«Mēs zemi neesam mantojuši no saviem vecākiem – mēs to aizņemamies no saviem bērniem.» Šī doma īpaši spilgti raksturo to, kādēļ mūsdienās arvien biežāk runājam par vides drošību un ilgtspējīgu attīstību.
Vides drošība nav tikai speciālistu vai valsts institūciju jautājums. Tā nozīmē tīru gaisu, dzeramu ūdeni, veselīgus mežus, bioloģisko daudzveidību un drošu dzīves vidi mums visiem. Ja daba ir vesela, ieguvēji ir arī cilvēki – retāk sastopami plūdi un augsnes erozija, labāk saglabājas dzeramā ūdens krājumi, meži spēj attīrīt gaisu un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi.
Savukārt ilgtspējība nozīmē prasmīgi izmantot dabas bagātības tā, lai to pietiktu ne vien šodien, bet arī nākamajām paaudzēm. Tas nenozīmē aizliegt cilvēkiem baudīt dabu vai saimniekot, bet gan atrast saprātīgu līdzsvaru starp cilvēka vajadzībām un dabas iespējām.
Viens no spilgtākajiem piemēriem Latvijā, kur šāds līdzsvars tiek īstenots ikdienā, ir Gaujas Nacionālais parks (GNP).
Latvijas dabas lepnums
Gaujas Nacionālais parks ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks. Tas dibināts 1973. gada 14. septembrī ar mērķi saglabāt Gaujas senlejas unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot iespēju cilvēkiem iepazīt dabu, atpūsties un attīstīt ilgtspējīgu tūrismu. Šodien tas ir arī lielākais nacionālais parks Latvijā, aizņemot vairāk nekā 91700 hektāru plašu teritoriju.
Parka galvenā vērtība ir Gaujas senleja – viena no senākajām un ainaviski iespaidīgākajām upju ielejām Baltijā. Parka mērķis ir aizsargāt Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas un nodalot vairākas īpaši bioloģiski vērtīgas teritorijas – Nurmižu gravu, Roču meža, Inciema senkrastu un Sudas purva rezervāta zonas. Gaujas un tās pieteku krastos īpaši reprezentatīvi ir devona smilšakmens atsegumi, kas lielākoties ir arī ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, veidojušies pirms aptuveni 370 miljoniem gadu. Izcili bagāta flora un fauna: konstatētas vairāk nekā 800 vaskulāro augu sugas, 149 putnu sugas, 48 zīdītāju sugas u.c. vērtības. Vairākos ezeros ir retas oligotrofu ezeru augu sabiedrības ar dortmaņa lobēliju, ezerenēm un ežgalvītēm. Parka mērķis ir arī veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Parka teritorija aptver Siguldas, Cēsu, Valmieras un daļu Smiltenes novada.
Taču dabas vērtības nav vienīgais, ar ko lepojas šī teritorija. Gaujas krastos gadsimtu gaitā veidojusies arī bagāta kultūrvēsturiskā vide – pilskalni, viduslaiku pilis, muižas, senie ceļi un apdzīvotās vietas stāsta par cilvēka un dabas kopīgo vēsturi.
GNP teritorija iedalīta piecās funkcionālās zonās. Ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citāda veida darbības. Tās ir dabas rezervātu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta. Pārējā parka teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušos ainavas struktūru.
Meži aizņem 47% no parka teritorijas. Kopš 2004. gada GNP ir daļa no NATURA 2000 tīkla kā teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai.
Tūrisma vēsturei GNP teritorijā ir senas tradīcijas. Pirmie apmeklētāji ar ceļa spieķi pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19. gadsimtā. Ik gadus tūkstošiem apmeklētāju piesaista savdabīgā ainava, Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības.
GNP atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.
Gaujas, Amatas un Braslas krastos iekārtotas ūdenstūristu un autotūristu apmetnes, kājāmgājējiem takas vairāk nekā 100 kilometru kopgarumā, bet velotūristiem maršruti visā Gaujas Nacionālā parka teritorijā. GNP ir nemitīgā attīstībā. Ir izveidoti jauni Dabas izglītības centri, tiek veikti labiekārtojumi tūrisma objektos. Līgatnes dabas takās apmeklētāji var vērot meža iemītniekus no rekonstruētajām skatu platformām un vērot Gaujas senleju no skatu torņa.
Kāpēc dabu nepieciešams sargāt?
Dažkārt rodas jautājums – kādēļ dabai nepieciešama īpaša aizsardzība?
Atbilde ir pavisam vienkārša. Dabas resursi nav neizsmeļami. Daba pati spēj atjaunoties, taču tikai tad, ja cilvēka darbība nepārsniedz tās spēju atgūties. Ja mežus izcērt ātrāk, nekā tie spēj atjaunoties, ja upes piesārņo vai izzūd dabiskās pļavas, sekas izjūt ne tikai augi un dzīvnieki, bet arī cilvēki. Pasliktinās ūdens kvalitāte, samazinās bioloģiskā daudzveidība, pieaug plūdu un sausuma risks, mazinās ainavas pievilcība un iespējas atpūtai.
Labs piemērs ir meža taka. Ja pa to pārvietojas simtiem cilvēku, nekas slikts nenotiek. Taču, ja katrs sāk iet savu ceļu blakus takai, pēc dažiem gadiem zūd meža zemsedze, sākas augsnes erozija un bojājas augu valsts. Tieši tāpēc daudzviet parkā apmeklētāji aicināti izmantot ierīkotās takas un skatu platformas.
Līdzīgi ir ar upēm. Gauja nav tikai iecienīts tūrisma maršruts vai skaists skats no Siguldas pilsdrupām. Gauja ir dzīva ekosistēma, kuras veselība ietekmē visu apkārtējo vidi. Dabiskās palienes uzkrāj palu ūdeņus un mazina plūdu risku, meži gar upes krastiem nostiprina augsni, bet daudzveidīgā augu valsts palīdz uzturēt tīru ūdeni. Ja šie dabiskie procesi tiek izjaukti, sekas kļūst jūtamas daudz plašāk nekā tikai vienā upes posmā.
Pārmērīgs troksnis, motorizēta satiksme vai neatļauta iejaukšanās upes krastos var traucēt zivīm, putniem un citiem dzīvniekiem. Tādēļ parkā noteikti īpaši dabas aizsardzības nosacījumi, kas palīdz saglabāt šo vidi arī nākotnē.
Vides drošība nozīmē drošību arī cilvēkiem
Bieži vien šķiet, ka dabas aizsardzība nepieciešama tikai dzīvniekiem un augiem. Patiesībā tā ir arī cilvēku drošības jautājums.
Piemēram, mežus nereti uztveram tikai kā koksnes ieguves vietu, taču mežs vienlaikus ir dabas laboratorija un mājvieta tūkstošiem dzīvo organismu. Veci koki un kritalas, kas dažkārt šķiet nevajadzīgi, patiesībā ir būtiski kukaiņu, sūnu, ķērpju, putnu un sīko zīdītāju dzīves ciklam. Meži piesaista oglekļa dioksīdu, attīra gaisu un palīdz mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Purvi uzkrāj ūdeni un mazina plūdu risku. Dabiskas upju palienes darbojas kā milzīgi sūkļi, kas lietavu laikā uzņem lieko ūdeni.
Ja šīs dabiskās sistēmas tiek iznīcinātas, sekas izjūt arī cilvēki – biežāk pieredzam plūdus, sausumu, karstuma viļņus un notiek lielāki postījumi vētru laikā. Pēdējos gados arvien vairāk izjūtam klimata pārmaiņu sekas – ilgstošus sausuma periodus, spēcīgas lietavas, vētras un meža kaitēkļu izplatību. Šie procesi ietekmē arī Gaujas Nacionālo parku. Tāpēc īpaši svarīgi kļūst saglabāt dabiskās ekosistēmas, jo tās vislabāk spēj pielāgoties pārmaiņām un vienlaikus pasargāt arī cilvēku.
Ilgtspējība – līdzsvars starp cilvēku un dabu
GNP ir teritorija, kur daba, cilvēks un saimnieciskā darbība pastāv līdzās.
Parkā dzīvo cilvēki, tiek apsaimniekoti meži, attīstās tūrisms, darbojas uzņēmēji un zemnieki. Vienlaikus teritorija sadalīta vairākās funkcionālajās zonās. Dažās no tām daba tiek īpaši stingri aizsargāta, savukārt citviet iespējama saimnieciskā darbība, ja tā nekaitē dabas vērtībām. Šāda pieeja ir ilgtspējīgas attīstības būtība – saglabāt to, kas ir neatkārtojams, vienlaikus ļaujot teritorijai dzīvot un attīstīties.
Pēdējos gados tiek pilnveidoti parka apsaimniekošanas noteikumi. To mērķis ir panākt, lai dabas aizsardzība būtu efektīvāka un vienlaikus saprotamāka zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas parāda, ka ilgtspējība nav nemainīgs stāvoklis – tā ir nepārtraukta līdzsvara meklēšana starp sabiedrības vajadzībām un dabas saglabāšanu.
Liela nozīme parka attīstībā ir ilgtspējīgam tūrismam. Katru gadu tūkstošiem cilvēku dodas pa Gaujas takām, apmeklē alas, pilis un skatu vietas. Tas sniedz ieguvumus vietējiem uzņēmējiem un pašvaldībām, taču vienlaikus rada papildu slodzi dabai. Tāpēc parkā ierīkotas dabas takas, skatu platformas un atpūtas vietas, kas palīdz novirzīt apmeklētāju plūsmu un vienlaikus saglabāt aizsargājamākās teritorijas.
Pērn Briselē svinīgā ceremonijā Eiropā lielākā dabas aizsargājamo teritoriju organizācija EUROPARC federācija pasniedza Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas sertifikātus. Eiropas Parlamentā sertifikātu pirmo reizi saņēma arī Gaujas Nacionālais parks (GNP) kā ilgtspējīga tūrisma galamērķis Eiropā.
Ko varam darīt mēs paši?
Par Gaujas Nacionālā parka saglabāšanu rūpējas Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar valsts institūcijām, pašvaldībām, zinātniekiem un zemju īpašniekiem. Tomēr neviena institūcija viena pati nespēj nosargāt dabu. To var izdarīt tikai sabiedrība kopumā. Katrs atbildīgi tam paredzētajā vietā nogādāts atkritums, saudzīgi iziets meža ceļš vai bērnam izstāstīts stāsts par dabas vērtībām ir ieguldījums kopējā mērķī.
Mēs lepojamies ar Gaujas Nacionālo parku kā vienu no Latvijas skaistākajām vietām. Taču īstā šīs teritorijas vērtība nav izmērāma ne hektāros, ne tūristu skaitā. Tā slēpjas spējā saglabāt dzīvu līdzsvaru starp dabu un cilvēku. Tikai tad, ja spēsim šo līdzsvaru nosargāt šodien, arī pēc simtiem gadu Gaujas krastos joprojām skanēs putnu dziesmas, pavasaros ziedēs vizbulītes un senās smilšakmens klintis turpinās stāstīt Zemes vēsturi nākamajām paaudzēm.
Laivošana pa Gauju. Foto: Dabas aizsardzības pārvalde
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007