām, bet par cilvēkiem. Viņu melno un balto dabu. Cilvēks spēj būt piķa melnumā, melni nežēlīgs un turpat blakus otrs – balts. Balti ir cilvēki, sirdī balti, kuri, spītējot pasaules neizpratnei, glābj mocītu bērnu kailo dzīvību.
«Esmu ar mazu bērnu, meklēju darbu», «Esam ģimene, kas palikusi bez regulāriem ienākumiem», «Paliku bez darba, tāpēc piedāvāju jums nopirkt pašas gatavotas rotas», un līdzīgs ieraksts, ka, paliekot bez darba, ir beidzot laiks ķerties pie gleznošanas un vēlme arī darbus pārdot, jo vajag naudu.
Mazsalacas Kultūras centrā līdz 16. janvārim skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Mazsalaca» vadītājas un tekstilmākslinieces Gaļinas Birkavas jubilejas izstāde «Apliecinājums».
«Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā» ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Jauno gadu varēja iesākt aktīvi. Slēpošanas sacensībās dalībnieku netrūka pat īsi pēc gadumijas.
Spītējot laikam, kas daudzus tik ļoti nogurdinājis, bērni dzimst. Mazāk, nekā gribētos un vajadzētu Latvijai, bet viņi joprojām sevi pasaulei piesaka. Gadumijas saruna ar Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārstu GINTU LAPIŅU.
Apsveikšana svaigā gaisā, kopīgas dziesmas un silta tēja – tā satikās draugi Ziemassvētku laikā.
Ziemassvētku laikā, tuvojoties gadu mijai, mēs meklējam īstos vēlējumus, īstos vārdus, īstās domas, un mums gribas kaut ko apņemties...
Ja Mīlestība tiešām uzvar pasauli, tad šis stāsts ir par to. Zaudējuma sāpes un nepadošanās. Mīlēt pāri dzīvības un laika robežai. Kristīne Spirģe no Jaunpiebalgas liek noticēt, ka cilvēks to spēj.