Valmieras tirgus kāpostu karalis
Viņš dzied korī, vingro, peld, dejo, pārdod garšīgus skābētus kāpostus — tā valmierieti JĀNI POLI reklamē paziņas un pasaka priekšā arī to, ka pirms pāris nedēļām spriganais vīrs nosvinējis savu 85. dzimšanas dienu.
«Es pats domāju, ka tie, kas izturībā iedzimst tēvā, tie dzīvo ilgi! Kas iedzimst mātē, tie ātrāk aiziet. Vecākajai māsai arī martā būs 92 gadi. Turamies! Priecīgs, ka man tas sīkstums no tēva, sīkstos senču gēnus viņš man iedevis, un māte savas siltās asinis un savu dzīvotprieku,» sacīja Jānis, kuru aizvadītās sestdienas rītā satikām viņam tik pierastā vietā — Valmieras tirgū pie letes, pie kāpostu spaiņiem ar lielu dakšu rokā.
«Valmierā sākām dzīvot 1961. gada martā. Kāpostu laiks sākās nedaudz vēlāk, sešdesmito beigās. Tā nebija nodomāts, bet vajadzēja atrast, kā piepelnīties, kur garo vasaras atvaļinājumu likt,» smējās Jānis, atceroties darba gaitas. Viss darba mūžs pagājis uzņēmumā, ko tagad saucam vienā vārdā par «Latvenergo». Sākumā kā jaunais speciālists viņš pasaukts uz Bērzgali, tad Ieriķiem, vēl pastrādājis Pierīgā un Brocēnos. Ja vienkāršoti, tad pa dīzeļelektrostacijām un apakšstacijām rosījies. Kā elektromehāniķis Jānis apceļojis vai pusi Latvijas, bet, kad samīlējies, apprecējies, piedzimusi meita Anda, tad gribējies būt pie vietas. Un 1961. gadā viņam piedāvāts darbs Valmierā.
«Indukcija esot kaitīga!? Ja būtu bijusi tik ļoti kaitīga, tad manis te starp dzīvajiem vairs nebūtu,» atkal smaida sirmais vīrs, stāstot, ka izolatorus mērījis visas lielās šosejas no Valkas līdz Gaujai pie Inčukalna garumā.
VISMAZ 45 GADUS. «Tirgot kāpostus sāku sešdesmito gadu beigās. Tagad man ir palīgi, bet joprojām patīk arī pašam kāpostiņus sasvērt un notirgot,» tā Jānis Polis pagājušajā sestdienā, andelējoties Valmieras tirgū.
Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv