Aivars Ustups

Aivars Ustups

Zaļš piemineklis puskilometra garumā

5.Septembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad rudens  Latvijas dabas ainavas izkrāso neiedomājamākos toņos, ar izteikti taisnām līnijām tajās atkal  iezīmējas  baronu un muižkungu  atstātais mantojums — alejas. Tās stādītas uz muižām, medību pilīm un šodien pat vairs  neizskaidrojamām vietām. Ar  alejām Latvijā savā laikā ienāca  dažādas svešzemju koku sugas. Tā vai cita iemesla dēļ (sevišķi gados, kad aleju stādīšana vairs tikpat kā nenotiek) 60 no senajām alejām ir ieceltas dabas pieminekļu kārtā.  Tuvējie (bijušajā Valmieras rajonā) šādi dabas pieminekļi ir Bauņu muižas aleja, Dikļu muižas aleja, Lizdēnu lapegļu aleja, Mazsalacas Parka ielas aleja, Podzēnu aleja, Rencēnmuižas ozolu aleja.

Budžetā iekrātie miljoni un naudas atmazgāšana

29.Augusts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Aizvadītajā nedēļā aiz skandalēšanas par informācijas noplūdi no KNAB vai kādas amatpersonas Saeimas kriminālvajāšanai izdotā deputāta Askolada Kļaviņā (ZZS) lietā sabiedrības uzmanību  maz piesaistīja  divi, pat daudz nozīmīgāki vēstījumi naudas lietās. Viens negaidīti labs, otrs —  slikts.

FDP un pirmsvēlēšanu aģitācija

21.Augusts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Kad līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlikuši mazāk par diviem mēnešiem, šķiet, diezgan tieši priekšvēlēšanu aģitācijā ar būtiskiem secinājumiem  ir iesaistījusies arī Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Tie var ietekmēt  vēlētājus, kuri 6. oktobrī urnā iemetamā partijas sarakstu izraudzīsies nevis pēc  populāriem kandidātiem, partijas skaļuma, bet gan pēc programmās rakstītā. Vairums vēlētājiem vairāk par partiju  solījumiem sakārtot, uzlabot, pilnveidot  saimniekošanas, valsts pārvaldes un citas jomas daudz svarīgāk ir zināt, ko tās sola naudas lietās. Tādēļ vairākās pasaules valstīs jau ilgāku laiku ir  prakse pirms vēlēšanām vērtēt partiju politiskā piedāvājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Randu pļavas un Latvijas vienīgā sala jūrā

17.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kaut dažas  siltās dienas  nepavadīt pie jūras būtu liela apgrēcība. Bet man vēl lielāka apgrēcība ir dienu vadīt, bezdarbīgi guļot kāpās. Es parasti iedegumu ķeru, dodoties gar jūru pagarās pastaigās. Tā nu nesen devos uz Randu pļavām. Tur jau vairākas reizes esmu bijis pavasara un rudens putnu vērošanas ekskursijās (ornitologiem te izdevies diennaktī novērot pat 114 dažādu sugu putnus), bet tagad biju nolēmis  nesteidzoties palūkoties arī uz citām, tikai šeit sastopamām  augu un dzīvās valsts vienreizībām, kā arī jūras krasta īpatnējiem veidojumiem.

Numuri ar deputātu sarakstu numuriem

14.Augusts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Gandrīz vai aizmirstībā   laiks, kad uz Saeimas kārtējām vēlēšanām partiju pārstāvji jau naktīs dežurēja pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) durvīm, lai pirmās iesniegtu kandidātu sarakstus un attiecīgi tiktu pie mazākiem numuriem savām vēlēšanu listēm. Visa šī gaidīšanas procedūra  bieži tika papildināta ar sabiedrības uzmanību piesaistošiem šova elementiem, priekšvēlēšanu aģitācijā tas pat neprasīja papildu izmaksas.

Milzu apaļpūpēdis — Gada sēne 2018

1.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tā vien rādās, ka daudzu jo daudzu tīkamā nodarbe sēņošana šopavasar un laikam gan arī rudenī pārlieku lielā sausuma un karstuma dēļ tikpat kā izpaliks. Kā vēsta interneta portāls senes.lv, kas nu jau vairākus gadus apkopo sēņotājiem interesējošu informāciju, kaut cik vērā ņemamā daudzumā, lai būtu vērts sākt sēņot, šur tur ir saaugušas gailenes. Turpretī bekas un ierastās lapiņsēnes, var pat teikt, kā lielu izņēmumu tikai dažam ir palaimējies nejauši uziet. Arī tagad, kad dažs lietus mākonis sāk šur tur Latviju pārstaigāt, ļoti aizrautīgajiem sēņotājiem, kas tomēr cer pie sēnēm tikt, acīmredzot ir ļoti rūpīgi jāizpēta laika ziņas, kuros novados, cik intensīvi pirms nedēļas vai pat ilgāka laika ir kaut cik nopietni lijis, jo sausā mežā uz ierastām sēnēm cerēt ir veltīgi.

Čūska — dabai vajadzīga, bet cilvēkus biedējoša

1.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad kailām kājām var mežā iet

Varbūt nedaudz pārspīlēšu, bet ar diezgan lielu pārliecību ieteikšu, ka šī karstā vasara ir visatbilstošākā, kad ekstrēmu izjūtu cienītāji var doties pastaigā pa mežu, pat purvu kailām kājām, ar ļoti mazu iespējamību saņemt čūskas kodumu. Kā zināms, zīdītājiem un putniem, kurus saucam par siltasiņu dzīvniekiem, ir spēja diezgan efektīvi regulēt savā organismā siltuma uzņemšanu un atdevi, tādēļ tie spēj regulēt saviem ķermeņiem vajadzīgu temperatūru, ko tikai ārkārtējās situācijās ietekmē apkārtējā vide. Turpretī čūska ir tā sauktais aukstasiņu dzīvnieks, kas sava ķermeņa temperatūru spēj noturēt tikai tādu, kāda tā ir apkārtējā vidē. Tad nu izrādās, ka 30 grādi jau ir temperatūra, kas mūsu platuma grādos dzīvojošām čūskām vairs gauži nepatīk. Šāda karstuma pārciešanai tās meklē ēnainu vietu, ielien kaut kur dziļāk, tuvāk zemes vēsumam.

Nogaidīšanas laiks pirmsvēlēšanu klimatā

24.Jūlijs, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Kamēr daba sagādā Latvijas klimatam neierastu svelmi, sutoņu un pēc tam vietām lietusgāzes ar postošu vēju, nogaidošs klusums ir politiskajā klimatā. Dažu partiju skandalozie paziņojumi, notikumi pat ar KNAB iesaistīšanos vēl pirms Saeimas deputātu aiziešanas brīvdienās, pirms Dziesmu un deju svētkiem un pasaules futbola čempionāta kaislībām it kā gan vēstīja, ka 13. Saeimas vēlēšanu kampaņa varētu būt viena no skandalozākajām, kāda vien līdz šim bijusi. Tādu to pasteidzās prognozēt ne viens vien politisko norišu komentētājs. Taču nu, kad vismaz publiskajā telpā ir pieklusuši pat viskarstgalvīgākie partiju līderi, varētu domāt, pati daba teic viņiem priekšā, ka liels karstums arī politikā pat labākas ražas ieceres var ļoti sabojāt. Nav arī nekāds pārsteigums, ka atšķirībā no daudzām agrākām Saeimas vēlēšanām partijām vairs  nav vajadzības pēc skriešanas sacīkstēm, dežūrām pie Centrālās vēlēšanu komisijas durvīm, lai pagūtu savu deputātu kandidātu sarakstu pieteikt kā pirmo, jo atbilstoši pieteikumam tika dots arī kārtas numurs kandidātu listei balsošanai.

Bites pašas gan zina, ko viņām vajag zināt

20.Jūlijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Daudziem no mums, gluži kā populārās grāmatas varonim Vinnijam Pūkam, ir ļoti vienkāršota atziņa: «Ar bitēm jau nekad neko nevar zināt.» Sarunā ar bitenieci SANTU BIĻINSKU gan secināju, ka drīzāk daudzi cilvēki neko skaidri nezina par savām attiecībām ar bitēm, par šo čaklo dzīvo radību neaizstājamību dabas daudzveidības saglabāšanā. Bites cauri gadu tūkstošiem ir izveidojušas, savos gēnos un instinktos saglabājušas tādas dabas pazīšanas gudrības, precīzu savas rīcības motivāciju, ka cilvēkiem atliek vien no viņām to visu vēl mācīties, saprast, ko un kā bites zina.

Ceļveži uz ideālo Latviju

12.Jūlijs, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Pērkontēvs ar lietus mākoņiem pārstaigā Latviju, novērtēdams, kas noticis nedēļā, kamēr viņš, Saule, Daugava un citi latvju svētumi tika cildināti un dimdināti Rīgā Dziesmu un Deju svētkos. Tikmēr viņš bija mākoņus valdījis, lai svētkus nesaslapinātu. Visi, kas vien gribēja, tādēļ varēja atļaut savā ikdienas rūpēm pilnajā domāšanā šiem svētkiem ienākt ar cauri gadiem pelnītu līksmības, atraisītības un lielas kopības sajūtu. Dziesmu un deju svētki jau nekad nav bijuši un, cerams, arī Latvijas nākamajā simtgadē nebūs svētki, ko ar lēmumu, pat likumu piešķir tajā brīdī pie teikšanas esošie politiķi. Tos ar mēģinājumos pavadītajām, bieži pat atpūtas brīdim atņemtajām stundām dziedātāji un dejotāji, orķestru muzikanti nopelna, rada paši. Tie nevarētu notikt bez pašvaldību (pat rocības ziņā pieticīgo) deputātu labvēlīgās attieksmes pret pašdarbnieku vajadzībām, saimniekotāju (lieliski, ka arvien vairāk dejo un dzied arī viņi paši) materiāla atbalsta.

Zaļo gudrību dienā pie Zeltītes Kavieres

4.Jūlijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vasaras vidū vadīt dienu Vaidavas pagasta «Silkalnos» pie augu un it sevišķi ārstniecisko augu lieliskas zinātājas Zeltītes Kavieres ir zaļām pārdomām pilns piedzīvojums jebkuram, kurš grib pēc iespējas vairāk dzīvot saskaņā ar dabas likumībām, turēt sevi veselīgu ar tām veltēm, kas dabiskas ir dabā. Šādu iespēju būt «Silkalnos» uz pārrunām un praktiskām nodarbībām augu tēju, tinktūru, sīrupu gatavošanā nu jau vairākus gadus seminārā «Meža nekoksnes resursi, to izmantošana» piedāvā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» vecākais mežsaimniecības konsultants Ziemeļvidzemē  Andris Vīrs. Viņš atzīst, ka Latvijā, kopjot un audzējot mežus, vēl pārāk maz izmanto iespēju no meža gūt peļņu ne tikai ar koksni, bet arī kaut vai tajā vācot ārstnieciskos augus.

Vēlreiz par jāņuzālēm

15.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tuvu Līgo svētki. Jau tagad redzams, ka, vācot ziedus Jāņu vainagiem un tirgum domātiem pušķiem, tiek izbradāta ne viena vien sienam vēl nenopļauta pļava. Tas nu lai paliek laiskā saimnieka un ziedu plūcēju savstarpējo attiecību jautājums. Cits un allaž atgādināmais ir, ka diezgan aplamas ir līgodziesmu rindiņas: «Visa laba jāņuzāle,/ ko liek Jāņu vainagā». Nedrīkstam aizmirst, ka daža puķe un zāle ir tāds retums, dabas vērtība, kas ir pat ļoti saudzējama. Ziedu pušķi vai vainagu iespējams veidot, saplūcot gan debeszilās rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, papardes, kalmes un vēl daudzas citas skaistas puķes. Diemžēl iepriekšējie gadi liecina, ka dažai ziedu plūcējai neziņas vai alkatības dēļ joprojām roka pastiepjas noplūkt arī krāšņās savvaļas orhidejas — naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Tāds pats liktenis Līgo laikā dažkārt piemeklē arī staipekņus, pūkainās silpurenes, jumstiņu gladiolas, arī krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Par reto augu noplūkšanu dabas aizsardzības inspektori var uzlikt pamatīgu sodu. Taču ne jau soda dēļ vien jāatturas retumus plūkt. Kas gan tu esi par jāņabērnu, ja tevī nav draudzīgas attieksmes pret Latvijas dabu?

Gada tauriņš — raibas vasaras solītājs

15.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Simtnieka valkātājs

Latvijas simtgades gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par «Gada Kukaini 2018» izvēlējusies zīmīgu tauriņu, kas jau ar savu izskatu vien ir šim gadam vispiemērotākais. Proti, jāņogu raibenim (Polygonia c-album) pakaļspārnu apakšpusi rotā balts plankums «C» burta formā. Bet romiešu ciparu pasaulē «C» taču nozīmē skaitli 100. Tad kuru gan citu, ja ne tik izteiksmīgu tauriņu Latvijā simtgades kukaiņa godā celt?

Vilinošs piedāvājums gardēžiem Vecpuišu parkā

15.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ziediem bagātajā Vecpuišu parkā Valmierā, it kā konkurējot ar dobju krāsainību, pie vairākiem ozoliem šovasar aug koši, dzelteni oranži čemuri ar lielām daivām. Tie gan pat nedaudz ātrāk nekā puķes jau pēc nedēļas sāk bālēt un saplakt.

Latvijas ekonomikas kopēji un kāvēji

12.Jūnijs, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Latvijas simtgadē, kad šur tur vēl laukos var ieraudzīt ganāmies govis, gluži vai nejauši no atmiņas krātuvēm uznirst gudrā tautsaimnieka Kārļa Ulmaņa reiz paustā atziņā, ka «Latvijas nākotne ir teļos». Zemnieki šo vēlāk gandrīz vai par lozungu kļuvušo aicinājumu sadzirdēja, un Latvija pirmskara gados kļuva par vienu no konkurētspējīgākajām sviesta un siera eksportētājvalstīm Eiropā.

Ģeoloģijas gudrības pie Raunas Staburaga

6.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau rakstīju, ka maija pēdējā svētdienā prezentācijas pasākumā zinātnieki stāstīja par Gada ģeovietu 2018 — «Raunas Staburagu». Daudzajiem ieinteresētajiem te bija iespēja piedalīties nopietnās Latvijas ģeoloģijas mācību stundās. Iepriecināta par kuplo apmeklētāju pulku, viesus vispirms uzrunāja Raunas pašvaldības priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa pateicās zinātniekiem, kas šogad Raunas Staburagam ir pievērsuši īpašu uzmanību. Pašvaldība nu jau daudzus gadus te veikusi darbus, lai šī unikālā dabas teritorija būtu tūristiem pieejama, bet te tomēr itin nekas netiktu dabai traucēts: «Kopīgiem spēkiem par šo vietu rūpējoties, ceram mūsu veco Staburagu vēl ilgi redzēt jaunu!»

Bez rapša iztiksim, bez bitēm — nu nekādi!

29.Maijs, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Vasara nozied. Gan laukkopji, gan dārzkopji var sākt vērtēt rudenī gaidāmo ražu. Daudzām kultūrām tā būs ļoti atkarīga arī no tā, cik pēc vēsā pavasara, kad pēkšņi vienlaikus steidza ziedēt gandrīz vai viss, ziedus paguva apputeksnēt bites, kamenes, arī citi augiem pietiekami draudzīgi kukaiņi. Tādā pavasarī atkal aktuāls kļuva  jautājums — vai Latvijā dārzu un lauku, arī pļavu labai ražībai, šīs ražības kāpināšanai bišu un kameņu vispār pietiek? Zinātnieki vērtē, ka bites Latvijā apputeksnē pat vairāk nekā 80 procentus ziedošo augu. Tātad bišu dravas nav tikai medus, ziedputekšņi, vasks vai veselīgais propoliss. Aprēķini rāda, ka bišu «pienesums» laukaugu un dārzkopības produkcijas apjomam ir pat vairāk nekā 10 reizes lielāks nekā ienesuma vērtība tieši dravā. Tādēļ droši var teikt, ka bez bitēm vismaz Latvijā nopietna saimniekošana laukos nevar būt, un būtībā ir jādara viss iespējamais, lai pilnīgi nekas netraucētu šo čaklo kukaiņu lidojumus uz ziediem.

Reprezentē Gada ģeovietu

29.Maijs, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, nu jau 10 gadu biedrība «Ziemeļvidzemes Ģeoparks» sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem un Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) nosauc Gada ģeovietu. Šogad šis gods pienākas Raunas Staburagam.

Pie Burtnieka, putnu vērotājiem pār plecu lūkojoties

25.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau rakstījām, ka putnu vērotāju sacensībās «Torņu cīņas 2018», kas  notika aizvadītajā sestdienā un svētdienā, uzvarēja komanda «Himantopus himantopus», kas šogad putnus vēroja pie Burtnieka no Silzemnieku poldera torņa. Šīs komandas dalībnieki Ilze Bojāre, Andris Klepers, Ieva Mārdega un Mārcis Tīrums, kā sacensību noslēgumā noskaidrojās, 24 stundu laikā bija paguvuši no šī torņa pamanīt 100 putnu sugas, kas ir par 21 vairāk nekā vidējais no šī torņa novēroto putnu sugu skaits iepriekšējos gados (79).

Silzemnieku tornis uzvar putnu vērošanā

22.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Noslēgušās putnu vērošanas sacensības «Torņu cīņas», kas uzskatāmas par Latvijas gada galveno notikumu putnu vērošanā. Vērotājiem sestdien un svētdien 24 stundās bija jāpamana pēc iespējas vairāk putnu sugu salīdzinājumā ar no katra torņa līdz šim novēroto vidējo skaitu. Piekto gadu pēc kārtas šajās sacensībās uzvarēja komanda «Himantopus himantopus» (Ilze Bojāre, Andris Klepers, Ieva Mārdega, Mārcis Tīrums), kas tornī pie Burtnieka Silzemnieku poldera novēroja 100 putnu sugas — par 21 vairāk nekā šī torņa vidējais iepriekšējais rezultāts. Komanda «4ibisi» (Elīze Spridzāne, Toms Kohs, Imants Jakovļevs, Guna Roze), kas arī putnus vēroja pie Burtnieka, bet no Vīsraga torņa, šoreiz līdz šim šeit pamanīto putnu sugu skaitu pat nesasniedza un palika 9. vietā.