Tūrisms un daba

Kādas neformālas grupas dalībnieki mūspusē mēģina sev pašiem atklāt Latvijas skaistumu — jau divdesmit četras vasaras. Kad pirms divdesmit pieciem gadiem valmieriete Silvija Volkova pirmoreiz aicināja kopā paziņas un domubiedrus, lai dotos vairākdienu ekskursijā pa pašu zemes interesantām vietām, neesot pat īsti bijis domas, ka tam jākļūst par tradīciju. Lielākoties tie bija daiļdārznieki — profesionāļi un amatieri, interesenti, paziņas, draugi un draugu draugi, kopīga bija tikai vēlēšanās ieraudzīt un atklāt skaisto un interesanto tepat Latvijā, tikai dziļāk un pamatīgāk.

Šogad līdzās citiem dabas gada simboliem, ko noteic biologi, ir nosaukta arī Gada dzīvotne. Šajā godā ir celta dabiskā pļava ar bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Tādēļ nebija šaubu, ka «pēdējā laikā visbaudāmākajam muzikālajam priekšnesumam», kā par to var lasīt neskaitāmās atsauksmēs, «Dabas koncertzālei» šovasar bija jānotiek tieši dabiskajā pļavā.

Populārajām Līgatnes dabas takām šis ir 40. jubilejas gads. Tādēļ šovasar te par jaunumiem un apmeklētāju ērtībām ir domāts īpaši.

Pašā skaistākajā ziedēšanas laikā — jūnija pēdējā nedēļā — savā zemē un citviet pasaulē augstu vērtētais Japānas pilsētā Kobē dzimušais fotogrāfs Takanao Tsuda, kurš ceļojumos gadā pavada sešus septiņus mēnešus, atkal ir Latvijā.

No 1. jūlija līdz 30. septembrim Valmieras Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadiem, kā arī Cēsu Tūrisma informācijas centru aicina ikvienu — individuālu ceļotāju, ģimenes ar bērniem, draugu kompānijas, tūristu grupas — piedalīties aizraujošā tūrisma akcijā «22 vasaras krāsas».

Maijs atnāk ar ne to lepnāko copi pašmāju ūdeņos, tāpēc tikai loģisks ir ikgadējais izbrauciens trofeju meklējumos uz Skandināviju, konkrēti Zviedriju. Šoreiz mūsu kvartetam tēmēklī visai iespaidīgs ūdens klajums 300 kilometrus no Stokholmas — Bunns. Tiesa, šis ezers ir pavisam sīciņš salīdzinājumā ar otru lielāko Zviedrijas un piekto lielāko Eiropas ezeru Veternu (lielākais garums 131 km un platums 35 km!), kas savus plašumus viļņo apmēram 10 kilometru attālumā no mūsu šīs nedēļas mājvietas, tomēr mūspuses mēru Burtnieku pārspēj, manuprāt, vismaz reizes desmit.

Jau 10 gadus Latvijas zinātnieki nosaka dabas simbolus dzīvotnēs, kurām vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību. Kopš 2008. gada pēc Daiņa Ozola un citu ģeologu ierosinājuma tiek nosaukti arī gada ģeoloģiskie objekti, no kuriem pirmās šo godu izpelnījās Neļķu klintis pie Mazsalacas. Pērn ģeologi aicināja nopietnāk iepazīt   Korkuļu ūdensrijējus Jaunjelgavas novadā.

Valmierieti GATI KAMPERNOVU vislabāk zina tie, kas devušies ceļojumos ar vienu no lielākajām Latvijas tūrisma firmām Impro, viņa draugi un jaunieši, kas viņa un domubiedru vadībā tikuši tuvāk ģeogrāfijai. Gatis vedis cilvēkus pa Āfrikas džungļiem, instruējis snorkelēšanā Vjetnamā, hiēnu barošanā Etiopijā, čūsku asins degustācijā Āzijā, un tā varētu turpināt. Mājās Valmierā viņš mēdz būt reti, tāpēc laiku intervijai nebija viegli atrast.

