Runājot par veselības aprūpi Latvijā, kā pamatjautājums aizvien ir uzsvērta pakalpojumu pieejamība. Pētot rādītājus Eiropas Savienības mērogā, redzams, ka Latvijā tie ir viszemākie, un vēsta, ka ceturtajai daļai iedzīvotāju veselības aprūpe ir nesasniedzama. Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība balstīta uz trim vaļiem – pakalpojumu dārdzību, bezgalīgām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un nepārvaramo attālumu līdz ārstniecības iestādēm.
Publiskajā telpā diskusijas ap un par medicīnu lielākoties notiek caur finanšu prizmu. Pauls Stradiņš kādreiz definēja, ka medicīna ir zinātne, prakse un māksla. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās šim uzskaitījumam pievienojās – medicīna kā bizness. Kopš tā laika medicīnā tērētās naudas kopapjoms pasaulē palielinās ik gadu. Resursu pieaugums licis ļaužu apziņā medicīnu tvert finansiālā, nevis ētikas, zināšanu un profesionalitātes skatījumā. Tā lielākā daļa arī medicīnas pieejamību skata caur finanšu šablonu prizmu, par pieejamību uzskatot dārgas valsts apmaksātas zāles un izmeklējumus, sarežģītas operācijas un konsultācijas pie speciālistiem Stradiņa slimnīcā.
"Tas bija 2010. gada beigās, kad sajutu pirmos simptomus. Nedaudz vairāk piepūloties vai pat vienkārši ejot, bieži jutu, ka sirds sāk skriet, ir jāapstājas," atceras ērglēniete Zane Lazdiņa. Pēc došanās pie ģimenes ārsta, kas nosūtīja uz tālākiem izmeklējumiem, pāris mēnešu laikā apstiprinājās diagnoze – Zane sirgst ar pulmonālo arteriālo hipertensiju, kas ir palielināts spiediens plaušu artērijās.
Tā vienā teikumā varētu rezumēt viedokli, ko pauduši vairāki desmiti aptaujāto vecāku par bezmaksas zobārstniecības pakalpojuma pieejamību bērniem.
"Katrs darbs ir godājams, un katrs cilvēks pelnījis par darbu saņemt labu atalgojumu, bet, ja medicīnas māsai un veikala "Maxima" pārdevējai ir vienāda alga, jāpadomā par atbildību," uzskata Kuldīgas slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas māsiņa Sandra Abersone, kuru satiekam darbā viņas pirmajā dežūras diennaktī. Tai sekos vēl trīs – gan Kuldīgā, gan Bulduru slimnīcā.
Pirms diviem gadiem Talsu centrā izveidotās Kārļa Vilkastes ģimenes ārsta prakses darba laiks ir no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Tomēr realitātē viņš prakses durvis aizslēdz daudz vēlāk. Pacientu plūsma un uzliktais birokrātijas slogs ir liels. Ārsts neslēpj, ka ģimenes ārsta darbam jābūt aicinājumam, lai nesabruktu kārtējo šķēršļu priekšā.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar iesniedza Saeimā likumprojektu ar nosaukumu «Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem». Likumprojekts paredz pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nepaziņo par citas valsts piešķiršanu jaundzimušajam.
Ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā ir kāda līdz šim neatrisināta problēma, kas dienestam traucē operatīvi un kvalitatīvi veikt darbu. Tie ir automašīnu nobloķētie jau tā šaurie ceļi daudzdzīvokļu namu pagalmos.
Divi puiši apzinīgā vecumā paiet man garām, savā starpā kaut ko aizrautīgi pārspriežot un tukšojot atspirdzinoša dzēriena pudelītes. Nonākuši līdz vietējam dīķītim, viņi tās ar plašu vēzienu ielidina ūdenī un nesamulst, ka joprojām eju aiz viņiem un šādu rīcību redzu, jaunie cilvēki neatskatīdamies aiziet tālāk. it kā nekas nebūtu noticis. Acīmredzot savu uzvedību abi uzskata par normālu.
Turpinot atklāt Kokmuižas bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, nu jau par tradīciju kļuvušas Kokmuižas svētkos rīkotās ekskursijas pa muižas teritoriju. Sestdien trīs interesantas ekskursijas gida lomā vadīja Kocēnu novada pašvaldības domes projektu un tūrisma speciālists Toms Treimanis.