2017. g. 30. novembrī biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» struktūrvienība «Kristīgais dienas centrs» saņēmis apliecību par sociālo pakalpojumu sniedzēja statusu. Tas paver iespējas attīstīt dienas centra darbību, arvien paplašinot sniegtos pakalpojumus un piedāvājumu.
Nupat Amerikas Savienoto Valstu socioloģiskā kompānija Gallup publiskoja ikgadējās aptaujas par to, kāda ir pārējās pasaules iedzīvotāju attieksme pret ASV īstenoto starptautisko politiku, sākotnējos rezultātus. Neoficiāli šis pētījums vienmēr ir ticis uztverts kā pārējās pasaules attieksme pret ASV globālo līderību.
Pēdējo četru piecu gadu laikā sabiedriskā transporta maršrutu tīkls Latvijā īpaši nav mainījies. Ir pat nedaudz pieaudzis reisu skaits, nepārtraukti mainās arī laiki, reisu biežums, ir kāds maršruts atvērts, ir kāds slēgts, ir kāds reiss atvērts, kāds — slēgts... Tomēr kopējais apjoms kilometru ziņā ir pat nedaudz pieaudzis.
Katrs bērniņš ir milzīgs brīnums šai pasaulei. Bērna ienākšanu ģimenē vecāki sauc par lielo notikumu, kuru milzīgā pateicībā mūža laikā izdevies piedzīvot.
Makšķerēšanas veikala «Cope» īpašniece, populārā dažāda mēroga sacensību godalgu ieguvēja RITA VERZA-BAUĢE 23. janvāra rītā «Liesmai» teica: «Tiklīdz ūdenstilpes klāj ledus, tā visiem tūdaļ arī nepieciešamas makšķerēšanas kartes, un otrreiz gadā tieši tāda aktīva sarosīšanās notiek 1. maijā. Pašlaik ir jūtama liela zemledus makšķernieku rosība, jo mūspusē Burtniekā, Vaidavā un visos citos lielākos un mazākos ezeros pēdējās dienās ledus tāds, ka tur bija droši. To gan nevar teikt par upēm. Šogad notika brīnums — tiklīdz uzsala ledus, tā vienas ziemīgās nedēļas laikā zemledus makšķerniekiem atvēra Peipusa ezeru. Tāds brīnums no igauņiem nebija gaidīts!»
Līdz 23. februārim turpinās ziemas uzņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurā jaunieši var pieteikties iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju gada laikā bez maksas. Mācības kādā no 25 profesijām piedāvā 17 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā, un šī ir pēdējā uzņemšana programmā Jauniešu garantija, kas tuvojas noslēgumam.
2018. gadu biedrība «No Salacas līdz Rūjai» ir iesākusi ar sagatavošanās pasākumiem starpvalstu sadarbības projektam. Janvāra vidū mūs apmeklēja Matiass Villenbokels (Mathias Willenbockel), Saksijas – Anhaltes federālās zemes Vides un zemkopības ministrijas speciālists. Darba vizītē viņš apmeklēja Vidzemes un Zemgales reģionus. Reģionu apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar LEADER aktivitātēm un atrast sadarbības partnerus (vietējās rīcības grupas) ilglaicīgam starptautiskam projektam starp Latviju un Saksijas – Anhaltes federālo zemi.
Viens no biedrības Junior Achievement Latvija būtiskākajiem darbības virzieniem ir skolēnu mācību firmu (SMU) attīstīšana un to izpausmju pilnveidošana. Pēdējos gados ievērojami pieaudzis to skaits, SMU sākuši darboties arī pamatskolās un sākumskolās, gūstot panākumus ne tikai vietējā un valsts mērogā, bet arī starptautiskos gadatirgos.
Laulības reģistrācija
Iepriekšējā trešdienā, rakstot par 2017. gadā Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā apkopotajiem dzimšanas reģistrācijas datiem, «Liesmā» pieminējām, ka 84,1% jaundzimušo abi vecāki ir latvieši. To, ka esam kļuvuši latviskāki, apliecina arī laulību reģistrācijas statistika — 197 pāros (81,4%) abi jaunlaulātie ir latvieši, bet vēl 35 pāros jeb 14,5% jaunlaulāto latvietis ir vai nu līgavainis, vai līgava. Novērots, ka biežāk cittautieti par dzīvesdraugu izvēlējušās latviešu sievietes (iespējams, tādēļ, ka pietrūkst savas tautības vīriešu).
Latvijā par medijpratību plašāk sāka runāt tikai pirms dažiem gadiem. Mediju un jauno tehnoloģiju straujā izplatīšanās un to ietekme uz ikdienas vidi visā pasaulē, tostarp mūsu valstī, kā arī iespējas piekļūt daudzveidīgai un liela apjoma informācijai radīja aizvien jaunus izaicinājumus un problēmas jomās, kas saistītas ar cilvēku paradumiem komunikācijas procesā. Tāpēc aizvien vairāk aktualizējās nepieciešamība attīstīt gan sabiedrības, gan tās ikviena indivīda kritisko domāšanu, prasmes un zināšanas mediju un informācijas lietošanā. Tāpat medijpratības aktualizēšanu pasaules un ikvienas valsts sabiedrībā veicināja medijos atspoguļotā propagandas atdzimšana gandrīz Aukstā kara ietekmes līmenī 2014. gadā Ukrainas notikumu sakarā, turpinot ar mediju attēlu radītajām un veicinātajām diskusijām par migrantiem, bēgļiem, teroraktiem un karu Sīrijā.