Kad runājam par kapitālu, ir ierasts, ka šis jēdziens attiecas uz finanšu resursiem. Reizēm vēl runājam arī par kultūras kapitālu, cilvēku resursu kapitālu utt. Taču tikai kopš 1987. gada, pēc ANO Pasaules un vides komisijas ziņojuma par visas mūsu planētas ilgtspējīgu attīstību un gaidāmajām problēmām,  par ļoti nopietnu tiek uzskatīts arī tāds vērtību kopums kā dabas kapitāls. To nu jau atzīst gandrīz visas attīstītās valstis, taču reālās saimniekošanas interešu vārdā bieži aizmirst. Tādēļ, izmantojot savu prezidentūru ES Padomē, par dabas kapitālu mēģināja atgādināt Latvija vides ministru neformālās tikšanās laikā aprīlī Rīgā.

Ar aktīvāko un radošāko bērnu piedalīšanos iepriekšējā nedēļā Limbažu 3. vidusskolā notika SIA «ZAAO»   mācību gada noslēguma pasākums vides izglītības projektā «Cilvēks vidē». Tāds turpinās jau vairākus gadus ar mērķi izglītot bērnus par vidi un rosināt viņus uz līdzdalību videi draudzīgā atkritumu apsaimniekošanā.

No Brenguļu alus darītavas līdz Valmiermuižas alus dārzam ar moto «Es mīlu Tevi tā...», pēc Raiņa un Aspazijas darbu motīviem, notika smeķīgākais un krāšņākais karnevāls uz ūdens — «Laivu maršs Abuls — Gauja». Pasākums pulcēja apmēram 70 atraktīvas un lustīgas laivotāju komandas.

Vēl pieci mazi brītiņi, un — auļos iekšā vasarā! Ne tikai patīkamos un mazāk patīkamos darbos, bet arī atpūtā, atvaļinājumā un kopējos priekos savā kolektīvā. Kā šos brīžus aizraujošus palīdzēs darīt aktīvās atpūtas centrs Eži, jautāju pašam svarīgākajam ezim ROLANDAM MELBĀRDIM.

Jau brīdi pirms norunātā laika sestdien pie Mazsalacas vidusskolas čivināja dabas draugi, kas te bija ieradušies uz Putnu dienu pasākumu. To Latvijā tradicionālās putnu vērošanas vietās šopavasar pavisam bija 32, bet Mazsalacas pusē, šķiet, pirmo reizi.

SINTIJA KVIESE ir Vidzemes Augstskolas studente, kura savu Erasmus laiku izlēmusi pavadīt Turcijā — seno bagātību un daudzu seno civilizāciju šūpulī.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad  pastiprināti uzmanīs īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu.

Klāt ir visīstākais laiks, lai putnu vērotāji pamanītu  arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) par 2015. gada putnu nosaukto dzelteno tārtiņu (Pluvialis apricaria). Latvijā šis putns ir pietiekami rets, tādēļ ir aizsargājama suga. Te pēc līdzšinējiem novērojumiem ligzdo vien nepilni 500 pāri, taču lielā skaitā tieši pavasaros lido uz ligzdošanu Igaunijā (ap 4000 pāru), Somijā (150000 pāru).

Pavasarī daba sāk atdzīvoties un parādās arvien vairāk elpu aizraujošu skatu un brīžu, kurus gribētos iemūžināt, bet kā to izdarīt vislabāk? Dabas fotogrāfe Linda Dambeniece, praksē izmēģinot Samsung viedtālruņu fotokameras, atklāj dažus būtiskus knifus skaistu ainavu, dzīvnieku un dabas parādību iemūžināšanai ar tālruni.

Klusā okeāna rietumu daļā, uz ziemeļiem no Austrālijas, atrodas viena no Okeānijas zemēm ar apmēram pieciem miljoniem iedzīvotāju, skarbiem džungļiem un papuasiem, kuri tagad gan tikpat kā nestaigā kaili kā Mikluho-Maklaja laikos, jo valdība neatlaidīgi spiež apģērbties. Oficiāli tā ir Indonēzijas valdījumā — kopš 1963. gada, kad to atstāja holandieši.

Par 2015. gada augu (dabas simbolu) Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies Latvijas mežos nu jau arvien retāk sastopamu, arī ziemā zaļojošu augu — čemuru palēku (Chimaphila umbellata).

Februārī Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija «Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība». Tajā LLU Mežu fakultātes dekāns DAGNIS DUBROVSKIS runāja par tēmu «Vai mežu Latvijai pietiks?».