Zanes un Artūra Lašu ģimenē aug dvīņi Gustavs un Elizabete. Abi bērni mācās Kuldīgas Centra vidusskolas 3. klasē, kurā šajā mācību gadā tiek aprobēts jaunais kompetencēs balstītais izglītības modelis. Galvenā pārmaiņa, ko vecāki ir novērojuši, – bērniem vairs neesot jāstaipa smaga skolas soma, kas pilna ar mācību grāmatām. Tās tagad stāv skolā plauktā, un bērni pamatā strādā ar dažādām darba lapām. Stundās daudz tiekot rādīts uz tāfeles un lielā ekrāna. Arī pašiem bērniem ir jāmeklē informācija – nav vairs konkrētajā grāmatā "jāizlasa tas teksts, jāizpilda šis uzdevums, jāatbild uz tiem jautājumiem", stāsta vecāki.

Kamēr Talsu pusē joprojām ir arī skolas, kuras ar bažām raugās uz iecerētajām pārmaiņām izglītības jomā, Talsu 2. vidusskola tām pagājusi solīti pretī, labprāt piedaloties Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā", lai nebažītos, bet būtu starp tiem, kuri jauno izglītības modeli veido.

Ekspertu atzinību joprojām izpelnās Somijas izglītības sistēma, kas tiek dēvēta par vienu no labākajām pasaulē. Tam, ka izglītības kvalitāte šajā valstī ir augsta, piekrīt arī trīs bērnu tētis Alekss Hārtela no Seinejoki un mazliet iepazīstina ar savu kā skolēnu vecāka pieredzi.

Motivēts skolēns ir ikviena skolotāja sapnis. Bet to, kas skolēna acīs ir sapņa stunda un skolotājs, mēs vaicājām Madonas pilsētas vidusskolas skolniekiem un skolniecēm.

Tiklīdz Izglītības un zinātnes ministrija bija noformulējusi jauno jēdzienu – kompetencēs balstīta izglītība –, skolotāji vēl raustīja plecus un gaidīja skaidrību. Tagad, kad tā tiek ieviesta, sarunās ar pedagogiem nupat notikušajos Skolotāju dienas sarīkojumos dzirdams: "Mēs tā strādājam jau sen!"

Pagājušajā nedēļā samērā plaši tika apspriesta uzreiz vairāku dažādu partiju visai redzamu pārstāvju ierosinātā ideja, ka proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu vēlams startēt vienotā sarakstā.

Valmierā darbu paplašina Latvijas Sarkanā Krusta organizācija.

«Primārais Sarkanā Krusta (SK) uzstādījums — palīdzēt tam, kam palīdzība ir vajadzīga. Šis darbības formāts ir saglabājies cauri laikiem,» tā tikšanās reizē Valmierā, kur sarunās piedalījās gan nevalstisko organizāciju, gan pašvaldības pārstāvji, sacīja LSK ģenerālsekretārs ULDIS LĪKOPS.

Jau pašlaik mainās Latvijas dzīves vide. Novadu pašvaldībās atzīst, ka iedzīvotāju skaits sarūk, bet ne tik dramatiski kā pirms teju desmit gadiem, kad savu dzimto pusi atstāja virkne cilvēku un ģimeņu. Pašlaik Latvijas laukos dominē viedoklis, ka tie, kas aizbraukuši, ir prom, bet tie, kas palikuši, ar vērtību pilnu sirdi raugās Latvijas rītdienā. Laukos dzirdēta vēl kāda doma: vairāk jācer uz to, ka saprātīgi rīdzinieki, latvieši, kuru saknes ir laukos, drīz muks no galvaspilsētas, lai mazāk stresainu un jēgpilnāku dzīvošanu atrastu klusākā, mierīgākā vietā, darbu meklējot arī stundas braucienā no mājām.

Tā ne vienam vien Simjūda tirgus apmeklētājam par saviem dažādu krāsu un garšu ražojumiem teica SIA «Marybella» vadītāja EGITA MADALĀNE no Rīgas. Tā kā zefīri mājražošanā nav ļoti populāra lieta, «Liesma» vēlējās noskaidrot, kur un kā tie top.

Simjūda gadatirgus laikā notika VNF Jauniešu ideju laboratorijas ikgadējā labdarības akcija «Ezīša miga», kurā laboratorijas dalībnieki papildināja projektu konkursa «Jaunieši dod iespēju jauniešiem 2018» krājkasīti par 821 eiro!