Cilvēkam nepieciešama sabiedrība
Pieļauju, ka šim publikācijas virsrakstā izteiktajam apgalvojumam ne visi piekritīs, nodomājot, ka tīri labi var iztikt paši savā vienpaša sabiedrībā, taču sirds dziļumos arī viņiem varbūt gruzd vientulība, tāds kā aizvainojums, kā atstumtības sajūta. Palikt vienam ar savu dzīvi īpaši nav vēlams senioru vecumā, un to visātrāk apjauš cilvēki, kuri visu mūžu atradušies sabiedrībā. Viņi arī ir tie, kas meklē iespēju iesaistīties kādā organizācijā.
Nu jau daudzus gadus Valmieras pagastā, kādā no Viestura laukuma daudzdzīvokļu namu pagrabiņiem, ērti iekārtojusies, aktīvi darbojas pensionāru biedrība «V.P. Mežābele».
Pirms biedrības valdes kārtējās sēdes tikāmies ar tās aktīvajām sievām un tikpat un vēl aktīvāko valdes priekšsēdētāju MAIJU DUKURI, lai noskaidrotu, kāda iespēja iekļauties sabiedrībā ir Valmieras pagasta senioriem.
Biedrība dibināta 2007. gadā. Kopš tā laika nomainījušies vairāki biedrības vadītāji. Statūti paredz, ka valdes priekšsēdētājs amatā drīkst palikt divreiz pa trim gadiem, tātad sešus gadus. Maija Dukure ir ceturtā «Mežābeles» priekšsēdētāja, un viņai šis statūtu noteiktais termiņš šogad beigsies.
Maija stāsta:
Šajos sešos gados arī biedrības biedri pamainījušies. Pašlaik esam ap trīsdesmit. Pagājušajā gadā biedrībā iesaistījās divi jauni. Mūsu pamatuzdevums ir apzināt un atbalstīt sociāli neaizsargātākos iedzīvotājus, un iespēja piedalīties biedrības organizētajos pasākumos ir katram pagasta iedzīvotājam.
Piemēram, katru gadu senioriem obligāti organizējam ekskursijas, tiesa, pamatā pa novada teritoriju, jo uzskatām, ka divu dienu ekskursijās izbraukt senioriem ir par grūtu. Veselības grupai regulāri notiek vingrošanas nodarbības sertificētas treneres vadībā. Arī šīs nodarbības drīkst apmeklēt jebkurš pagasta seniors. Diemžēl finansiālo iespēju ir tik, cik ir. Rīkojam meistarklases, taču nedaudz, jo pēc kovida laika slimošanām cilvēki kļuvuši tādi kā neatsaucīgāki. Organizējam savus seniorus uz bezmaksas pasākumiem, uz teātra izrādēm. Izstāstām, kur kas notiek, un braucam (pamatā ar personisko transportu).
Ikdienā satiekamies arī, lai pastāstītu par jaunāko valdes sēdēs runāto un citām aktualitātēm.
Sadarbojamies ar Latvijas Pensionāru federāciju – valde mani pilnvarojusi reizi trijos mēnešos apmeklēt federācijas domes sēdes, kurās runājam ne tikai par senioru labklājību, bet iesaistāmies rezolūciju sagatavošanā, piemēram, par izmaiņām pensiju likumā, tagad esam iesaistījušies OIK lietā, bet marta sēdē paredzēts runāt par pansionātiem un aprūpes namiem, lai visos tajos būtu vienādi pakalpojumu izcenojumi, un par lielāku valsts atbalstu.
Biedrībā nu jau deviņpadsmit gadus pastāv ļoti stabils pensionāru ansamblis «Mežābele», kas uzstājas ne tikai savā novadā. Pavisam nesen viesojāmies Limbažu novada pansionātā «Urga», ar kuru mums izveidojusies sadraudzība un kurā dzīvo arī mūsu novada seniori. Sākotnēji sanācām, padziedājām, bet ansamblim bija jāizdomā nosaukums. Ābele, Ābelīte, Mežrozīte? Nē – Mežābele. Tolaik vēl nezinājām, ka tāds pats nosaukums ir arī citos novados. Nu jau desmit gadus notiek tradicionālie «Mežābeļu» ansambļu saieti. Pavisam Latvijā ir astoņas «Mežābeles», un katru reizi saiets tiek rīkots citā vietā. Pašu pirmo saietu organizēja mūsu novada Jērcēnu pagasts, domāju, ka tā būs arī šogad. Starp citu, mūsu pagastā joprojām aug arī reāla mežābele – tā, kas ansambļa vārdam deva ierosmi. Katru gadu piedalāmies arī Latvijas Pensionāru federācijas senioru rīkotajā vokālo ansambļu saietā. Šoreiz tas, cerams, notiks Valmieras novadā.
Varbūt izdosies iestudēt arī nelielu teātra izrādīti (to šodien valdei esmu paredzējusi ieteikt).
Vēl jauka sadarbība mums ir ar Rūjienas Tautskolu, kur notiek skaistie rudens dārzeņu svētki, uz tiem tagad braucam katru gadu. Padziedam, uzzinām ko jaunu. Ir doma par meistarklasēm, ēdienu receptēm. Mums jau bijusi saruna ar Gunu Ķiberi, kura varētu pastāstīt par maizes cepšanu – viņa ir liela lietpratēja šajā jomā.
Bet Limbažos mums ir dziedātāja Anita Ozola, kura mūs katru gadu aicina. Visur esam gaidīti – laikam protam draudzēties.
