Aivars Ustups

Aivars Ustups

Viendienītes — dabas izmaiņu vēstneses

9.Augusts, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Par viendienītes cildināšanu šīgada «Dabas koncertzāles» muzikālajā uzvedumā  stāstīju «Liesmā» iepriekšējā piektdienā. Bet pirms koncerta bija dabas izziņas darbnīcas, kurās par viendienīti stāstīja zinātnieki. Te galvenais runasvīrs bija Rīgas Zooloģiskā dārza entomologs ARKĀDIJS POPPELS, kurš viendienītes uzskata par sava mūža kukaiņiem,  Kā universitātē  no pirmā  kursa sācis viņas pētīt, tā visu zinātnieka mūžu viendienītēm veltījis. Uzdevu zinātniekam  varbūt pat ļoti  naivu jautājumu:

Plaks riepu kalni un (varbūt?) protestēšana

6.Augusts, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Aizvadītajā nedēļā, saziņas līdzekļos izgaismojot notikumus, pārsteidzoši lielu ievērību guva  ziņa, ka Tukumā darbu sāk  riepu pārstrādes rūpnīca, kura  gadā tiks galā  vismaz ar pusi nolietoto riepu, kas gadā rodas Latvijā. Investējot 2,6 miljonus eiro, Baltijā un arī Eiropā vienu no modernākajām riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcām te ir izveidojis  «Eco Baltia grupas» vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide», kas līdz šim novadā bija pazīstams kā atkritumu savācējs.

Viendienītes dancināšana un dabas patiesības

2.Augusts, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Tūkstošiem klausītāju un skatītāju apmeklēti, izskanējuši «Dabas koncertzāles» šī gada koncerti (5. jūlijā Skrīveros un 20. jūlijā Līgatnē). Dabas, mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas bezmaksas performancēs — vispirms zinātniskajās darbnīcās, pēc tam mūzikas, dziesmu, deju un gaismu izteiksmīgā stāstā iepazinām ņipro ūdens kukainīti viendienīti, kuras mūžs ir vien viena diena.

Pieradināšana iztikt bez valdības

30.Jūlijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Pie secinājumiem, ka Latvijā ir laba dzīvošana arī bez jaunus lēmumus virzošas valdības,  tikām pieradināti jau tad, kad pēc pērn 6. oktobrī notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām jauna valdība  piedzima vien pēc 109 dienām. Kamēr emocionālākie jaunievēlēto deputātu un Saeima iekļuvušo partiju atbalstītāji tīri vai raudāja, ka malā viens pēc otra tiek atstumti viņu mīļoto partiju virzītie premjerministra amata kandidāti, saimniekotājiem un arī vairumam iedzīvotāju radās tīri laba jušana. Vismaz uz to laiciņu bija liela skaidrība un pat stabilitātes sajūta, jo aizejošā valdība nopietnus jautājumus vairs izlemt nedrīkstēja.

Nekas nevar būt dabiskāks par vēju

23.Jūlijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Pirms pāris gadiem uzzinājām, ka viens no lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem Ziemeļvalstīs «Eolus Vind AB» ir izteicis piedāvājumu arī Latvijā būvēt vēja elektrostaciju parku. Tika izvērtētas vietas, kur šāds parks ar diezgan tuvu vienai pie otras izvietotām, 100 metru augstumā paceltajām ar turbīnām varētu atrasties.  Nav jau  daudz teritoriju, kurās tāda būvniecība atmaksātos. Ir vien vairāki tā sauktie vēja koridori, pa kuriem vēji  pūš pietiekami spēcīgi un bieži. Viena no  visvējainākajām vietām ir Zemgales līdzenumi, kas, kā zināms, ir arī tā sauktā mūsu zemes maizes klēts. Tādēļ jau pirmie protesti bija, ka būtu bezjēdzīgi auglīgās zemes tērēt elektrības ražošanai. Kad ieceres virzītājiem izdevās  pierādīt, ka torņus var būvēt arī tā, ka tie graudaugu ražotājiem netraucēs, skanēja citas iebildes. Par vibrācijām, traucējumiem putniem, dabisko ainavu sabojāšanu utt. Cik un kuras no šīm iebildēm ir nopietnas un kuras ir vien sadomātas, teorētiski var iestāstīt vai visu ko. Taču reālas atbildes var sniegt tikai šāda parka darbināšana. Turklāt nav taču bezprāši nedz dāņi, nedz nīderlandieši, kas ar vēja ģeneratoriem saražo turpat vai pusi  no valstī vajadzīgās elektroenerģijas.

