Valentīna Brūniņa

Pie DAIGAS LĀCES Valmierā dzīvo divi ievērības cienīgi Norvēģijas meža kaķi. Kaķene Fabianna Foxy Westnord*LV, kura nākusi no audzētavas Latvijā, ģimenē ienāca pirmā. 

Vienpadsmit gadi Anglijā un mājupceļš uz dzimto vietu. Uz Nordhemptonu SANDIJA KUTILA aizbrauca uzreiz pēc izlaiduma Rubenes pamatskolā. Sandija neliedzas, ka drusku piespiedu kārtā, jo gribējies būt ar draugiem šeit, bet mamma jau pāris gadus strādājusi tobrīd tik svešajā valstī.

Valmierietis SAIMONS BURVIS ir jauns vīrietis, kuram ceļā uz jauniem dzīves mērķiem līdzi ir prasme nenobīties no izaicinājumiem, spēja pārvarēt grūtības, kā arī ārvalstīs gūtā pieredze. Pagājušā gada jūlijā Saimons atgriezās no Norvēģijas, kur bija nostrādājis gadu. Uz šo ziemeļu valsti aizbraucis, lai savā dzīvē ko pamainītu un ko jaunu iemācītos.

«No bērnības man bijuši daudzi dzīvnieki, esmu dzīvnieku mīlētāja, – ja mājās varētu ielaist žirafi, arī to būtu paņēmusi.

Jau piecpadsmit gadus grieķis KOSTA HASANI dzīvo Valmierā un Latviju sauc par savām mājām.

Katrs cilvēks ir īpašs, ar savu izskatu, raksturu un īpašībām. To pašu var teikt arī par dzīvniekiem. 

Valmieriete, jūras koku rotu meistare GITA ŠICE dzimusi Limbažos. Vai šis agrā bērnībā piedzīvotais jūras tuvums tik dziļi iesēdies zemapziņā, ka arvien aicina atgriezties? Un Gita atklāj, ka brīvajā laikā viena no mīļākajām pastaigu vietām viņai joprojām ir jūras krasts, kas sniedz gan atpūtu pie dabas, gan iespēju iegūt materiālus rotu un dažādu sadzīves priekšmetu darināšanai no jūras koka.

Valmierā biju ievērojusi jaunu vīrieti ar suņiem (reiz ar vienu, nākamreiz ar citu), kuri, soli solī ejot līdzās saimniekam, uzmanīgi reaģēja uz katru viņa kustību.

ORENTA ŠAŠKOVA vārdu pamanīju mūsu pašu laikrakstā «Liesma», kur kādā no informācijām bija par šo aktīvo jaunieti nedaudz pastāstīts. Tikšanās un saruna ar Orentu izvērtās tiešām pārsteidzoša un iedvesmojoša.

Daži fakti par Orentu. Pašlaik puisis oficiāli ir Valmieras SOS ciemata iedzīvotājs. Tālmācībā apgūst sociālās zinātnes, jo sociālajā darbā saskata perspektīvu, un jau tagad, skolnieks būdams, aktīvi šajā jomā darbojas, tostarp tiekoties un palīdzot saviem tautiešiem romiem. Iesaistījies brīvprātīgajā darbā Radošajā apvienībā jauniešiem «Trepes», arī ANO vēstnieku programmā.

«Tā bija liela veiksme. Meklējām īpašumu laukos, bet tādu, kas atrodas netālu no Valmieras. Pamanījām sludinājumu, ka tiek pārdota bijusī Zilākalna stacija. 

Laikā, kad līdzekļu taupības nolūkā reģionos daudz kas tiek reorganizēts vai pat likvidēts, pagaidām tā klusi, bet jau izskanējusi ideja izvērtēt arī nepieciešamību pēc memoriālajiem muzejiem.

Stāstniekam RŪDIM VANTERAM ar Kocēnu sākumskolas skolotāju un teātra mākslas pasniedzēju MARINU MELKURTI sadarbība sākusies jau no pirmās klasītes.

Pavisam nesen Skolēnu mācību uzņēmumu tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS ZIEMĀ 2024 pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem.

Zemnieku saimniecības «Kaņepītes» notikumu kalendārā 2024. gads ierakstās īpašās krāsās: 100 gadu apritējuši, kopš Kocēnu pagasta senajām mājām dots «Kaņepīšu» vārds, un nu jau 20 gadus z/s «Kaņepītes» ir bioloģiskā saimniecība un ģimenes uzņēmums, kurā veiksmīgi darbojas tēvs Guntars, māte Silvita un dēls Krists Antoniji.

«IT Izglītības fonds» ir uzsācis jaunu iniciatīvu «Start(it) tehnoloģiju bibliotēka», kurā viena no 16 pilotskolām ir Kocēnu pamatskola.

Valsts aizsardzības mācība (VAM) no 2024. gada 1. septembra ir obligāti iekļaujama vidējās izglītības programmā, kā to nosaka Izglītības likums un MK noteikumi nr. 416 «Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem». Iepriekš VAM īstenošana bija skolu brīvprātīga izvēle.

Ziņu par sunītes Fifas pazušanu un laimīgu atgriešanos pirms kāda laika pamanīju feisbukā. Kāds bijis viņas ceļš uz mājām? Stāsta Fifas saimniece no Dikļiem OLGA ZORĢE:

ĢIRTS VANAGS. Kocēnietis kopš dzimšanas, Kocēnu patriots. Pabijis arī ārpus Latvijas, tomēr pēc desmit Vācijā nostrādātajiem gadiem atgriezies dzimtenē. 

Ja interneta meklētājā ierakstām vārdu «Vērsis», tad vispirms seko informācija par zvaigznājiem, horoskopa zīmēm, tad par pārnadžiem, bet pārskata pirmajā lappusē līdz tam, ka Vērsis ir apdzīvota vieta Valmieras novadā pat nenonākam.

«Šo vārdu sunītim devis audzētājs. Jā, arī mēs ar vīru domājām, ka šāds vārds vairāk piestāv kaķim, tomēr to nenomainījām.