Priekšsēdētājas stāstīto papildina INESE POPE, atbildīgā par kultūras pasākumiem:
Organizējam arī izstādes. Sākumā tās bija tādas vispārējas, personālizstādes tepat biedrības pagrabiņā, tad pārgājām uz bibliotēkas telpām, kur vairāk apmeklētāju. Taču tur ir ļoti maz vietas, tāpēc tika sarunāts ar Lizdēnu bibliotēku, kur varēsim ērtāk izstādīt savus darbus – adījumus, tamborējumus, aušanas darbus. Pieminēšu arī pie mums notiekošās praktiskās nodarbības, tostarp rakstītprasmē, apgūstot kaligrāfiju, bijusi digitālo sniegpārsliņu izgatavošanas meistarklase. Maija noorganizēja brīnišķīgu ekskursiju uz Skrīveriem pensionāriem vingrotājiem, kur devāmies ar diviem lieliem autobusiem, popularizējām sevi arī kā ansamblis «Mežābele», bet 21. februārī Kocēnos notiks pašdarbnieku svētki, kuros uzstāsimies un, ja sanāks, tad spēlēsim arī teātri.
Pieminēšu arī dažādās lekcijas gan veselības uzlabošanai, gan par ēšanas paradumiem. Tepat klubiņā aizvadīta brīnišķīga satikšanās ar Inesi Vaideri. Atsaucoties viņas uzaicinājumam, divatā pabijām pie viņas Briselē, iepazināmies ar šīs Eiropas Parlamenta deputātes darbu. Viņa arī mums uzdāvināja savu grāmatu ar parakstu, nepiemirst sveikt gan uz valsts svētkiem, gan Ziemassvētkiem.
Vasarā varbūt izdosies organizēt mājas kafejnīcu, piedāvājot apmeklētājiem ēdienus no savu pagrabu krājumiem. Ceram uz atsaucību!
Maija: Vēl nepieminēju mūsu brīnišķīgo sadarbību ar Valmieras pagasta bērnudārziņu «Burtiņš» un tā vadītāju. Katru gadu janvārī tiekam uzaicināti un bērni mums sniedz koncertu, bet, kad dārziņam bija 10 gadu jubileja, mēs uzstājāmies viņiem. Pieminēšu, ka viena no iniciatoriem bērnudārza tapšanai biju arī es. Arī tāpēc man tur prieks ciemoties.
Inese: Mūsu vadītāja Maija jāuzteic arī par to, ka, piedaloties Valmieras novada fonda projektu konkursā, esam saņēmuši nelielu naudiņu, par kuru uzšuvām «Mežābeles» dziedātājām tērpus.
Maija: Pagaidām šis bija vienīgais projekts, taču tieši šodien ar valdi runājām par iespējām tikt pie finansējuma. Diemžēl nevaram projektos ieguldīt tik daudz savas naudas, cik nepieciešams, lai saņemtu 10 procentus no pašvaldības puses. Vienīgi varam startēt Lauku atbalsta dienesta projektā un dažos citos, bet netiekam klāt tiem, kas būtu interesanti mums.
Paldies valdei, ar kuru jebkurā laikā varam sazināties pa telefonu – kad vajag, visas sanākam.
Pieminēšu, ka kādreiz, kad bijām Burtnieku novada sastāvā, regulāri notika arī sporta svētki. Cilvēki bija ļoti atsaucīgi, bija šautriņu mešana, skriešana, velobraukšana, šaušana vīriešiem, mākslīgo govju slaukšana. Katru gadu citā pagastā. Arī Valmiermuižas parkā. Jaukākais pasākums bija zupas vārīšana. Uz galda bija izvietoti visu pagastu šķīvīši, un degustētājiem bija jābalso, uz tiem sametot balsojuma lapiņas. Ēvelē notika orientēšanās sacensības, bet Valmierā Jāņa Daliņa stadionā piecu sporta veidu komandām no pagastiem. Mēs visos piedalījāmies. Vērtējums gan bija individuāls. Taču galvenais bija nevis uzvara, bet kopības sajūta, jautrība, kopābūšana.
Vai seniori, kuri pirms aiziešanas pelnītā atpūtā bijuši aktīvi cilvēki, atzīst, ka biedrības pasākumos iesaistās, jo bez sabiedrības nevar iztikt?
Maija: Šiem cilvēkiem ir iekšēja motivācija atrasties sabiedrībā, un viņi ir pateicīgi par šādu iespēju, jūtas vajadzīgi. Kopābūšana pasākumos ir ļoti svarīga, tā arī ir iespēja iegūt jaunu informāciju. Pēc pasākumiem es vienmēr pajautāju, kā cilvēki jūtas. Un vienmēr saņemu atzinīgas atsauksmes. Mūsu vecumā cilvēki ir atklāti, viņiem nav jābaidās pateikt patiesību.
MAIJA ZIEDĪTE BRIEDE: Maija mums ir kā māte, mūs visus savāc kopā. Ja viņas nebūtu, nekas arī pie mums nenotiktu. Viņa ir ļoti, ļoti aktīva.
Kad jau šķīrāmies, valdes priekšsēdētāja saņēma telefona zvanu un priecīgi paziņoja, ka 25. aprīlī ansamblis «Mežābele» dodas uz «Mežābeļu» saietu Lauterē, kas pie Madonas. Viss turpinās!
PENSIONĀRU BIEDRĪBAS «V.P. MEŽĀBELE» VALDE: (no kreisās) Maija Ziedīte Briede, Inese Pope, ideju autores Ligita Āboltiņa un Lonija Zimze, valdes priekšsēdētāja Maija Dukure. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv