Vakar Jāņa Daliņa stadionā Valmierā sākās un šodien turpinās Latvijas čempionāts ugunsdzēsības sportā.

Saulainā pavasara dienā Tallinā, pateicoties Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijas lektores un Tallinas Mūzikas vidusskolas skolotājas Jekaterinas Rostovcevas uzaicinājumam, skolotājas Ritmas Pētersones-Cepītes audzēkņiem Tomasam un Annai Tīnai Avišāniem bija iespēja piedalīties skolotājas Jekaterinas audzēkņu koncertā Kadriorgas pilī.

Kā zināms, arī šogad no 1. aprīļa lauksaimnieki var reģistrēt savus laukstrādniekus. Sezonas laukstrādnieku modulis ir pieejams LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Saimniecības savus sezonā nodarbinātos laukstrādniekus var reģistrēt EPS no 1. aprīļa līdz pat 30. novembrim.

Atjaunojot autoparku efektīvākai universālā pasta pakalpojuma un eksprespasta sūtījumu piegāžu nodrošināšanai, Latvijas Pasts uzsācis 41 jauna kravas mikroautobusa izmantošanu. Jaunie mikrobusi ir ergonomiskāki, ar mūsdienīgu vizuālo noformējumu, un ar tiem tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada. Kopumā plānota vēl 64 jau ilgstoši izmantotu mikrobusu nomaiņa pret jauniem modeļiem, uzlabojot gan piegādes ātrumu, gan automobiļu vadītāju darba apstākļus.

Jau 17. reizi notika Eustory un Vēstures skolotāju biedrības rīkotais skolēnu pētījumu konkurss «Vēsture ap mums» par tēmu «Darbs dara darītāju». Tas tika veltīts būtiskam ikdienas dzīves aspektam — darbam. Pasaulē ir daudz profesiju, taču katram cilvēkam ir stāsts par savu ceļu uz to. Pētījumu mērķis bija veicināt Latvijas vēstures izzināšanu, jauniešiem apzinot un analizējot vēstures avotus un izstrādājot avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu. Konkursa dalībniekiem vajadzēja atrast un izpētīt vēstures avotus par dažādām profesijām un darba vietām: dokumentos, vēstulēs, atmiņās, fotogrāfijās, sadzīves priekšmetos, ģimenes relikvijās, kā arī vēstures literatūrā.

Katra jauna gada sākumā masu medijos ir informācija par uzņēmumiem — lielākajiem nodokļu maksātājiem, to finansiālo atbalstu dažādām struktūrām vai institūcijām, kā arī, protams, investīcijām. Līdzīgi ik pa laikam varam lasīt kāda veiksmīga uzņēmēja biznesa veiksmes stāstu vai gluži pretēji — uzzināt par kārtējā uzņēmuma maksātnespēju vai bankrotu un no tā par izrietošajām sekām varam tikai iedomāties, piemēram, darbinieku atlaišana un līdz ar to ne tikai materiālais, bet arī garīgais diskomforts.

No 1. jūlija Valmierā stāsies spēkā jaunā suņu reģistrācijas pazīšanas zīme — oranžas krāsas žetons. Sunim atrodoties publiskās vietās, žetonam jābūt piestiprinātam pie suņa kakla siksniņas. Žetons apliecina, ka mājdzīvnieks ir reģistrēts Valmieras pilsētā un ka īpašnieks ir veicis ikgadējo suņa turēšanas nodevas maksājumu — 12 eiro par suni.

«Amerika ir ļoti pašpietiekama valsts, tāpēc amerikāņi ir individuālisti. Viņi nav kaimiņi, kam palūgsi puķes aplaistīt, tāpēc mēs, kas tur esam no austrumu bloka, vairāk turamies kopā,» saka Valmieras meitene ALISE ZARIŅA, kura dažu gadu laikā paspējusi dzīvot un strādāt ASV lielākajās pilsētās, kā arī Londonā.

Pirms nepilniem septiņiem gadiem Latvijā tika nodibināts jauns piena pārstrādes uzņēmums ar patriotisku nosaukumu "Latvijas piens". Uzsvaru dibinātāji lika uz to, ka uzņēmums pilnībā pieder pašiem zemniekiem, piena ražotājiem, tas ir, trīs piensaimnieku kooperatīviem. Tam būtu vajadzējis nodrošināt, ka saražoto pienu patiešām ir, kur likt, un ka pienam šeit pat, Latvijā, tiek radīta pievienotā vērtība.

Ko gribētu sagaidīt no valsts? Nelielā Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma "Vido" vadītājs Vidmants Paulavičs, dzirdot jautājumu,  telefona klausulē izmisīgi iesmejas, pirms burtiski izkliedz sāpi: "Lai samazina nodokļus – visiem!"