Māras vēstnesis vai vella iemiesojums

19.Jūlijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sagaida svētības nesēju

Pirms neilga laika gadījās būt klāt brīdī, kad saimnieks priecājās par zalkti, ko pamanīja savas mājas tuvumā izbūvētajā diezgan palielajā ūdens baseinā. Tur tas nesteidzīgi līkumoja vispirms pa saules labi iesildīto baseina akmeņaino malu, izpeldējās ūdenī un pēc tam, kaut ko sev netīkamu sajutis, veikli pazuda kādā akmeņu spraugā.

«Tuvējie kaimiņi stāstīja, ka šovasar zalkšu daudz, bet mūsmājās līdz šim nebijām manījuši. Nu varam priecāties, ka arī pie mums ir ieradies. Tā ir zīme, ka arī šogad laime mūsu mājai garām neies,» priecājās saimnieks.

Putnu tiešraižu atbalstam

19.Jūlijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau astoto gadu Latvijas Dabas fonds (LDF) interneta vietnē /ldf.lv/lv/tiesraide (arī LDF YouTube kanālā un vietnē http://straume.lmt.lv) nodrošina iespēju pa tiešo ielūkoties, kas notiek vairākās aizsargājamo putnu sugu ligzdās. Šopavasar ir piedāvājums ieskatīties vienā jūras ērgļa, zivju ērgļa, ūpja, melnā stārķa, vistu vanaga un divās mazo ērgļu ligzdās. Taču tehnika un darbi tiešraižu nodrošināšanai prasa pietiekami lielus līdzekļus. Tāpēc LDF sadarbībā ar SIA «Motacilla» ir radījuši īpašus kreklus ar tiešraižu varoņu – zivjērgļu un jūras ērgļa – portretiem. Šobrīd ir pieejami divu veidu krekli: uz viena attēloti 2017. gada zivjērgļu ligzdas iemītnieki Teo un Tīna. Savukārt uz otra krekla redzams jūras ērglis Raimis, kurš jau otro gadu saimnieko ligzdā Durbē. Katrs, kas šādu kreklu iegādāsies, atbalstīs tiešraižu turpināšanu, jo 10 eiro no katra par 30 eiro nopirktā krekla tiks tiešraižu nodrošinātājiem.

Kad divi Dižjuri nesaprotas

16.Jūlijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Negaisiem un postījumiem pārbagātās, gan lauku ļaudīm, gan saulainu atpūtu alkstošajiem pilsētniekiem netīkamās vasaras vidū vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pēkšņi, ar 15. jūliju, no amata atstādinājis Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Juri Jātnieku. Rīkojuma par atlaišanu gan nav. Vien J. Pūce negaidīti izteicis amata maiņas jeb «rotācijas» piedāvājumu. Tā kā J. Jātniekam tas nav bijis pieņemams, viņš piekritis parakstīt abpusēju vienošanos par darba attiecību izbeigšanu.

Spēle, kas daudziem var nepatikt

4.Jūlijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Gudri politiķi, varas vīri un saimniekotāji jau sen zina, ka bieži vien to, ko nevar panākt ar visstingrāko likuma bardzību, pieprasīšanu un pat sodīšanu, reizēm var dabūt cauri ar citiem, varbūt pat ne pārāk nopietniem, bet uz cilvēku azartu un citām vājībām trāpīgi mērķētiem paņēmieniem.

Dienās, kad jaunie putni ligzdas atstāj

3.Jūlijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vasaras pilnbriedā tiem, kas ieraduši vērot putnus, interesanti ir ieraudzīt, kā nu iemīļotiem vai pat mazāk tīkamiem putniem veicies ar ligzdošanu, cik katrā ligzdā jaunie putnēni izšķīlušies, kad un kā tie sāk izlidot, no ligzdām izrāpot vai pat izkrist. Sīkputnu pasaulē došanos gan pamana vien ļoti rūpīgs vērotājs. Vairumam no mums, kas mājas tuvumā vai dārzā bijām pamanījuši un saudzīgi sargājām ligzdiņu, no kuras sāka rēgoties barību gaidoši mazo putnu knābīši, viendien nākas vien secināt, ka ligzdiņa jau ir tukša. Atliek tikai novēlēt, lai  visiem mūsu putnēniem veiksmīgi lidojumi.

Ziediem visbagātākajā mūspuses pļavā

21.Jūnijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai pirms Vasaras saulgriežiem ļautu acīm priecāties par ziedošo pasauli, devāmies dabas izglītības centra «Ziemeļvidzeme» speciālistes Intas Somas vadītajā pārgājienā pa Randu pļavām Vidzemes jūrmalā.

Okupācijas draudi mūsu domāšanai

19.Jūnijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Vairāku notikumu virknē aizvadītajā nedēļā ne pārāk skaļi izskanēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā konferencē «Rīgas Stratēģiskās komunikācijas dialogs» (Riga StratCom Dialogue) pārrunātais. Šāds centrs Rīgā darbojas jau kopš 2014. gada, kad to dibināja Latvija, Igaunija, Itālija, Lielbritānija, Lietuva, Polija un Vācija. Nu  tam pievienojusies arī Nīderlande, Somija, Zviedrija, Kanāda un Slovākija. Konferences centrs rīko jau ceturto gadu. Šogad vairāk nekā 650 dalībnieki no 45 valstīm – augsta līmeņa eksperti no valsts pārvaldes, militārās jomas, akadēmiskās vides un privātā sektora – sprieda par izaicinājumiem mūsdienu informācijas telpā, kad jaunākās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai izplatītu dezinformāciju un ietekmētu cilvēku rīcību.

Latvijas zaļie noguļ uznācienu Eiropā

11.Jūnijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Informācijas drūzmā un pat haosā, kas ikdienā zib gar acīm, saklausāma ziņās un cenšas ielīst mūsu smadzenēs pat pa tiešo, katrs cenšamies vispirms atlasīt sev tīkamākās, pat ilgi gaidītās ziņas. Tādu, varbūt ne tikai sev vien tīkamu vēstījumu sadzirdēju arī Egila Levita pirmajā runā no Saeimas tribīnes, kad viņu ievēlēja par Latvijas nākamo prezidentu. Viņš solīja, ka strādās, «lai nākamās paaudzes mantotu stipru, drošu un zaļu Latviju». Tik augstā vietā aiz stipruma un drošuma akcentēt arī Latvijas kā zaļas valsts vajadzību līdz šim nebija solījis neviens prezidents. Arī ne Raimonds Vējonis, kurš līdz ievēlēšanai šajā augstajā amatā jau kopš 1990. gada pats bija Latvijas Zaļās partijas vecbiedrs, arī par vides un zaļajām lietām atbildīgo ministriju (to nosaukumi pie dažādām valdībām ir bijuši mainīgi) ministrs.

Arī pie Burtnieka atgriezušies jūras ērgļi

5.Jūnijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau vairākus gadus virs Burtnieka un tā pļavām putnu vērotāji pietiekami bieži manīja arī Latvijas dižākos putnus – jūras ērgļus (Haliaetus albicilla), kurus ornitologi savā žargonā dēvē par jūrniekiem. Novērojumu laiks un apstākļi, kādos jūrnieki bija redzēti, deva pamatu aizdomām, ka tuvumā ir jābūt arī šo putnu ligzdai. Nu «Latvijas valsts mežu vēstniecība» interneta adresē www.facebook.com/LVMVestnieciba ir izplatījusi vēstījumu, ka vairākus gadus ieilgusī jūras ērgļa ligzdas meklēšana Burtnieku ezera apkārtnē ir vainagojusies panākumiem. Veicot meža apsaimniekošanas darbus, ligzdu meža masīvā, kura platība aizņem turpat 2000 hektārus, atrast izdevies LVM vides plānošanas speciālistam Kasparam Liepiņam.

