Visi gājputni nekad nepārnāk
Cēsu novada dome ir gatava rakstīt savu reemigrācijas plānu, cerot, ka mājup brauks vismaz daļa cēsnieku, kuri izdarījuši izvēli par labu ekonomiskajai emigrācijai. Var saprast novada vadības centienus, jo cik tad ilgi raudzīsies uz pustukšām pilsētas ielām un ēkām vecpilsētā? Reiz bija domāts, ka tieši vecpilsēta zels un plauks, biznesu attīstīs viens, otrs un trešais, aicinot katras mazās bodītes durvis vērt vietējiem un tūristiem. Aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka Cēsu mērs Jānis Rozenbergs pats kravājis ceļa somas, lai dotos uz Lielbritāniju un uzrunātu tieši izceļojušos cēsniekus, stāstot, kādas iespējas viņiem piedāvā pašu dzimtā zeme un pilsēta.
Droši vien interesants ceļojums, dažas jaukas tikšanās, bet jādomā, ka arī mieles tas atstāja. Jo sirdssiltas, bet naivas vēlmes reti piepildās. Šo iniciatīvu, ja pieņemam, ka valsts izstrādātais reemigrācijas plāns nemaz nerullē, var vērtēt kā emocionāli labu esam. Taču cēsnieki savējos ūjināja kā tuksnesī, visbiežāk dzirdot: ko Cēsis man piedāvās vairāk, nekā dod Anglija? Un tieši tikpat tukšās vēja stabulēs pūš ministrijas un komisijas, kas nespēj atzīt, ka papīru žūksnī ietērptais reemigrācijas plāns bijis viens no daudzajiem darbiem, kas darīts bezmērķīgi, naudu, kas lieti noderētu latviešiem Latvijā, izsviežot mēslainē.