Sešdesmitie

Trakais mednieks un koncertu izbraukumi Kurzemē

Latviešu brigādē tenors Rihards Veide bija divreiz vecāks (59 gadi) par Alīdu Zvaguli, Ēriku Tipaini un mani. Mēs savā jaunības nežēlībā bieži vien uzjautrinājāmies, kad manījām lielo sirsnību, ar kādu Veide attiecās pret Alīdu. Viņš katru teikumu sāka: «Alīdhen! Alīdhen!» Veide nekad neuzvedās vulgāri, bija īsts džentlmenis, bet viņa sirds nebija vienaldzīga.

Bija koncerts kaut kur Kurzemē. Tieši Veides un Alīdas dueta laikā nodzisa elektrība, bet es zināju mūziku no galvas, un nodziedājām visu līdz galam. Ko nu? Publika aplaudēja, bet pēkšņi tumsā atskanēja Alīdas «Vai!». Zāle bija sajūsmā. Vēlāk Alīda žēlojās:

– Viņš man spiedās klāt!

Bija saulaina vasaras diena Talsos. Visa brigāde gājām netālajā upītē peldēties. Veide, elegantās biksītēs, teica:

– Es gan bridīšu tikai līdz «lieldieniņām».

Mums toreiz līdzi bija Mārtiņš Antonišķis. Viņš parādījās šausmīgās, platās apakšbiksēs un, rēcot un kājas augstu vicinot, drāzās upē iekšā kā mezdamies uzbrukumā. Turpat blakus peldējās mazi bērni ar māmiņām. Pagrābis no ūdens bumbu, ar ko bērni rotaļājās, Mārtiņš to ar kāju sita augstu gaisā. Šļakatas gāja pa gaisu. Bērni raudāja. Veidem tikai ar pūlēm izdevās Mārtiņam bumbu atņemt un atvainojoties atdot bērniem.

Ausma Reinholde un Jautrīte Putniņa.