Kas vien gribēja, savējos uz Briseli dabūja

28.Maijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Kā jau gadiem dižās un mazāka mēroga vēlēšanās esam radināti, arī pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām Latvijā lielākā daļa deputātu kandidātu no 16 partijām vēlētājiem līdzšinējo septiņu pasaules brīnumu vietā solīja Eiropā sliet augšā, veidot, stiprināt arī astoto vai pat devīto brīnumu. It kā paši bija piemirsuši, ka ES valstu 751 deputāta lielajā barā mūsējiem pat nav ļauts būt vairāk par astoņiem. Tik un tā pratīšot, mācēšot citus parlamentā iekļuvušos (dažuprāt ne pārāk gudros) deputātus pārliecināt, ar latviešiem vien zināmiem buramvārdiem tā apvārdot, ka vismaz piecus gadus (līdz nākamajām vēlēšanām) uz Latviju nu plūdīs tādas pašas dažādu fondu un finansējumu plūsmas kā Vācijai, Francijai vai Nīderlandei... (Pēc viena tāda Valmierā notikušā daudzsolīšanas pasākuma, EP jau pasēdējušo deputātu mudināts, es pat lielāku naudas maku nopirku, sak, kaut kur taču tā vairāk šurp plūstošā nauda būs jāglabā!)

Strīdus ābols neapturami veļas tālāk

21.Maijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Starp dižiem un dažādiem notikumiem iepriekšējā nedēļā publiskajā telpā mazāk pamanīta palika Ministru kabineta (MK) 14. maija sēde. Taču tajā tika atļauts tālākripinājums daudziem pašvaldību vadītājiem ļoti nepatīkamajam strīdus ābolam – teritoriālajai reformai. Proti, akceptēja VARAM ziņojumu «Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli», dodot mandātu oficiālajām konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrības informēšanai par 35 pašvaldībām pašreizējo 119 vietā.

Septiņi kilometri Gada ģeovietas godinājumam

17.Maijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

11. maijā biedrība «Ziemeļvidzemes Ģeoparks» un Dabas aizsardzības pārvalde pulcināja ieinteresētos uz Latvijas 2019. gada ģeovietas – Vidzemes jūrmalas stāvkrastu – informācijas stendu atklāšanu un izzinošu pārgājienu.

100 dienas elegantos samta cimdos

14.Maijs, 2019
Viedokļi
Laikrakstā

Ir uzmundrinošs teiciens: «Ne čiku, ne grabu, jau rīts pie loga!» To atcerējos sakarā ar Krišjāņa Kariņa veidotās valdības pastāvēšanas 100 dienām. Ne jau kā šīs valdības atnesto gluži vai jauno rītu, bet laika ātrā ritējuma dēļ: līdz janvāra vidum pat nebija skaidrības, vai šajā Saeimā ievēlētie deputāti vispār spēs vienoties par valdības izveidošanu, skanēja prātojumi par iespējamām ārkārtas vēlēšanām. Kad valdību tomēr izveidoja, arī tad bars skeptiķu steidza apšaubīt tās darboties spēju.

Skaidrā ūdens brīdinājums

8.Maijs, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Grāmata par nākotni

Nesen laimējās bibliotēkā pamanīt un burtiski vienā piegājienā izlasīt somu rakstnieces Emmi Iterantas nākotnes paredzējuma romānu «Ūdens atmiņa». Tajā aprakstīta situācija, kad pēc globālajām klimata pārmaiņu radītajām katastrofām un naftas kariem pasaulē vairs nav ne vien šī lētā un gadsimtiem izšķērdīgi tērētā enerģijas avota, bet sāk izbeigties arī tīrais saldūdens. Cilvēce nu cenšas izdzīvot apstākļos, kad jāiztiek ar ierobežotām, katrai ģimenei stingri noteiktām atsāļota jūras ūdens porcijām, ko sadala pie varas esošie militāristi.

Gada koks un nenovērtētās vērtības

26.Aprīlis, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau 19. reizi savu dabas simbolu jeb Gada koku savā kopsapulcē īpašā balsojumā ievēlējusi arī Latvijas dendrologu biedrība (LDB). Parasti konkurē vairākas koku sugas, kam speciālisti grib pievērst īpašu uzmanību un vairāk papētīt, kā tām Latvijā klājas. Šajā godā pirmais 2001. gadā tika iecelts visparastākais pīlādzis (Sorbus aucuparia). Pērn, kā jau tas bija gaidāms Latvijas simtgadē, mūsu dižākajam kokam ozolam (Quercus robur) gan konkurentu nebija. Bet šī gada balsojumam atkal bija pieteikti divi nominanti – parastais skābardis (Carpinus betulus) un Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch). Balsotāju vairums Gada koka titulu šoreiz piešķīra liepai svešzemniecei, tā arī ļoti tieši izsakot atbalstu saviem kolēģiem Ukrainā un nosodot Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju.